XII.
K. Jezus īt par labeibas lauku.
1 Tamā laikā Jezus gōja sabatā par labeibas teirumu. Jō mōcekli, byudami izolkuši, sōce plyukt vōrpas un ēst. 2 Tū radzādami, farizeji Jam saceja: Raug, tovi mōcekli dora tū, kas sabatā dareit ir nūlīgts.
3 Bet Jys atbiļdēja: Vai jyus nalasejot, kū padareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4 Kai jī, īgōjuši Dīva nomā, ēde upuru maizi, kuru ni jys, ni jō leidzgōjēji nadreikstēja ēst, bet tik vīn prīsteri. 5 Vai jyus naasat lasejuši lykumā, ka sabatūs svētneicā prīsteri lauž sabata mīru un tūmār ir bez vaiņas? 6 Es jums soku, ka te ir kas lelōks par svētneicu. 7 Jo jyus byutu saprotuši kū tys nūzeimoj: Na upuru, bet žāļsirdeibas grybu, tad nabyutu navaineigūs nūtīsōjuši. 8 Cylvāka Dāls ir tadei sabata Kungs.
Izdzīdynōšona sabatā.
9 Aizīdams nu turīnes tōļōk, Jys īgōja jūs synagōgā. 10 Un, raug, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu rūku. Jī nu Jō vaicōja: Vai breivi sabatā dzīdynōt? — jī meklēja pamata, lai Jū apsyudzātu. Bet Jys tim atbiļdēja: 11 Kurs tad nu jums byutu taids cylvāks, kas, ka sabata dīnā īkrystu dūbē vīneigō vuška, najemtu un navylktu jōs ōrā? 12 Cik gon cylvāks ir vērteigōks par vīnu vušku. Tai tad, sabatā lobu dareit ir atļauts. 13 Tad jys saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Tys izstīpe, un jei palyka vasala, kai ūtrō.
14 Bet farizeji, izgōjuši ōrā, nūturēja apsprīdi par tū, kai Jū nūnōvātu.
15 Zynōdams tū, Jezus aizgōja nu turīnes prūjom. Daudzi ļaužu gōja Jam pakaļ, un Jys vysus dareja vasalus, 16 un aizlīdze jim par Jū runōt, 17 lai izapiļdeitu pravīša Izaja vōrdi, kurs saceja:
18 Raug, tys ir muns kolps, kuru Es sev izlaseju,
Muns nūmīļōtais, kurā muna dvēsele atrūn gondarejumu.
Uz Jō Es likšu sovu Goru,
Un Jys sludynōs pogōnim taisneibu.
19 Jys nasastreidēs un naklaigōs,
Nivīns uz laukumim Jō bolsa nadzērdēs.
20 Jys nanūlauzs aizlaustōs nīdres
Un naapdzēss degļa, kurs vēļ kvēļ,
Koleidz Jys taisneibu pīvess pi uzvaras.
21 Un Jō vōrds ir pogōnu cereiba.
22 Tad atnese pi Jō vīnu valna apsāstū, kas reizē beja okls un māms. Un Jys tū padareja vasalu tai, ka māmais runōja un redzēja. 23 Ļaužu bori breinōjōs un saceja: Vai tik šytys nav Davida Dāls? 24 Bet farizeji, tū dzērdādami, saceja: Jys cytaiž naizdzan valnu, kai tik caur ļaunūs goru vērsinīku Beļzebubu.
Ļaunais gors sovejūs orā nadzan.
25 Bet Jezus, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kura poša sevī ir sasaškāluse, izniks; nivīns mīsts un nivīna sāta, kurs pats sevī ir sasaškēlis, napastōvēs. 26 Jo satans dzan ōrā satanu, tad pats sevī ir sasaškēlis: un kai tad pastōvēs jō kēnests? 27 Un jo es caur Beļzebubu izdzanu ļaunūs gorus, caur kū tad izdzan tūs jyusu dāli? 28 Tōpēc jī byus jyusu tīsōtōji. Bet, jo Es ļaunūs gorus izdzanu ar Dīva Goru, tad patīši Dīva vaļsteiba pi jums ir atgōjuse. 29 Un kai gon var kas, īprīkš nasasējis styprō, īsalauzt styprō mōjā un izlaupeit jō montu? — Tad tikai jys varēs jō mōju izlaupeit. 30 Kas nav ar Mani, tys ir pret Mani; kas ar Mani nakrōj, tys izbōrsta.
31 Tōdēļ jums soku: Ikvīns grāks un zaimōšona cylvākim byus atlaists, bet zaimōšona pret Goru atlaista nabyus. 32 Kas pasoka vōrdu pret Cylvāka Dālu, tam tiks atlaists; bet jo kas saceis pret Svātū Goru, tam natiks atlaists ni šamā pasaulī, ni nōkūšā. 33 Vai kūku atzeistit par lobu un jō augli par lobu; vai ari kūku atzeistit par nalobu un jō augli par nalobu. Kūku tadei pazeist nu jō auglim. 34 Jyus čyusku dzymums! Kai tad jyus byudami ļauni varat lobu runōt? Tadei nu sirds pōrpiļneibas mute runoj. 35 Lobs cylvāks nu sova lobō krōjuma izjam lobu, ļauns cylvāks nu sova ļaunō krōjuma izjam ļaunu. 36 Un Es jums soku: Nu ikvīna tukša vōrda, kū cylvāki runoj, byus tīsas dīnā jōnūdūd rēkins. 37 Tai tad, atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi attaisnōts, un atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi nūtīsōts.
