XIV.
1 Kōrojit pēc mīlesteibas.
Pravīteibas un runas dōvonas.
Steidzitēs arī pēc gora dōvonom, seviški pēc pravītōšonas. 2 Volūdā runōtōjs narunoj tik daudz cylvākim, kai Dīvam, un nivins jō nasaklausa, jo jys ikš Gora runoj nūslāpumus. 3 Bet kas pravītoj, tys runoj ļaužu uzlobōšonai, pamūdynōšonai un īprīcynōšonai. 4 Kas runoj kaidā volūdā, tys uzloboj pats sevi, bet kas pravītoj, tys ceļ (Dīva) draudzi. 5 Es gon grybātu, lai jyus runōtu volūdōs, bet vēļ vairōk, lai jyus pravītōtu; jo tys, kas pravītoj, stōv augšōk na kai tys, kas volūdōs runoj. Bez tam vēļ ir vajadzeigs kas iztulkōtu, lai draudze tyktu pamūdynōta uz lobu.
6 Brōli, jo es pi jums aizgōjis, runōtu volūdōs, kaids tad nu manis jums lobums, jo es jums nanastu ni pasludynōšonas, ni zineibas, ni pravītōšonas, ni pamōceišonas. 7 Jo nadzeivī instrumenti fleita un citara skaņu dūtu, bet tona skaidri naatškērtu, kai tad varātu saprast, kas jymōs teik spālāts? 8 Un jo trompete dūtu tikai naskaidru skaņu, kas tad brūņōtūs kaujai? 9 Tai pat ir arī ar jums. Jo runojūt jyus naizsaceitu saprūtamu vōrdu, kai tad izsaceitū lai saprūt? Tad jyus runōtu vējā. 10 Pasaulī ir tik daudz volūdu, bet nivīna nav bez skaņas. 11 Un jo es skaņas nūzeimes nasaprūtu, tad es runōtōjam asmu svešs un runōtōjs man ir svešs.
12 Jo jyus steidzatēs pēc Gora dōvonom, tad ryupejitēs par tū, lai sajimtu piļneibā taidas, kas nūdar draudzes paceļšonai. 13 Tōpēc tys, kas kaidā volūdā jau runoj, lai lyudz iztulkōšonas dōvonas. 14 Jo es kaidā volūdā lyudzūs, tad muns gors gon lyudzās, bet muns prōts palīk bez auglim. 15 Kas tad iznōk? Es grybu na tikvin ar goru, bet arī ar saprasšonu lyugtīs; es grybu dzīdōt na tik vin ar goru, bet arī ar saprōtu. 16 Un jo tu pateiceibas lyugšonu skaiti tikai gorā, kai tad tys, kas ījam nasapratēja vītu, tovai pateiceibas lyugšonai var pasaceit amen? Jys tō, kū tu soki, nasaprūt. 17 Tova pateiceibas lyugšona var gon byut eista, bet cyta caur jū tu napaceļ. 18 Man, paļdis Dīvam, volūdu dōvonu ir vairōk par jums vysim, 19 bet sapuļcē es lobōk grybātu pīcus vōrdus pasaceit ar saprasšonu, lai cytus pamōceitu, na kai desmit tyukstūšas vōrdu volūdā.
20 Brōli, naesit bārni saprasšonā, bet gon esit kai mozi bārni ļaunumā; saprasšonā, turpretim, esit kai pīauguši. 21 Lykumā ir saceits: Šytai tautai es grybu runōt caur svešom mēlem un svešom lyupom, bet arī tod jei manis naklauseis, soka Kungs. 22 Tōpēc volūdu dōvona ir zeime na ticeigajim, bet gon naticeigajim, un pravītōjumu dōvona ir zeime na bezticeigajim, bet gon ticeigajim. 23 Jo tad vysa draudze saītu kūpā un vysi sōktu runōt volūdōs un kad īkšā īītu nasaprateigī vai naticeigī, vai tad jī napasaceitu, ka jyus asat ōrprōtā? 24 Bet jo vysim pravītojūt īnōktu ikšā kaids naticeigais vai arī nasaprateigais, un jo vysi jam pōrmastu, vysi jū pōrbaudeitu un 25 jō sirds nūslāpumus atklōtu, tad tys nūkrystu uz sova vaiga, pagūdynōtu Dīvu un izzeitu: Patīši, storp jums ir Dīvs!
26 Brōli, kas nu tō iznōk? Kad jyus sasapuļcejat un ikvinam nu jums ir vai dzīsme, mōceiba, atklōjums, volūdas runa, vai arī iztulkōšona, tad tys vyss lai nūteik uzceļšonai. 27 Jo kas grib runōt volūdōs, tad tū lai dora tikai divi, vai, lelōkais, trejs pēc kōrtas, un vins lai iztulkoj. 28 Bet jo nav nivīna iztulkōtōja, tad tī sapulcē lai klus; tī var runōt tikai poši ar sevi un ar Dīvu. 29 Arī pravīši lai runoj tikai divi vai trejs, cyti lai pōrbauda. 30 Bet jo kam nu klōtasūšajim nōk atklōjums, tod pyrmais lai nūklust. 31 Pravītōt jyus varat vysi, vins pēc ūtra, lai vysim byutu pamōceišona un pamūdynōjums. 32 Pravīšu gori pravīšim ir pakļōveigi, 33 jo Dīvs nav kildu, bet mīra.
