1 Nepamet mani to iegribām, Kungs,
manas dzīvības Valdniek un Tēvs!
Nepieļauj, ka es kristu to dēļ!
2 Kas norīkos rīkstes pārraudzīt manas domas
un gudrību iecels par audzinātāju sirdij,
lai rīkstes mani netaupītu par pārkāpumiem
nezināšanas dēļ, bet gudrība neatstātu
nepamanītus manus grēkus,
3 lai neļautu pieņemties manai neziņai
un maniem grēkiem augt augumā,
jo citādi es pretinieku priekšā kritīšu
un uzgavilēs naidnieks.
Kur nezināšana un grēki,
tur tālu cerība uz tavu žēlastību.
4 Kungs, manas dzīvības Dievs un Tēvs!
Neļauj uzpūtībai ieviesties manās acīs!
5 Baudkāri novērs no manis!
6 Vēdera vēlmes un dzimumattiecības lai mani nepārņem savā varā!
Un neatvēli mani nekautrām iegribām!
Zvēresti un dievošanās
7 Kas attiecas uz lūpām, bērni, klausieties pamācību!
Kurš to ievēros, nemūžam nenonāks sodā.
8 Turpretī grēcinieku sodīs ar paša lūpām.
Tās aizvainos pulgotāju un iedomīgo.
9 Neieradinies zvērēt ar savu muti,
neierodi Svēto saukt vārdā!
10 Kā neatbrīvosies no brūcēm vergs,
ko nemitīgi izprašņā,
tā tas, kas vienmēr zvēr un dievojas,
netiks šķīstīts no grēkiem.
11 Liels zvērētājs būs noziedzības pilns,
no viņa nama neatkāpsies rīkste.
Ja maldīdamies zvēr – uz viņa gulsies grēks;
ja nevērīgi izturēsies – divkārt grēko;
ja nepatiesi zvēr, viņš netiks attaisnots:
nelaimes pilns būs nams.
Jēlības
12 Ir runas veids, kas pielīdzināms nāvei.
Lai tāds nav sastopams Jēkaba mantiniekos!
Dievbijīgiem viss tamlīdzīgais svešs,
un tie nevārtās grēkos.
13 Neieradini muti piedauzīgās jēlībās,
jo tajās ar vārdu grēko.
14 Atceries tēvu un māti, sēdēdams diženo vidū,
lai tu neaizmirstos to klātbūtnē
un nešķistos muļķis sava ieraduma dēļ:
tu vēlēsies, kaut nebūtu piedzimis,
un nolādēsi dienu, kad nāci pasaulē.
15 Cilvēks, kas ieradis lietot apkaunojošus izteicienus,
mūža dienas nodzīvos neaudzināts.
Netiklība un laulības pārkāpšana
16 Divas ļaužu šķiras vairo grēkus
un trešā izraisa dusmas.
Sveloša kaislība, iedegusies kā uguns,
nemitēsies, līdz nebūs aprijusi;
savos miesas locekļos netikls cilvēks
nerimsies, līdz guns nebūs izdegusi.
17 Netiklajam katra maize salda:
tas nepagurs, līdz nebūs galā.
18 Cilvēks, kas grēko pret laulības gultu,
sevī spriežot: “Kas mani redz?
Visapkārt tumsa. Sienas mani sedz.
Neredz neviens. Ko bīties man?
Manus grēkus Visuaugstākais neatcerēsies,” –
19 tāds baidās no ļaužu acīm,
bet neapzinās, ka Kunga acis,
desmit tūkstoškārt par sauli gaišākas,
vēro visas ļaužu gaitas, apslēptajā lūkojas.
20 Viss viņam bija zināms, pirms tika radīts,
un tāpat – kopš tas ir īstenots.
21 Atmaksu cilvēks saņems pilsētas platajās ielās,
tiks notverts tur, kur tam pat prātā neienāks.
22 Tas pats ir ar sievu, kas pamet vīru
un sagādā mantinieku no cita.
23 Visuaugstākā bauslībai viņa, pirmkārt, nav klausījusi,
otrkārt, vīru ir pievīlusi,
treškārt, laulību pārkāpjot, izbaudīta
un sagādājusi bērnus no cita.
24 Viņai būs jāstājas sapulces priekšā,
piemeklēti būs viņas bērni:
25 neiesakņosies viņas bērni,
augļus nenesīs zari.
26 Nolādēta būs viņas piemiņa,
neizdzēšams būs viņas kauns,
27 bet palicēji atzīs:
par bijību pret Kungu nekā labāka nav,
nav nekā jaukāka
kā ievērot Kunga baušļus.
28 Sekot Dievam – liels gods.
Dievs tevi uzņem – ilgs mūžs.
