XI.
Sv. Pōvula pašaizlīdzeiba.
1 Ak, ka jyus kaut drusku grybātu pījimt munu naprōteibu. Jā, pījemit nu manis. 2 Es asmu pōrjimts par jums ar dīvišku centeibu; es jyusus sadarynōju vīnam veiram, lai jyusus, kai teiru jaunovu, stōdeitu prīškā Kristum. 3 Es beistūs, ka kai čyuska ar sovu viļteibu pīvyla Īvu, tai arī jyusu dūmu nasabūjōtu un nu Kristum pīnōceigōs vinkōršeibas un navaineibas naatrautu. 4 Un jo kas pi jums atgōjis kaidu cytu Jezu sludynōtu, na kai mes sludynojam, vai jyus cytu goru sajimtu, na asot sajāmuši, vai arī cytu Evangeliju dzērdātu, na kai jyus nu manis dzērdējot, tad varit sev pasaklauseit. 5 Bet es dūmoju, ka es par tū „dīžapostolu“ zamōks naasmu. 6 Lai arī es byutu naveikls runā, tad tūmār na atziņā, jo tū mes vysā un vysur skaidri asam pīrōdejuši.
7 Vai tad es asmu sagrākōjis? ka es, lai jyusus paaugstynōtu, sevi pazamynōju un bez atleidzeibas jums sludynōju Dīva Evangeliju? 8 Sajimdams nu jom pabolstu, cytas draudzes es asmu aplaupejis, lai varātu kolpōt jums. 9 Un kad es storp jums beju un tryukumu cīšu, es nivīna naapgryutynōju, un munam tryukumam paleidzēja brōli, kas nōce nu Makedonijas. Un tai es sorgōjūs, lai jyusu naapgryutynōtu, un arī uz prīšku es nu tō sorgōšūs. 10 Kai Kristus patīseiba ir manī, tai šytys dīžonums Achajas apgobolā man natiks nūslōpāts. 11 Kōpēc? Vai tōpēc, ka es jyusu namīļoju? — Tū zyna Dīvs. 12 Kū es doru, tū es dareišu arī uz prīšku, lai tim, kas mums dīžonumā grib leidzynōtīs, atjimtu ikvīnu izdeveibu. 13 Un tī cylvāki, kas izalīk par Kristus apostolim, ir vyltus apostoli, mōnu strodnīki. 14 Un nav kō breinōtīs. Jo pats satans izalīk par gaismas engeli. 15 Un nav nikas sevišks, ka arī jō kolpi izalīk par taisneibas kolpim. Jūs gols tūmār byus taids, kai jūs dorbi.
16 Un es atkōrtoju: Lai nivīns manis naskaita par muļki. Uu jo tūmār, tad skaitit mani par muļki tai, ka es ar sevi kaut par kū varātu dīžōtīs. 17 Kū es šymā gadejumā par dīžonumu soku, tō es nasoku Kristus gorā, bet gon kai nasaprosdams. 18 Jo tik daudzejī dīžojās par mīseigajom (lītom), tad arī es grybu dīžōtīs. 19 Jyus gon muļkus labprōt īcīšat, jo poši asot gudri. 20 Jyus pacīšat, jo kaids jyusus kalpynoj, izmontoj, jums pōresteibu dora, jyusus pōrspēj, jo kas jums par vaigu syt. 21 Sev par kaunu man ir jōatsazeist, ka mes šytō naspējam. Tūmār, kū kaids cyts īsadrūšynoj, — es runoju nasaprasšonā, — tū īsadrūšynoju arī es. 22 Jo jī ir ebreji, — arī es. Jo jī ir izraelīši, — arī es. Jo jī ir Abraama pēcnōcēji, — arī es. 23 Jo jī ir Kristus kolpi, — nasaprasšonā runoju — tū vairōk es: pōrmēreigajōs pyulēs, daudz vairōk īslūdzeišonā cītumūs, bezmēreigajā šausteišonā, pat bīži nōves brīsmōs, 24 nu jūdim es sajēmu pīcas reizes četrudemit sitīņu atjamūt vīnu. 25 Trejskōrteigi mani syta ar reikstem, reizi mātōja ar akminim, trejskōrteigi es pōrcīšu kuga avariju, vīnu dīnnakti es tyku plūseits jyurā. 26 Es daudzkōrt beju ceļōjumūs, upu yudiņu brīsmōs, slapkovu brīsmōs, nu ciļtsbrōlim brīsmōs, tūksnesī brīsmōs, nu pogōnim brīsmōs, piļsātā brīsmōs, uz jyuras brīsmōs, nu vyltus brōlim brīsmōs. 27 Es izcīšu pyules un tryukumu, bīži nūmūdā naktis, izolkumu un slōpes, daudz gavēņu, soltumu un plykumu. 28 Bez šytō vysa vēļ nōk klōtu ikdīniškōs ryupes un ryupes par vysom draudzem.
