VIII.
Špitaleigō izveseļōšona.
1 Nūkōpūt nu kolna, Jam pakaļ gōja leli ļaužu puļki. 2 Un, raug, vīns špitaleigais, pīgōjis pagūdynōja Jū un saceja: Kungs, jo tik gribi, Tu vari padareit mani teiru. 3 (Jezus), izstīpis sovu rūku, aizskōre jū un saceja: Es grybu, esi teirs! Un tyuleņ jys palyka nu špitaleibas teirs.
4 Tad Jezus jam saceja: Sorgīs, nasoki tō nikam, bet ej, pasarōdi prīsteram, un upurej dōvonu, kū Moizešs pavēlēja, kai līceibu dēļ jim.
Kolpa izveseļōšona.
5 Īejūt Kafarnaumā, pi Jō pīgōja klōtu vīns simtnīks un, lyugdams Jō, saceja: 6 Kungs, muns kolps guļ mōjōs krampa sarauts un cīš brīsmeigas sōpes. 7 Jezus tam atbiļdēja: Es aizīšu un padareišu jū vasalu. 8 Bet simtnīks atbyldādams saceja: Kungs, es naasmu cīneigs, ka Tu ītu zam muna jumta; bet soki tikai vōrdu, un muns kolps byus vasals. 9 Jo ari es asmu vērseibai padūts cylvāks, un maņ ir padūti karaveiri; un soku vīnam: Ej, un tys īt; ūtram — Ej šur, un tys atīt; munam kolpam soku: Dori tū, un jys dora.
10 Tū izdzērdis, Jezus breinōjōs un pakaļgōjējim saceja: Patīši, jums soku: Nikur Izraelī naasu atradis tik lelas ticeibas. 11 Tōpēc Es jums soku: daudzeji atīs nu austrumim un vokorim un dabasu vaļsteibā ar Abraamu, Izaaku un Jākubu pi golda atsasēss; 12 bet vaļsteibas bārni tiks izmasti ōrejā tymsumā. Tur byus vaimanēšona un zūbu grīzšona. 13 Tad Jezus saceja simtnīkam: Ej, lai nūteik tai, kai tu esi īticējis. Un tamā pat stuņdē kolps palyka vasals.
14 Īgōjis Pītera mōjā, Jezus īraudzeja jō sīvas mōti, guļūt karstinē. 15 Jys sajēme jū aiz rūkas, un korstums jū atstōja; jei pīsacēle un jim kolpōja.
16 Kad atgōja vokors, atvede pi Jō daudz valna apsāstūs. Jys ar vōrdu izdzyna gorus, un vysus slymūs padareja vasalus. 17 Tai izapiļdeja tys, kū ir teicis pravīts Izaja:
Jys pajēme uz sevis myusu vōjumus
un nese myusu slimeibas.
18 Jezus, radzādams, ka ap Jū stōv leli ļauzu puļki, pīsaceja pōrsaceļt uz ūtru krostu.
K. Jezus vīnu atraida, ūtru aicynoj īt sev pakaļ.
19 Te pi Jō pīgōja klōtu vīns Rokstim mōceitais un saceja: Mōceitōj, es īšu tev pakaļ, kur vīn Tu īsi. 20 Jezus tam atbiļdēja: Lopsom ir olas, gaisa putnim perekli, bet Cylvāka Dālam nav vītas, kur golvu nūlikt.
21 Vīns cyts nu Jō mōceklim Jam saceja: Kungs, atļaun maņ pyrmōk aizīt tāva paglobōtu. 22 Bet Jezus tam atbiļdēja: Tu ej Maņ pakaļ un ļaun myrušajim globōt sovus myrūņus.
Auka uz jyuras.