Kai vysōs svātūs draudzēs, 34 tai arī (pi jums) sapuļcēs sīvītem ir jōklus. Jom napīdīn runōt, bet gon byut paklauseigom, kai tū pīsoka lykums. 35 Un jo jōs grib kaut kū izzynōt, tad lai jautoj nu sovim veirim mōjōs. Nabyutu pīklōjeigi, kad sapulcē runōtu sīvīte. 36 Vai tad Dīva vōrds nu jums ir izgōjis, vai arī uz jums vin ir nōcis?
37 Jo kas dūmoj, ka jam ir pravītōšonas, vai arī kaida cyta dōvona, tad jam ir jōatsazeist, ka tys, kū es rokstu, ir Kunga pīsacejumi. 38 Jo jys tō naatzeitu, tad arī jys pats natiks atzeits. 39 Tai tad, brōli, steidzatēs pēc pravītōšonas, bet arī nalīcit škēršļu runōt volūdōs. 40 Vyss, tūmār, lai nūteik pīklōjeigi un kōrteigi.
1 Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot. 2 Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus. 3 Bet, kas pravieto, tas runā cilvēku celšanai, pamudināšanai un iepriecināšanai. 4 Kas runā mēlēs, tas ceļ pats sevi; bet, kas pravieto, tas ceļ draudzi. 5 Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu. Jo tas, kas pravieto, ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesniedz paskaidrojumu, lai draudze tiktu celta. 6 Ja es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, ko tas jums palīdzētu, ja es nesludinātu jums, nesdams vai atklāsmi, vai atziņu, vai pravietojumu, vai mācību? 7 Tas tāpat kā ar nedzīviem instrumentiem, vai tā būtu stabule vai cītara, kas izdod skaņas; ja to skaņas nevarētu izšķirt, kā lai saprastu stabules vai cītaras spēli? 8 Un, ja taure izdod neskaidru skaņu, kas tad gatavosies karam? 9 Tāpat arī, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši. 10 Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas. 11 Un, ja es kādu valodu nesaprotu, tad es būšu runātājam svešinieks, un runātājs būs man svešinieks. 12 Tā kā jums ir tieksmes pēc garīgajām dāvanām, tad rūpējieties, ka esat bagāti ar dāvanām, ar kurām varat celt draudzi. 13 Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš to var arī izskaidrot. 14 Jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu Dievu, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts paliek neauglīgs. 15 Kā tad tas patiesībā ir? Es taču gribu Dievu lūgt garā, bet gribu lūgt arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu. 16 Ja tu garā slavē Dievu, kā gan vienkāršais draudzes loceklis pēc tavas pateicības varēs sacīt savu āmen? Jo viņš nesaprot, ko tu runā. 17 Varbūt tava pateicība ir laba, bet tā citu neceļ. 18 Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs. 19 Bet draudzē es gribu labāk piecus sapratīgus vārdus runāt, lai citus pamācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu mēlēs. 20 Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši. 21 Bauslībā rakstīts: svešās mēlēs un ar svešu cilvēku lūpām Es runāšu uz šo tautu, un tomēr tā Man neklausīs, saka Tas Kungs. 22 Tā mēles nav par zīmi ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet pravietošana nav neticīgajiem, bet ticīgajiem. 23 Ja visa draudze sanāktu kopā un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši? 24 Bet, ja visi pravieto un ienāk iekšā neticīgs vai svešinieks, visi viņu ved pie atzīšanas, visi spriež pār viņu. 25 Un viņa apslēptās sirds domas nāk zināmas, un tā viņš kritīs uz sava vaiga un apliecinās, ka tiešām Dievs ir jūsu vidū. 26 Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles, vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek celšanai. 27 Un, ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita un viens lai tulko. 28 Un, ja nav tulkotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam. 29 Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež. 30 Bet, ja kādam citam, kas tur sēd, nāk atklāsme, tad pirmais lai cieš klusu. 31 Jo jūs pēc kārtas varat visi pravietot, lai visiem būtu pamācība un pamudinājums. 32 Praviešu gari praviešiem klausa. 33 Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. 34 Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka. 35 Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapulcē. 36 Vai tad Dieva vārds ir no jums izgājis? Jeb vai tas pie jums vien ir nācis? 37 Kas sevi tur par pravieti vai gara cilvēku, tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir Tā Kunga pavēle. 38 Bet, ja kāds to neatzīst, tas paliek neatzīts. 39 Tātad, brāļi, tiecieties pravietot, neliedziet arī runāšanu mēlēs. 40 Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.
