XXIV.
Pravītōjums par Jeruzalemas izpūsteišonu un pasauļa beigom.
1 Un izgōjis nu svētneicas, Jezus gōja tōļōk. Jō mōcekli pīgōja pi Jō klōtu, lai parōdeitu Jam svētneicas ceļtni. 2 Bet Jys tim saceja: Vai jyus vysu šytū redzit? Patīši, Es jums soku: napaliks šite akmiņs vērs akmiņa, kas natoptu nūjaukts.
3 Un, Jam sēžūt uz Eleja kolna, pīgōja klōt Jō mōcekli vīni poši un saceja: Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaidas byus tovas atnōkšonas un pasauļa beigu zeimes?
4 Un Jezus atbyldādams jim saceja: Raugat, ka jyusu nikas napīvyltu. 5 Jo daudzeji nōks un sauksīs munā vōrdā, saceidami: Es asmu Kristus, un daudzejūs pīviļs. 6 Jyus dzērdēset par karim un karu ziņom; skotatēs, ka jyus nanūsabeitu. Tam gon tai jōnūteik, bet ar tū vēļ nav gols. 7 Jo sasaceļs tauta pret tautu, un kēnests pret kēnesti. Vīt‐vītom byus bods, mēri un zemes treisēšona. 8 Bet šytys vyss ir tikai cīsšonu īsōkums.
9 Tūlaik nūdūs jyusus spaidim un jyusus kaus. Muna vōrda dēļ jyusus īneiss vysas tautas. 10 Tūlaik daudzejī īsaļaunōs, vīns ūtru nūdūs, un vīns ūtru īneiss. 11 Ceļsīs ari daudz vyltu pravīšu un daudzejūs pīviļs. 12 Nataisneibas pōrspāka dēļ daudzi kam izdziss mīlesteiba. 13 Bet kas izturēs leidz beigom, tys byus izpesteits. 14 Un šytys Evangelijs par dabasu vaļsteibu tiks izsludynōts pa vysu pasauli, kai līceiba vysom tautom, un tik tod nōks beigas.
15 Tai tad, kad īraudzeiset svātūs vītu izpūsteišonas šausmu, par kuru runōja pravīts Danieļs, — laseitōjs lai īgaumej! 16 Tad tī, kas Judejā ir, lai bāg kolnūs, 17 tys, kas uz jumta ir, lai nakōp kaut kō nu sātas leidza pajemtu: 18 kas teirumā ir, tys lai nasagrīž sovu svōrku pajemtu. 19 Bet bāda tamōs dīnōs dzemdeitōjom un zeideitōjom. 20 Lyudzit, lai jyusu bēgšona nanūtyktu zīmā, vai sabatā.
21 Tūlaik tadei byus leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma leidz šam laikam, ni ari pēc tam byus. 22 Un jo tōs dīnas nabyutu saeisynōtas, naizaglōbtu nivīns cylvāks; bet izlaseitūs dēļ, tōs dīnas ir saeisynōtas.
23 Jo tad kas jums saceitu! Raug, te ir Kristus, vai tur, — naticit. 24 Jo rassīs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis lelas zeimes un breinumus, un tai pīviļs, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 25 Raug, īprīkš jums pasoku.
26 Bet jo jums saceitu: Raug, Jys ir tuksnesī, naejte uz turīni; raug, Jys ir slāptuvē, naticit. 27 Leidz kai zibiņs pasarōdūt austrumūs pōrskrīn leidz rītumim, tai pat byus ari ar Cylvāka Dāla atnōkšonu. 28 Kur vīn ir maita, tur sasalaseis ari ērgli.
29 Ōtri pēc tom spaidu dīnom aptimss saule, mēness nadūs vairs gaismas, zvaigznes bērs nu debesim, un debess spāki tiks sakustynōti. 30 Tad pasarōdeis debesīs Cylvāka Dāla zeime. Vysas vērszemes tautas sauks vaimaņu bolsā un redzēs Cylvāka Dālu atejūt lelā vareibā un gūdā vērs debess mōkūnim. 31 Jys syuteis sovus eņgeļus un ar lelu taures bolsu jī savōks Jō izlaseitūs nu četrom vēja pusem, nu vīna zemes gola leidz ūtrajam.
