XIII.
Jezus un mōcekli.
1 Ejūt nu svētneicas ōrā, saceja Jam vīns nu Jō mōceklim: Mōceitōj, skot, cik skaisti akmini, cik skaistas ceļtnes! 2 Bet Jezus jam saceja: Vai tu redzi šytōs varūneigōs ceļtnes? Bet te napaliks akmiņs uz akmiņa, kas natyktu nūjaukts.
3 Kad Jys atsasāda uz Eleja kolna pretim pret svētneicu, tad Pīters, Jākubs, Jōņs un Andrivs paslapyn vaicōja: 4 Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaida tō vysa izapiļdeišonai zeime?
Spaidi pyrms Jō atnōkšonas.
5 Jezus sōce stōsteit: Esit uzmaneigi, ka jyusu kas napīvyltu.
6 Daudzeji uzastōs Munā vōrdā un saceis: Es asmu (Kristus) un daudz kurūs pīviļs.
7 Kad jyus izdzērssit par karim un karu ziņom, tad nasabeistit. Tam gon jōnūteik, bet ar tū vēļ nava gols. 8 Jo sasaceļs tauta pret tautu un vaļsts pret vaļsti. Vītom nūtiks zemes treisēšona un bods. Bet šytys ir tikai spaidu īsōkums.
9 Esit tad nūmūdā paši par sevi. Jyusus tadei Manis dēļ nūdūs tīsom; synagogōs šausteis, un jyus tiksit vasti Manis dēļ pōrvaļdnīku un kēneņu prīškā, lai nūdūtu jim līceibu. 10 Pyrmōk, tūmār, jōpasludynoj vysom tautom Evangelijs.
11 Bet, kad jyusus vess tīsas prīškā, tad īprīkš nasaryupejit par tū, kas jōrunoj; pasokit tikai tū, kas jums tamā stuņdē byus īdūts. Na jyus tadei esit tī runōtōji, bet Svātais Gors.
12 Brōļs nūdūs nōvei sovu brōli, un tāvs bārnu. Bārni uzastōs pret sovim dzymdynōtōjim un jūs nūnōvēs. 13 Muna vōrda dēļ jyus byusit nu visim īneisti. Bet kas izturēs leidz golam, tys byus izpesteits.
Jeruzalemas izpūsteišona.
14 Kad jyus īraudzeisit izpūsteišonas šausmas, lai kur jei bejuse, — laseitōjs lai īvāroj — tūlaik tys, kas ir Judejā, lai bāg kolnūs; 15 tys, kas ir uz jumta, lai nakōp mōjā īkšā, kaut kō nu turīnes pajimtu; 16 kas ir teirumā, tys lai nasagrīž atpakaļ pajimt sovus svōrkus. 17 Bet bāda tamōs dīnōs tom, kas ir mōtes cereibōs un zeideitōjas. 18 Lyudzit, ka tys nanūtyktu zīmā.
19 Tamōs dīnōs byus tik leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma, kuru Dīvs radeja, leidz šam laikam un nabyus nōkūtnē. 20 Jo Kungs tūs dīnu nabyutu saeisynōjis, nabyutu izglōbts nivīns cylvāks. Bet izlaseitūs dēļ Jys tōs dīnas saeisynōja.
Pasauļa gola zeimes.
21 Jo tūlaik jums kas teiktu: Raug, Kristus ir te! Vai tur, — naticit. 22 Jo uzastōs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis zeimes un breinumus, lai pīvyltu, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 23 Esit tad nūmūdā! Raug, Es jums vysu īprikš pastōsteju.
24 Bet pēc spaidim tamōs dīnōs aptimss saule un mēness vairs naspeidēs, 25 nu debesim bērs zvaigznes, un debess spāki tiks satrīkti.
26 Tad īraudzeis Cylvāka Dālu atejam vērs mōkūnim lelā vareibā un gūdā. 27 Jys tad izsyuteis sovus eņgeļus, un jī nu četrom vēju pusem savōks kūpā Jō izlaseitūs, nu pasaules molas leidz dabasu golam.
Jeruzalemas izpūsteišona nav tōli.
