XIII.
Divi dzeivinīki.
1 Es stōvēju uz jyurmolas, un redzēju nu jyuras izejam vīnu dzeivinīku. Tam beja desmit rogu un septeņas golvas. Uz jō rogim desmit krūņu un uz jō golvom saimojūši vōrdi. 2 Pats dzeivinīks, kuru es redzēju, beja leidzeigs panterai. Kōjas jam beja kai lōčam un mute kai ļauvai. Drakons nūdeve jam sovu varu, sovu gūda krāslu un lelū spāku. 3 Vīna jō golva beja nōveigi īvaiņōta, bet tei nōveigō bryuce sadzeja un vyss pasauļs breinōdamīs uz dzeivinīka skatejōs. 4 Jī pīlyudze drakonu, jo jys sovu varu nūdeve tam dzeivinīkam, Un jī pīlyudze arī dzeivinīku saceidami: Kas šytam dzeivinīkam ir leidzeigs un kas ar jū var spākōtīs? 5 Jam beja mute, kas runōja lelus un saimojūšus vōrdus un jam beja dūts spāks dorbōtīs četrudesmit divi mēneši. 6 Jys atdareja sovu muti Dīva, Jō vōrda un jō nūmetnes saimōšonai un dabasu īdzeivōtōju saimōšonai. 7 Jam beja atļauts karōt arī pret svātajim un jūs uzvarēt. Jam beja dūta vara par vysom ciļtim, volūdom un tautom. 8 Zemes īdzeivōtōji jū pīlyudze visi, kurūs vōrdi nu pasauļa īsōkuma nav īraksteiti nūkautō jāra dzeiveibas grōmotā.
9 Kam ir auss, tys lai klausōs. 10 Kas cytus vad vērdzeibā, tys pats vērdzeibā dzeivoj; kas cytus ar zūbynu nōvej, tys pats nu zūbyna lai kreit. Te svātajim ir vajadzeiga pacīteiba un ticeiba.
11 Es redzēju vēļ cytu dzeivinīku nu zemes izaceļam: Tam beja divi rogi kai jāram un jys runōja kai drakons. 12 Jō ocu prīškā jys izrōda taidu pat varu, kai pyrmais dzeivinīks. Zemi un jōs īdzeivōtōjus jys nūvad uz tū, lai tī gūdynōtu pyrmū dzeivinīku, kuram sadzeja nōveigō bryuce. 13 Jys dora lelas zeimes. Ļaužu ocu prīškā pat gunei līk nu dabasim nūsalaist uz zemi. 14 Caur zeimem, kuras jys pyrmō dzeīvinīka uzdavumā varēja dareit, jys maldynoj zemes īdzeivōtōjus un zemes īdzeivōtōjus uzaicynōja pagatavōt tō dzeivinīka attālu, kuram beja zūbyna bryuce, bet tūmār izdzeivōja. 15 Jam beja īdūta vara pyrmō dzeivinīka tālam īdvēst elpu, lai dzeivinīka tāls varātu runōt un lyktu nūnōvēt vysus, kas dzeivinīka tāla nagūdynōtu. 16 Visim: lelim un mozim, bogōtim un nabogim, breivajim un vērgim jys lyka uz lobōs rūkas vai uz pīres nosōt zeimi; 17 nivīns navar ni pērkt ni pōrdūt, kas nanosoj tōs zeimes ar dzeivinīka vōrdu vai arī ar jō vōrda skaitlim. 18 Šeit ir gudreiba. Kam ir saprōts, tys lai sarēkinoj dzeivinīka skaitļus; tys ir vīna cylvāka skaitlis: seši simti sešdesmit seši.
1 Es redzēju izkāpjam no jūras zvēru, kam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa ragiem desmit ķēniņa kroņi, un uz viņa galvām zaimu vārdi. 2 Šis zvērs, ko es redzēju, bija līdzīgs leopardam; viņa kājas bija kā lāča kājas un viņa mute kā lauvas mute. Pūķis deva tam savu spēku, savu troni un lielu varu. 3 Viena no viņa galvām bija kā uz nāvi ievainota, bet tā nāves brūce atkal tika dziedināta. Visa zeme noraudzījās uz zvēru ar izbrīnu. 4 Un viņi pielūdza pūķi, tādēļ ka tas zvēram devis varu; arī zvēru tie pielūdza, sacīdami: "Kas līdzinās zvēram, un kas var ar to karot?" 5 Tam tika dota mute runāt lielas lietas un zaimus un vara to darīt četrdesmit divi mēnešus ilgi. 6 Tad tas atvēra savu muti Dieva zaimošanai, lai zaimotu Viņa Vārdu un Viņa mājokli, tos, kas mājo debesīs. 7 Tam tika dots karot ar svētajiem un tos uzvarēt, un dota vara pār visām ciltīm un ļaudīm un valodām un tautām. 8 Un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kuru vārdi nav rakstīti kopš pasaules radīšanas nokautā Jēra dzīvības grāmatā. 9 Kam ir ausis, tas lai dzird! 10 Kas ņem gūstā, aizies pats gūstā; kas nokauj ar zobenu, to nokaus pašu ar zobenu. Šeit parādās svēto izturība un ticība. 11 Tad es redzēju citu zvēru izkāpjam no zemes: tam bija divi ragi, tādi kā jēram, bet tas runāja kā pūķis. 12 Tam bija pirmā zvēra vara visā pilnībā viņa priekšā, un tas piespieda zemi un tās iedzīvotājus pielūgt pirmo zvēru, kura nāves brūce bija dziedināta. 13 Tas dara lielas brīnuma zīmes, uz viņa pavēli pat uguns krīt no debesīm uz zemi cilvēku acu priekšā. 14 Tas pieviļ zemes iedzīvotājus ar brīnuma zīmēm, kas viņam bija dots darīt zvēra priekšā; tas aicina zemes iedzīvotājus celt tēlu zvēram, kam ir zobena brūce un kas tomēr palicis dzīvs. 15 Tam bija dotas spējas iedot dzīvības garu zvēra tēlam, lai zvēra tēls varētu runāt un panāktu to, ka visi, kas nepielūgtu zvēra tēlu, tiktu nokauti. 16 Un viņš dara, ka visi, lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi, uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz pieres, 17 lai neviens nevarētu ne pirkt, ne pārdot, kam nav šīs zīmes - zvēra vārda vai viņa vārda skaitļa. 18 Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši.
