IV.
Kārdynōšonas.
1 Nu kurīnes pi jums ceļās nasaskaņas un streidi? Vai tad na nu turīnes, ka jyusu lūcekļūs karoj jyusu kōreibas? 2 Jyus kōrojat pēc kaut kō, bet nasajamat; jyus nūkaunat un skaužat, bet tūmār sasnēgt navarat, jo dzeivojat ceiņā un streidūs. 3 Jyus nasajamat tō, kō grybat, jo jyus nasalyudzat. Un jo jyus arī kaut kō lyudzat, tad tūmār tō nasajamat tōpēc, ka slikti lyudzat, tys ir — ar nūdūmu izlītōt tū sovu kōreibu apmīrynōšonai.
4 Jyus lauleibas lauzēji, vai jyus nazynot ka draudzeiba ar šū pasauli ir īnaids pret Dīvu? Tai tad, kas grib byut par draugu šam pasauļam, tys sevi padora par Dīva īnaidnīku. 5 Vai tad jyus dūmojat, ka Roksti par veļti soka: (Dīvs) uzstōjeigi atpraseis nu jums dvēseli, kas jyusūs mōjoj. 6 Bet tū lelōka teik dūta žēlesteiba. Un tōpēc arī ir saceits: Dīvs lepneigajim pretojās, bet pazemeigajim dūd žēlesteibu. 7 Tai tad, pasadūdit Dīvam. Pretojitēs valnam un tys nu jums aizbēgs. 8 Tyvojitēs Dīvam un Dīvs tyvōsīs jums. Jyus, grēcinīki, nūteirejit rūkas, un jyus, divkūseigī, vīnkōršojit sovas sirdis. 9 Sajyutit sovu nīceibu, skumstit un raudit. Lai jyusu smīkls pōrīt skumēs un jyusu prīca — bādōs. 10 Pasazamynojit Kunga prīškā un jys jyusus paaugstynōs.
11 Brōli, nanīvojit vīns ūtra. Kas sovu brōli pazamoj, vai arī sovu brōli tīsoj, tys pasmōdej un tīsoj lykumu. Bet jo tu tīsoj lykumu, tad tu naesi lykuma piļdeitōjs, bet gon tīsnesis. 12 Bet lykumdevējs un tīsnesis ir tikai vīns un tys ir Tys, kam ir vara izpesteit un pazudynōt. Bet kas gon esi tu, ka tyvōkū tīsoj?
Dažaidi pōrsorgōjumi.
13 Un tagad jyus, kas sokot: Šudin vai reit mes dūsimēs uz tū, vai cytu piļsātu, un tur kaidu godu dzeivōsim, tērgōsimēs un peļneisimēs. 14 Jyus pavysam nazynat kaida jums byus reitdīn dzeive. Jyus asot tikai vīns elpas viļcīns, kas nagaru laiku ir radzams un pazyud. 15 Tō vītā lobōk sokit: Jo Kungam labpatiks, mes dzeivōsim un tū vai cytu dareisim. 16 Bet tagad jyus sovā pōrgaļveibā līlejatēs, bet ikvīna taida līleišonōs ir ļauna. 17 Kas prūt labi dareit, bet nadora, tys grākoj.
1 No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? 2 Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu. 3 Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās. 4 Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku. 5 Jeb vai jums šķiet, ka raksti velti saka: uz skaudību nesas tas gars, kas mūsos mājo. - 6 Toties Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ raksti saka: Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību. - 7 Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; 8 tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! 9 Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. 10 Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās. 11 Neaprunājiet, brāļi, cits citu; kas savu brāli aprunā vai brāli tiesā, aprunā likumu un tiesā likumu; bet, ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma darītājs, bet soģis. 12 Viens ir likuma devējs un soģis, kas var glābt un pazudināt; bet kas tu tāds esi, tu kas tiesā savu tuvāku? 13 Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu, - 14 jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist, 15 kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to. - 16 Bet tagad jūs lielāties savā augstprātībā; katra tāda lielība ir ļauna. 17 Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.
