III.
Apostola pīdūdūšō mīlesteiba.
1 Vai tad mes otkon sōcam poši sevi īteikt? Vai tad mums ir vajadzeigi nu jums vai arī deļ jums, kai dažim ļaudim, īteikšonas roksti? 2 Nē, jyus poši asot myusu īteikšonas roksts, kas īraksteits myusu sirdīs un kas saprūtams un salosams vysim ļaudim, 3 jo jyus pasarōdot kai pīraksteitō nu mums Jezus Kristus vēstule, kas na ar tinti, bet gon ar dzeivō Dīva goru ir pīraksteita, un na uz akmiņa tabelem, bet gon uz mīseigūs siržu tabelem.
4 Šytaida cereiba mums ir uz Dīvu caur Kristus na tōpēc, 5 ka mes poši byutu spējeigi nu sevis ar sovim spākim kaut kū dūmōt, bet gon, ka mums spēja nōk nu Dīva, 6 kas myusus padareja spējeigus byut par Jaunō Īstōdejuma kolpim, kas pastōv na burtā, bet gon Gorā. Burts nōvej, bet Gors atdzeivynoj.
7 Un jo nōves kolpōšonai, kas ar būrtim beja īkolta akminī, beja taids spūžums, ka Izraeļa bārni navarēja vērtīs Moizešam vaigā jō izneikstūšō spūžuma dēļ, 8 vai tad gora kolpōšona nabyus daudz spūžōka? 9 Un jo pazusšonas kolpōšonai beja taids spūžums, tū lelōks spūžums byus taisneibas kolpōšonai. 10 Jā, tur asūšais spūžums nūbōļ pavysam pret šytū pōrmēreigū spūžumu. 11 Un jo pōrejūšais beja tik spūžs, tad palīkūšais byus daudz spūžōks.
12 Šamā cereibā pastōvūt, mes uzastōjam vysā breivi, 13 un na tai kai Moizešs, kas ar sagu aizsedze sovu vaigu, lai Izraeļa bārni naradzātu pōrejūšō spūžuma, 14 Bet jūs saprōts palyka aizcītynōts leidz pat šai dīnai. Un pi Vacō Īstōdejuma laseišonas palīk tei poša saga, un jim nateik atsagts, ka ar Kristu jys izabeidz. 15 Jā, leidz šai dīnai Moizešu losūt uz sirds jim palīk tei saga. 16 Un jo jys grīžās pi Kunga, saga teik nūjimta. 17 Kungs ir Gors, bet kur ir Kunga Gors, tur ir breiveiba. 18 Mes visi atklōtu vaigu skotamēs uz Kunga spūžuma un caur tū mes pōrsaveidōsim tamā pošā tālā, speidūt arvīnu lelōkā spūžumā, kas nōk nu Kunga Gora.
1 Vai tad mēs atkal sākam sevi slavināt? Jeb vai mums kā dažiem citiem vajadzīgas ieteikšanas vēstules pie jums vai no jums? 2 Jūs esat mūsu vēstule, rakstīta mūsu sirdīs, saprotama un lasāma visiem cilvēkiem. 3 Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm. 4 Tāda paļāvība mums ir caur Kristu uz Dievu. 5 Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, 6 kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. 7 Bet, ja kalpošanai nāvei ar saviem akmeņos kaltiem burtiem bijis tāds spožums, ka Israēla bērni nevarēja skatīties Mozus vaigā viņa spožuma dēļ, kam taču bija jāzūd, 8 kā lai nebūtu daudz lielāks spožums Gara kalpošanai? 9 Jo, ja pazudināšanas kalpošanai bijis spožums, tad jo daudz vairāk tas ir taisnošanas kalpošanai. 10 Jo, kas bijis spožs, tas tagad ir zaudējis savu spožumu šā pārlieku lielā spožuma dēļ. 11 Jo, ja tam, kam bija jāzūd, bijis spožums, tad jo vairāk būs spožums tam, kas paliek. 12 Tāpēc ka mums ir tāda cerība, mēs runājam ar lielu drosmi, 13 un ne tā kā Mozus, kas klāja apsegu pār savu vaigu, lai Israēla bērni neredzētu, kā izbeidzas tas, kam jāzūd. 14 Bet viņu sirdis tika nocietinātas; jo līdz šai dienai tas pats apsegs paliek un, lasot Veco Derību, nevar tikt atsegts, jo tas zūd ar Kristu. 15 Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, apsegs paliek izklāts pār viņu sirdīm. 16 Bet, līdzko atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta. 17 Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. 18 Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.