Jeruzalemas izpūsteišona ir tyvu.
32 Mōcitēs nu figas kūka pīleidzeibom: Kad jōs zorūs plyust sula, un sōc lopas plaukt, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 33 Tai pat, kad jyus īraudzeisit šytū vysu, tad jums ir jōzyna, ka Jys ir tyvu pi durovom. 34 Patīši, Es jums soku, ka šytei paaudze vēļ nabyus iznykuse, kad tys vyss nūtiks. 35 Debess un zeme pazuss, bet muni vōrdi napazuss.
Breidynōjums byut nūmūdā.
36 Bet tōs dīnas un tōs stuņdes nikas cyts nazyna, ni pat eņgeli dabasūs, kai tikai Tāvs vīns pats. 37 Kai nūtyka Noesa dīnōs, tai pat nūtiks Cylvāka Dāla atnōkšonā. 38 Kai pyrms pasauļa plyudim tamōs dīnōs ļaudis ēde, dzēre, pi veira gōja un sīvas jēme leidz pošai Noesa laivā īīšonas dīnai 39 un napamaneja, kai plyudi atgōja un vysu iznycynōja, tai pat nūtiks ari Cylvāka Dāla atnōkšonā. 40 Tūlaik nu divejim teirumā asūšim vīns tiks pajimts un ūtrais atstōts. 41 Nu divejom malējom vīna tiks pajimta, bet ūtrō atstōta.
42 Esit tad nūmūdā, jo jums tei dīna nav zynoma, kod jyusu Kungs atnōks.
43 Īvārojit vēļ nōkūšū: jo sātas saiminīks zynōtu, kaidā nakts laikā atīs zaglis, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sātā. 44 Tōpēc esit sagatavōti, jo tamā stuņdē, kaidā jums naīnōks prōtā, Cylvāka Dāls atnōks.
Mōjas pōrvaļdnīks.
45 Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais kolps, kurō uzraudzeibā kungs pamete sovus ļaudis, lai jys tim dūtu eistā laikā bareibu? 46 Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt! 47 Patīši, Es jums soku, jys padareis jū par vysa sova monta pōrvaļdnīku. 48 Bet, jo kolps ir ļauns un dūmoj pats sevī: Muns kungs ōtri naatīs; 49 un jo jys sōks sovus leidzkolpus sist, ar dzārōjim ēst un dzert, 50 tad tō kolpa kungs atīs tamā dīnā, kurā jys nagaideis, un tamā stuņdē, kuras jys nazyna, 51 un liks sakopōt jū un nūrōdeis jam vītu pi līkulim. Tur byus veidēšona un zūbu grīzšona.
1 Un, izgājis no Tempļa, Jēzus aizgāja. Tad Viņa mācekļi piegāja pie Viņa, lai rādītu Viņam Tempļa celtnes. 2 Bet Jēzus atbildēja tiem un sacīja: "Vai jūs visu to neredzat? Patiesi Es jums saku: šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiks nopostīts." 3 Un, Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi piegāja pie Viņa atsevišķi un sacīja: "Saki mums, kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?" 4 Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: "Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. 5 Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, - un tie pievils daudzus. 6 Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals. 7 Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās. 8 Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums. 9 Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana Vārda dēļ. 10 Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un viens otru nīdīs. 11 Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils. 12 Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. 13 Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. 14 Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals. 15 Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis - kas to lasa, lai uzmana, - 16 lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos. 17 Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama. 18 Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes. 19 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā! 20 Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā. 21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs. 22 Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas. 23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet. 24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos. 25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš. 26 Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticiet. 27 Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 28 Jo, kur maita, tur salasās ērgļi. 29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies. 30 Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību. 31 Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram. 32 Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt. 33 Tā arīdzan jūs - kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā. 34 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek. 35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs. 36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs. 37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, 39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 40 Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs. 41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs. 42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk. 43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. 44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat. 45 Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā? 46 Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. 47 Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām. 48 Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, - 49 un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, 50 tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, 51 un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