Jonasa zeime.
38 Tad daži Rokstim mōceitī un farizeji jēme vōrdu un Jam saceja: Mōceitōj, mes grybam redzēt nu Tevis zeimi.
39 Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Ļauns un lauleibas lauzējs dzymums zeimes pīprosa, bet cyta zeime jam nabyus dūta, kai tik pravīša Jonasa zeime. 40 Kai Jonass nūbeja trejs dīnas un trejs naktis lelzivs vādarā, tai Cylvāka Dāls byus trejs dīnas un trejs naktis zemes sirdī. 41 Ninivīši pasaceļs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs, jo jī, Jonasa sludynōšonas dēļ, atsagrīze nu grākim, un, raug, te ir lelōks na kai Jonass. 42 Dīnvydu kēnenīne ceļsīs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs; jo jei atgōja nu zemes gola, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet, raug, te ir lelōks na kai Salomons.
Atpakaļ krisšona grākūs.
43 Kad naškeistais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa izkoltušom vītom un meklej sev atpyutas, bet naatrūn. 44 Tad soka: Grīzšūs atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. Un jys atgōjis atrūn jū breivu, izslauceitu un izpuškōtu. 45 Tad īt, pajam ar sevi septeņus cytus, ļaunōkus par sevi gorus, un sagōjuši tur dzeivoj; un pādejais tō cylvāka stōvūklis ir ļaunōks par pyrmū. Taipat nūtiks ari ar šytū ļaunū dzymumu.
K. Jezus radinīki.
46 Koleidz Jys vēļ ļaudim runōja, raug, Jō mōte un Jō brōli stōvēja ōrā, grybādami ar jū runōt. 47 Kaut kas Jam pasaceja: Raug, Tova mōte un Tovi brōli stōv ōrā un grib ar Tevi runōt. 48 Bet Jys tam saceitōjam atbiļdēja: Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli? 49 Un, pastīpis rūku uz sovim mōceklim, saceja: Raug, — muna mōte un muni brōli! 50 Kas pylda muna debeseigō Tāva grybu, tys ir muns broļs, mōsa un mōte.
1 Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst. 2 Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: "Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt." 3 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi? 4 Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem. 5 Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi? 6 Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu. 7 Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, - tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši. 8 Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu." 9 Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. 10 Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: "Vai ir brīv sabatā dziedināt?" - ka tie Viņu varētu apsūdzēt. 11 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā? 12 Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt." 13 Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: "Izstiep savu roku!" Un viņš to izstiepa. Tad tā kļuva vesela kā otra. 14 Tad farizeji izgāja un sarunājās pret Viņu un nolēma To nogalināt. 15 Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja. 16 Un Viņš tiem piekodināja par Viņu nevienam nestāstīt, 17 ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds: 18 redzi, Mans kalps, ko Es izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu. 19 Ne Viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām Viņa balsi. 20 Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekāms Viņš taisnībai dos uzvaru. 21 Un tautas cerēs uz Viņa Vārdu.- 22 Tad Viņam pienesa ļauna gara apsēstu, tas bija akls un mēms. Un Viņš to darīja veselu, tā ka aklais un mēmais redzēja un runāja. 23 Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: "Vai Šis nav Dāvida dēls?" 24 Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: "Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību." 25 Bet Jēzus, viņu domas nomanīdams, tiem sacīja: "Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt. 26 Ja nu sātans izdzen sātanu, tad viņš ir naidā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts var pastāvēt? 27 Un, ja Es izdzenu ļaunos garus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji. 28 Bet, ja Es izdzenu ļaunos garus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi. 29 Jeb vai var kāds ieiet stiprā namā un paņemt viņa mantas, ja tas nav stipro papriekšu saistījis? Tikai tad tas varēs viņa namu izlaupīt. 30 Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. 31 Tāpēc Es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos. 32 Un, kas ko runā pret Cilvēka Dēlu, tam tas tiks piedots; bet, kas ko runā pret Svēto Garu, tam tas netiks piedots ne šinī, nedz nākošā mūžā. 33 Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem. 34 Jūs odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā. 35 Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu. 36 Bet Es jums saku: par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā; 37 jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts." 38 Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: "Mācītāj, mēs no Tevis gribam kādu zīmi redzēt." 39 Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. 40 Jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī. 41 Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās; un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. 42 Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību: un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans. 43 Bet, kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklē dusu un to neatrod. 44 Tad tas saka: es atgriezīšos savā namā, no kurienes es izgāju. Un, kad viņš nāk, tad viņš to atrod tukšu, izmēztu un uzpostu. 45 Tad tas noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi ieiet tur un dzīvo; un pēc tam ar tādu cilvēku top sliktāk, nekā papriekšu bija. Tāpat arī notiks šai ļaunajai ciltij." 46 Un, Viņam tā uz ļaudīm vēl runājot, redzi, Viņa māte un Viņa brāļi stāvēja ārā un gribēja ar Viņu runāt. 47 Un kāds uz Viņu sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē ar Tevi runāt." 48 Un Viņš atbildēja un sacīja tam, kas Viņam to teica: "Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?" 49 Un, roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: "Redzi, Mana māte un Mani brāļi! 50 Jo, kas dara Mana Debesu Tēva prātu, tas ir Mans brālis un Mana māsa, un Mana māte."