29 Kas tad palīk vōjs, man reizē vōjam napalīkūt? Kas īsaļaunoj, man naīsadagūt? 30 Jo ir jōsadīžoj, tad es dīžojūs par sovu vōjumu. 31 Dīvs, Kunga Jezus Tāvs zyna, ka es namaloju. Jys lai ir slaveits myužam!
32 Damaskas kēniņa Aretas pōrvaldnīks pavēlēja apsorgōt piļsātu, lai mani sakartu. 33 Bet mani caur lūgu pōri par myuru nūlaide peitinī un tai es nu jō rūkom izmuku.
1 Kaut jūs mani mazliet panestu manā neprātā. Bet jūs jau mani panesat. 2 Jo es esmu iededzies par jums ar dievišķu karstumu; es jūs esmu saderinājis, lai jūs pievestu vienam vīram, Kristum, kā šķīstu jaunavu. 3 Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū. 4 Bet, ja kāds nāk un sludina citu Jēzu, ne to, ko mēs esam sludinājuši, jeb ja jūs dabūjat citu garu, ne to, ko jūs esat saņēmuši, jeb citu evaņģēliju, ne to, ko esat pieņēmuši, tad jūs to labprāt ciešat. 5 Es domāju, ka es nekādā ziņā neesmu mazāks par dižapustuļiem. 6 Lai arī esmu nepraša runā, tomēr ne atziņā, to esam jums visiem visās lietās pierādījuši. 7 Vai tad esmu grēkojis, pats sevi pazemodams, lai jūs augsti celtu, ka sludināju jums evaņģēliju bez atlīdzības? 8 Citas draudzes es aplaupīju, no tām algu ņemdams par jūsu apkalpošanu; un kad, pie jums būdams, atrados trūkumā, tomēr nevienu neesmu apgrūtinājis. 9 Manu trūkumu novērsa tie brāļi, kas atnāca no Maķedonijas; visās lietās es tā turējos, ka jūs neapgrūtinātu, un arī turpmāk neapgrūtināšu. 10 Tik tiešām, ka Kristus patiesība ir manī, šī slava man nevar tikt liegta Ahajas robežās. 11 Kādēļ? Vai tad es jūs nemīlu? To Dievs zina. 12 Bet, ko es daru, to arī turpmāk vēl darīšu, lai atņemtu iespēju lielīties tiem, kas to meklē, lai tanīs lietās, ar kurām tie lielās, tie izrādītos tādi paši kā mēs. 13 Jo tie ir viltus apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem. 14 Nav arī brīnums; jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. 15 Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi. 16 Atkal es jums saku: lai neviens netur mani par bezprāti. Bet, ja jau, tad pieņemiet mani arī kā bezprāti, lai arī es varētu mazliet lielīties. 17 Ko te saku, to nesaku pēc Tā Kunga prāta, bet it kā neprātā, jo esmu pārliecināts, ka varu lielīties. 18 Ja tad jau daudzi lielās pasaules lietās, tad arī es gribu lielīties. 19 Jūs, prātīgie, taču labprāt panesat neprātīgos. 20 Jo jūs panesat, ja kāds jūs kalpina, ja kāds jūs izsūc, ja kāds aplaupa, ja kāds nicina, ja kāds jums sit vaigā. 21 Par apkaunošanu sev es to saku, mēs uz to nebijām spējīgi. Bet, ja kas lepojas ar kaut ko - es runāju neprātā -, tad es arī. 22 Tie ir ebreji? Es arī. Tie ir israēlieši? Es arī. Tie ir Ābrahāma dzimums? Es arī. 23 Tie ir Kristus kalpi? Es runāju neprātā - es vēl vairāk: daudz vairāk darbā, daudz vairāk cietumos, bez mēra sitienus ciezdams, bieži nāves briesmās. 24 No jūdiem es esmu dabūjis piecas reizes četrdesmit sitienu bez viena. 25 Trīs reizes dabūju rīkstes, vienreiz mani mētāja akmeņiem, trīs reizes biju ūdens briesmās, visu dienu un nakti biju jūras viļņu varā. 26 Bieži biju ceļojumos, ūdens briesmās upēs, laupītāju briesmās, briesmās savu ļaužu vidū, briesmās pagānu vidū, briesmās pilsētā, briesmās tuksnesī, briesmās uz jūras, briesmās viltus brāļu starpā, 27 darbā un pūlēs, daudzās bezmiega naktīs, izsalkumā un slāpēs, daudzreiz badā, salā un kailumā. 28 Bez tam vēl viss pārējais, ļaužu pieplūdums ik dienas, rūpes par visām draudzēm. 29 Kur ir kāds nespēcīgs, un es nebūtu nespēcīgs? Kur kāds krīt grēkā, un mana sirds nedegtu? 30 Ja jau jālielās, tad lielīšos ar savu nespēku. 31 Mūsu Kunga Jēzus Dievs un Tēvs, kas ir augsti teicams mūžīgi, zina, ka es nemeloju. 32 Damaskā ķēniņa Aretas zemes pārvaldnieks lika Damaskas pilsētu apsargāt, lai mani sagūstītu, 33 pa logu kurvī mani nolaida pār mūri, tā es izglābos no viņa rokas.
