VIII.
Dzeive ikš gora.
1 Tai tad, tagad nav nikō nūtīsojama pi tim, kas ir ikš Jezus Kristus (un vairs pēc mīsas nadzeivoj). 2 Un gora lykums, kas atdzeivynoj ikš Jezus Kristus mani atbreivōja nu grāka un nōves lykuma. 3 Kō navarēja panōkt lykums, jo jys deļ mīsas beja bezspēceigs, tū padareja Dīvs, grāka dēļ syutūt sovu poša Dālu grēceigōs mīsas izskotā un jō mīsā grāku nūtīsojūt, 4 lai mes, kas pēc gora, bet na pēc mīsas dzeivojam, izpiļdeitu lykuma pīsacejumus, 5 jo tī, kas dzeivoj pēc mīsas, tīkoj pēc tō, kas ir mīseigs; bet tī, kas dzeivoj pēc gora — pēc tō, kas ir goreigs. 6 Mīseigō steigsme nas nōvi, bet gora steigsme — dzeivi un mīru. 7 Tōpēc mīsas steigsme Dīvam ir preteiga, jo jei napasakļaun Dīva lykumam un tō jei arī navar. 8 Kas dzeivoj pēc mīsas, tys navar byut pateikams Dīvam. 9 Jyus na mīsai, bet goram dzeivojat, jo tik jyusūs mit Dīva gors. Kam Kristus gora nava, tys pi Jō napīdar. 10 Bet jo jyusūs ir Kristus, tad, lai gon mīsa grāka dēļ ir padūta nōvei, tūmār gors dzeivoj attaisnōšonas dēļ. 11 Jo jyusūs dzeivoj Tō gors, kas Jezu pīcēle nu myrūnim, tad Tys, kas Jezu Kristu pīcēle nu myrūnim, atdzeivynōs arī jyusu mērsteigū mīsu caur sovu goru, kas jyusūs mit.
Tīseibas uz svātlaimeibu.
12 Tai tad, brōli, pret mīsu mums nav pīnōkuma dzeivōt mīseigi. 13 Jo jyus dzeivōsit pēc mīsas, jyus nūmērsit, bet jo jyus caur goru mīsas kaisleibas nūmērdēsit, jyus dzeivōsit. 14 Vysi, kas Dīva goram pasadūd, ir Dīva bārni. 15 Jyus asat sajāmuši na vērdzeibas goru, ka jums otkon byutu jōsabeist, bet gon bārnu (tīseibu) goru, kas mums ļaun saukt: Abba — Tāvs! 16 Tys Gors pats myusu goram līcynoj, ka mes asom Dīva bārni. 17 Bet jo asom bārni, tad arī mantinīki, — Dīva mantinīki un Kristus leidzmantinīki; mums gon ar Jū jōcīš, lai ar Jū byut izslavātim.
18 Es asmu pōrlīcynōts, ka šō pasauļa cīsšonas ir nīks saleidzynojūt ar nōkamū gūdeibu, kas pi mums pasarōdeis. 19 Pat radeibas ar ilgōšonūs gaida uz Dīva bārnu pasarōdeišonu. 20 Arī radeiba ir padūta iznīceibai, lai gon na labprōt, bet caur tū, kas jū pakļōve un jamā īdvēse cereibu, 21 ka arī poša radeiba nu iznīceibas vērdzeibas byus izglōbta Dīva bārnu jaukajai breiveibai. 22 Mes zynom, ka vysa radeiba leidza vaimaņoj un žālojās leidz pat šai dīnai. 23 Un na tik vin jei, bet arī mes poši, kam ir gora prīkšrūceibas, sevī vaižam gaideidami (Dīva) bārnu tīseibas, myusu mīsas izpesteišonu, 24 jo mes asom izglōbti caur cereibu. Bet cereiba, kas acimradzama, nav nikaida cereiba. Jo kū tad veļ lai cer tys, kas tū jau redz (izapyldam)? 25 Bet jo mes cerejam uz tū, kō mes veļ naradzam, tod mes tō gaidom ar pacīteibu.
26 Arī Gors tai pat nōk myusu vōjeibai paleigā. Mes nazynam kō lyugt kai pīnōkās, bet Gors pats par mums aizastōj ar naizsokamu vaidēšonu. 27 Un tys, kas caurlyukoj sirdis, zyna uz kū Gors steidzās, un ka Jys svātūs aizstōv tai, kai tū grib Dīvs.
28 Un mes zynom, ka tim, kas mīļoj Dīvu, vyss nōk par lobu, tys ir tim, kas pēc Jo lāmuma ir paaicynōti (lai byutu svāti), 29 jo tūs, kurus kai taidus īprīkš pazyna, tūs īprīkš arī pazeimōja byut leidzeigim sova Dāla attālam, lai Tys byutu pyrmdzymtais storp daudzim brōlim. 30 Un kurus Jys īprīkš pazeimōja, tūs arī paaicynōja; kurus paaicynōja, tūs padareja taisneigus, kurūs Jys padareja taisneigus, tūs arī uzslavēja.
31 Kū tad mes par tū lai sokom? Jo Dīvs ir ar mums, kas tad var byut pret mums? 32 Jo Jys nasaudzēja sova vīneigō Dāla, bet gon myusu vysu dēļ Jū nūdeve, kai tad lai nadōvynōtu mums leidz ar Jū vysa cyta? 33 Kas tad lai apsyudz Dīva izlaseitūs? Vai Dīvs, kas jūs padareja taisneigus? 34 Un kas tad lai nūtīsoj? Vai Jezus Kristus, kas nūmyra un ir augšamcēlīs, kas sēd pa Dīva lobajai (rūkai) un par mums aizbiļd?
35 Kas tad myusus lai atraun nu Kristus mīlesteibas? Vai vōrgi, vai tryukums, vai vojōšonas, vai bods, vai plykums, vai brīsmas, vai zūbyns? 36 Stōv gon raksteits: Tevis dēļ mes teikam nōvāti ikdīnas, myusus īskaita leidzeigus kaunamom vuškom. 37 Bet vysā šamā mes uzvaram caur tū, kas myusus ir nūmīļōjis. 38 Un es asmu pōrlīcynōts, ka ni nōve, ni dzeive, ni engeļi, ni vareibas, (ni spāki), ni tagadejōs, ni nōkamōs (lītas), 39 ni augstums, ni dziļums un ni kaida cyta radeiba myusu naspēs atraut nu Dīva mīlesteibas, kura ir ikš myusu Kunga Jezus Kristus.
1 Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. 2 Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības. 3 Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi, 4 lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam. 5 Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. 6 Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme - uz dzīvību un mieru. 7 Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. 8 Miesas cilvēki nevar patikt Dievam. 9 Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam. 10 Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. 11 Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. 12 Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas; 13 jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. 14 Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. 15 Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! 16 Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. 17 Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki - Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. 18 Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. 19 Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. 20 Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. 21 Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. 22 Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. 23 Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. 24 Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? 25 Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām. 26 Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. 27 Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. 28 Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. 29 Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. 30 Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. 31 Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? 32 Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas? 33 Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno? 34 Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv? 35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens? 36 Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm. 37 Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. 38 Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, 39 ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!