23 Pēc tam Jys pats un Jam pakaļ Jō mōcekļi īkōpe laivā. 24 Un, raug, uz jyuras sasacēle tik lela auka, ka laivu applyudynōja viļni. Bet Jys gulēja. 25 Pīgōjuši klōtu, Jō mōcekli Jū pīcēle saceidami: Kungs, glōb (myusus), mes ejam būjā. 26 Bet Jys atbiļdēja: Kō jyus asat pōrsabeiduši, — jyus mozticeigī! Tad pīsacēlis, Jys pavēlēja vējim un jyurai; un īsastōja lels klusums. 27 Ļaudis tad breinōjōs un saceja: Kas Tys taids ir, ka pat vēji un jyura Jō klausa?
Valna apsāstais palīk vasals.
28 Kad ūtrajā krostā Jys atgōja uz Gerazenu apgobolu, Jam prīškā aizskrēja divi valna apsāstī, kuri izgōja nu kopim. Jī beja tik beistami ka nikas pa tū ceļu navarēja pōrīt. 29 Un, raug, jī klīdze saceidami: Kas mums ar Tevi, (Jezus) Dīva Dāls? Vai tad Tu jau pyrms laika atgōji myusus mūceit?
30 Natōli nu jim ganejōs lels cyuku bors. 31 Ļaunī gori Jō lyudze saceidami: Jo Tu myusus izdzeņ, syuti tamā cyuku borā. 32 Jys tim saceja: Ejte. Un, izgōjuši, tī sagōja cyukōs. Un, raug, vyss bors svīdēs par krosta nūgōzi jyurā, un yudiņūs aizgōja būjā. 33 Tad goni laidēs bēgt, un aizgōjuši uz mīstu, pastōsteja par vysu, ari par tim valna apsāstajim. 34 Un, raug, vyss mīsts izgōja Jezum pretim; un, pamanejuši Jū, lyudze, lai Jys ītu prūjom nu jūs molas.
1 Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. 2 Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt." 3 Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: "Es gribu, topi šķīsts!" Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. 4 Un Jēzus uz to saka: "Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību." 5 Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza 6 un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas." 7 Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu veselu." 8 Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. 9 Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara." 10 Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. 11 Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. 12 Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana." 13 Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā. 14 Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievasmāti drudzī guļam. 15 Un Viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un Tam kalpoja. 16 Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos, 17 ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.- 18 Bet, ļaužu pulkus ap Sevi redzēdams, Jēzus pavēlēja pārcelties uz otru krastu. 19 Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: "Es Tev sekošu, lai kurp Tu ietu." 20 Un Jēzus tam saka: "Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur Savu galvu nolikt." 21 Un kāds cits no Viņa mācekļiem sacīja uz Viņu: "Kungs, atļauj man papriekš noiet un apglabāt savu tēvu." 22 Bet Jēzus uz to saka: "Nāc Man pakaļ, un lai miroņi apglabā savus miroņus." 23 Un Viņš iekāpa laivā, un Viņa mācekļi Tam sekoja. 24 Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi laivai gāzās pāri, bet Viņš gulēja. 25 Un tie piegāja pie Viņa un modināja Viņu, sacīdami: "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!" 26 Un Viņš uz tiem saka: "Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?" Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums. 27 Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: "Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?" 28 Un otrā krastā, gadariešu tiesā pienākot, Viņam nāca pretim no kapiem izgājuši divi ļaunu garu apsēsti; tie bija tik briesmīgi, ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt. 29 Un redzi, tie brēca un sacīja: "Kas mums ar Tevi, Tu Dieva Dēls! Vai Tu esi nācis priekšlaikus mūs mocīt?" 30 Bet tālu no viņiem ganījās liels cūku pulks. 31 Un ļaunie gari Viņam lūdza, sacīdami: "Ja Tu mūs izdzen, tad atļauj mums ieiet cūku pulkā." 32 Un Viņš tiem sacīja: "Eita!" Un tie izgāja un ieskrēja cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī. 33 Un gani bēga, un, pilsētā nonākuši, tie izstāstīja visu, arī kas ar ļauna gara apsēstiem bija noticis. 34 Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un, kad tie Viņu redzēja, tie Viņu lūdza, lai Tas aizietu no viņu robežām.