28 Mōcitēs pīleidzeibai nu figu kūka: Kad jō zori jau pībrīst un plaukst lopas, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 29 Taipat (jums), kad redzēsit tū nūteikam, jōpazeist, ka tys ir jau tyvu pi durovom. 30 Patīši, Es jums soku: Šytys dzymums vēļ naizniks, koleidz tys vyss nūtiks. 31 Debess un zeme izniks, bet muni vōrdi naizniks.
32 Bet par tū dīnu un par tū stuņdi nikas nikō nazyna, ni eņgeli dabasūs, ni Dāls, kai vīneigi Tāvs.
Pamūdynōjums byut nūmūdā.
33 Sorgojitēs, esit nūmūdā un lyudzates, jo jyus nazinit, kod tys laiks atnōks.
34 Nūtiks kai cylvākam, kas, pametis sovu mōju, laidēs ceļā. Jys deve sovim koļpim pylnu vaļu un ikvīnam aizrōdeja dorbu, durovu sorgam pīsaceja byut nūmūdā. 35 Esit tad nūmūdā, jo jyus nazinit, kod noma kungs atīs: vai vokorā, vai pušnaktīs, vai gaiļu dzīdōšonas laikā, vai agri reitā. 36 Jys var atīt nagaidams un atrast jyusus guļūt.
37 Kū Es jums soku, tū pošu soku visim: esit nūmūdā.
1 Un, Viņam no Tempļa izejot, kāds no Viņa mācekļiem uz To saka: "Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas ēkas." 2 Un Jēzus tam sacīja: "Vai tu visas šīs lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaptu nopostīts." 3 Un, kad Viņš sēdēja Eļļas kalnā Templim pretī, tad Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs Viņu jautāja atsevišķi: 4 "Saki mums, kad tas būs un kāda būs zīme, kad viss tas piepildīsies?" 5 Bet Jēzus iesāka tiem sacīt: "Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. 6 Jo daudzi nāks Manā Vārdā, sacīdami: Es tas esmu; un daudzus pievils. 7 Bet, kad jūs dzirdēsit par kariem un kara daudzināšanu, tad nebīstieties, tam jānotiek; bet gals vēl nav klāt. 8 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bada laiki. Tas būs lielo bēdu iesākums. 9 Bet lūkojiet jūs uz sevi pašiem, jo tie jūs nodos augstās tiesās, un jūs tapsit šausti sinagogās un Manis dēļ vesti valdnieku un ķēniņu priekšā, tiem par liecību. 10 Un evaņģēlijam papriekš jātop sludinātam visām tautām. 11 Kad nu tie jūs vedīs, jūs nododami, tad nebēdājieties iepriekš; kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars. 12 Bet tad brālis brāli nodos uz nāvi un tēvs bērnu, un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs. 13 Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ; bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts. 14 Bet, kad jūs redzēsit postīšanas negantību stāvam, kur neklājas, - kas to lasa, tas lai to labi apdomā, - tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdejas zemē. 15 Un, kas uz jumta ir, tas lai nenokāpj, nedz ieiet savā namā kaut ko iznest. 16 Un, kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. 17 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanīs dienās! 18 Bet lūdziet, lai tas nenotiek ziemas laikā. 19 Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kopš Dievs pasauli radījis, līdz šim, un kādu arī vairs nebūs. 20 Un, ja Tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir saīsinājis. 21 Un, ja kas tad jums sacīs: redzi, še ir Kristus, - vai: redzi, tur Viņš ir, - tad neticiet. 22 Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas varētu notikt, arī izredzētos. 23 Bet jūs pielūkojiet; Es jums visu to iepriekš esmu sacījis. 24 Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spīdumu, 25 un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies. 26 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu spēku un godību. 27 Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sapulcinās Savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam. 28 Bet mācaities līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs nomanāt, ka vasara ir tuvu! 29 Tā arīdzan, kad jūs visu šo redzēsit notiekam, tad zinait, ka tas ir tuvu priekš durvīm. 30 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss tas nebūs noticis. 31 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs. 32 Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs. 33 Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir. 34 Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā. 35 Tad nu esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri, 36 ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam. 37 Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem. Esiet nomodā!"
