X.
1 Brōļi, munas sirds vēlēšonōs un munas lyugšonas īt uz Dīvu par jūs pesteišonu. 2 Es jums aplīcynoju, ka jim ir centeiba uz Dīvu, bet nav saprasšonas. 3 Pōrprozdami taisneibu, kas ir nu Dīva, un grybādami jōs vītā īstateit sovu pošu, jī napasadeve taisneibai, kas nōk nu Dīva. 4 Bet lykuma mērkis ir Kristus, kas ikvīnam ticeigajam nas taisneigumu. 5 Moizešs roksta par taisneigumu, kas nōk caur lykumu: Un kurs cylvāks šytū ir piļdejis, tys jymā dzeivōs. 6 Un par taisneigumu, kas ir caur ticeibu, soka: Nasoki sovā sirdī: Kas kōps dabasūs, tys ir nūjimt zemē Kristu; vai arī: Kas kōps dziļumūs, tys ir, Kristu izvest nu myrūnim. 7-8 Kai arī jys soka: Tys vōrds ir tyvu tovā mutē un tovā sirdī, un tys ir ticeibas vōrds, kuru mes sludynojam. 9 Jo tu ar sovu muti aplīcynoj, ka Jezus ir Kungs un sovā sirdī tici, ka Dīvs Jū pīcēle nu myrūņim, tad tu byusi izpesteits, 10 Jo sirdī tycam, lai sasnāgtu taisneigumu, un ar muti aplīcynojam, lai byutu izpesteiti. 11 Roksti soka: Nivins, kas Jam tic, kaunā napaliks. 12 Te storp jūdim un pogōnim nav nikaidas starpeibas. Vīns un tys pats ir Kungs par vysim, kas sovu bogōteibu dola vysim tim, kas Jū pīsauc. 13 Un ikvins, kas Kunga vōrdu pīsauc, byus izpesteits. 14 Bet kai lai pīsauc tū, kam jī natic. 15 Un kai lai tic tam, par kuru nav dzērdējuši? Un kai lai dzērd bez sludynōtōja? Un kai lai sludynoj, jo nav syuteiti? Kai ir raksteits: Cik cyldonas kōjas ir tūs, kas sludynoj lobu (kas sludynoj mīru).
16 Bet Evangelijam na vysi ir paklauseigi, jo Izajas soka: Kungs, kas myusu sludynōšonai īticēja? 17 Tai tad, ticeiba ir nu sludynōšonas, bet sludynōšona uz Kristus pavēles.
18 Un es vaicoju: Vai tad, laikam, nav dzērdējuši? — Bez šaubom!, Jo jūs bolss izplyuda pa vysu zemi, un jūs vōrds leidz zemes rūbežom. 19 Un es vaicoju tōļōk: Vai tad Izraeļs tō nasaprota? Moizešs jau pyrmais soka: Es jyusūs saceļšu skaudeibu caur tim, kas napīdar pi tautas. Caur nasaprateigū tautu es jyusus sanyknōšu. 20 Un Izajas atklōti soka: Es beju atrūnams tim, kas manis nameklēja, es beju pasarōdejis tim, kas manis navaicōja. 21 Bet Izraeļam saceja: Vysu dīnu es stīpu sovas rūkas uz tautu, kas ir napaklauseiga un speiteiga.
1 Brāļi, mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. 2 Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. 3 Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. 4 Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic. 5 Jo Mozus raksta par to taisnību, kas no bauslības: ikviens, kas to būs piepildījis, ar to iegūs dzīvību. 6 Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? - tas ir, lai novestu zemē Kristu, - 7 nedz arī: kas nokāps bezdibenī? - tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, - 8 bet kā viņa saka? - Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, - proti, ticības vārds, ko mēs sludinām. 9 Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. 10 Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana, 11 jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā. 12 Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. 13 Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. 14 Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? 15 Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti! 16 Bet ne visi pieņēmuši evaņģēliju, kā jau Jesaja saka: Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij? 17 Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles, 18 tad nu es jautāju: vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! "Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi." 19 Es jautāju: kā tad Israēls nav sapratis? Jau Mozus saka: Es jūs darīšu greizsirdīgus uz tautu, kas nav Mana, dusmīgus uz nesapratīgu tautu. 20 Bet Jesaja visai pārdroši saka: Es devos pazīstams tādiem, kas Mani nemeklēja, un atklāju Sevi tādiem, kas pēc Manis nevaicāja. 21 Bet par Israēlu viņš saka: augu dienu Es Savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga.
