III.
1 Nūmīļōtī, šitei ir ūtrō vēstule, kuru es jums rokstu. Caur pamūdynōjumu es grybu nūmūdā paturēt jyusu nalīkuļōtū pōrlīceibu, 2 ka jyus pīmynātu tūs vōrdus, kurus svātī pravīši īprīkš ir pasacejuši, kai arī Kunga un Pesteitōja bausleibas, kuras apostoli jums ir pasludynōjuši.
3 Bet vyspyrms jums jōzyna sekūšais: Dīnu beigōs uzastōs saimojūšom runom saimōtōji. Tī byus cylvāki, kuri īs pēc sovom īgrybom un saceis: 4 Kur tad palyka Jō apsūleitō atnōkšona? Nu tō laika kai tāvi ir īmyguši, vyss jūprūjom pastōv kai (ir bejis) nu radeibas sōkuma. 5 Ar nūdūmu jī slēps tū, ka ar Dīva vōrda spāku dabasi un nu yudiņa un caur yudini veidōtō zeme jau nu seņōk laikim beja 6 un ka tūreizejais pasauļs yudiņa plyudūs izzuda. 7 Bet tagadejō zeme un tagadejais debess ar tū pošu vōrdu ir pasorgōts un paturāts dēļ guņs tīsas dīnai un bezdīveigūs cylvāku iznikšonas (dīnai).
8 Bet, nūmīļōtī, naaizmērstit sekūšō: Vīna dīna Kungam ir kai tyukstūša godu un tyukstūša godu ir kai vīna dīna. 9 Kungs ar sovu sūlejumu izpiļdeišonu nasavylcynoj, lai gon daži tū īskaita par vylcynōšonūs. Jys ir pret jums lānprōteigs. Jys nagrib, ka kas pazustu, bet gon lai visi atsagrīstu.
10 Un kunga dīna atnōks kai zaglis; dabasi pōrīs vīsyula ōtrumā, elementi lelajā korstumā izkuss, un zeme sadegs leidz ar vysu, kas vērs jōs ir.
11 Tai kai šytys vyss izjuks, tad jums vajaga ryupētīs par svēteigu dzeivi un padīveibu un sovu uzmaneibu grīst 12 uz Dīva tīsas atnōkšonu un jōs gaideit. Tōs dēļ dabasi izniks gunī un korstumā izkuss pamatelementi. 13 Bet saskaņā ar Jō apsūleišonu mes gaidom jaunus dabasus un jaunu zemi, kur mit taisneiba.
14 Nūmīļōtī, tai kai jums tō jōgaida, pyulejitēs Jō prīškā byut mīrā, teirim un bez traipa, 15 un myusu Kunga lānprōteibu izmontojit sovai pesteišonai. Tai jums raksteja arī myusu mīlais brōļs Pōvuls pēc jam īpatnejōs gudreibas, 16 kai tys nūteik vysōs jō vēstulēs, kad jys par šom lītom runoj. Bez šaubom tur dažas lītas ir gryuši saprūtamas. Tū namōceitī un nanūbrīduši cylvāki sagrūza sovai pazusšonai. Tū pošu jī dora arī ar citim rokstim.
17 Bet jyus, nūmīļōtī, kas tū zynot, esit uzmaneigi, lai bezdīveigūs mūrgi jyusu naaizrautu, un lai jyus napazaudātu sova stypruma. 18 Pīsajemit žēlesteibā un myusu Kunga un Pesteitōja Jezus Kristus pazeišonā. Jam lai ir slava tagad un myužeibas dīnā. Amen.
1 Mīļie, šī jau ir otra vēstule, ko es jums rakstu. Tanīs es cenšos ar atgādinājumiem uzturēt modru jūsu prāta skaidrību, 2 lai jūs atcerētos svēto praviešu jau sen teiktos vārdus, kā arī mūsu Kunga un Pestītāja bausli, ko no saviem apustuļiem esat mācījušies. 3 Papriekš ievērojiet to, ka pēdējās dienās nāks nikni smējēji, kuri dzīvos savās pašu kārībās 4 un sacīs: kur paliek Viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma. - 5 Tiem, kas to apgalvo, paliek apslēpts, ka vecos laikos debesis un zeme ir cēlušās Dieva vārda spēkā no ūdens un ar ūdeni. 6 Tāpēc arī toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos. 7 Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai. 8 Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. 9 Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās. 10 Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks un zeme un viss, kas uz tās radīts. 11 Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, 12 gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs. 13 Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo. 14 Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus, 15 un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības. 16 Tā viņš runā par šīm lietām visās vēstulēs, kurās ir kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu. 17 Tad nu jūs mīļie, to jau zinādami, sargaities, ka, maldu līdzi aizrauti, nezaudējat savu stipro pamatu. 18 Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai!
