Pāvils un Barnaba Ikonijā
1 Ikonijā Pāvils un Barnaba iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka ļoti daudzi sāka ticēt – gan jūdi, gan grieķi. 2 Bet jūdi, kas neticēja, kūdīja un ieļaunoja pagānu sirdis pret brāļiem. 3 Tomēr Pāvils un Barnaba vēl diezgan ilgi tur palika, drosmīgi sludinādami Kungu, kas savu žēlastības vārdu apliecināja, likdams caur viņu rokām notikt zīmēm un brīnumiem. 4 Un ļaudis pilsētā sašķēlās – citi bija ar jūdiem, citi ar apustuļiem. 5 Kad jūdi un pagāni ar saviem vadoņiem jau grasījās viņiem uzbrukt, lai viņus varmācīgi pazemotu un nomētātu akmeņiem, 6 viņi, to paredzēdami, aizbēga uz Likāonijas pilsētām Listrām un Derbi un to apkaimi 7 un sludināja tur evaņģēliju.
Pāvils un Barnaba Listrās
8 Listrās bija kāds nevarīgs vīrs, kropls no mātes miesām, kurš nekad nebija staigājis. 9 Viņš sēdēja un klausījās Pāvilu runājam. Vērīgi to uzlūkojis un ieraudzījis, ka viņā ir ticība tikt dziedinātam, 10 Pāvils sacīja stiprā balsī: “Celies un stāvi stingri uz savām kājām!” Tas pielēca kājās un sāka staigāt. 11 Kad ļaužu pūlis ieraudzīja, ko Pāvils bija izdarījis, tie sāka skaļi kliegt likāoniešu valodā: “Pie mums ir nokāpuši dievi cilvēku izskatā.” 12 Viņi nosauca Barnabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, tādēļ ka viņš bija galvenais runātājs. 13 Priesteris no Zeva tempļa, kas atradās ārpus pilsētas, atveda pie vārtiem vēršus un upura vītnes un kopā ar ļaudīm jau grasījās upurēt. 14 Apustuļi Pāvils un Barnaba, to dzirdējuši, pārplēsa drēbes un metās ļaužu pūlī, kliegdami: 15 “Vīri, kādēļ jūs tā darāt? Mēs esam tādi paši ciešanām pakļauti cilvēki kā jūs. Mēs sludinām jums evaņģēliju, lai jūs atgrieztos no šiem māņiem pie dzīvā Dieva, kas radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tur iekšā, 16 un kas visām tautām iepriekšējās paaudzēs ļāvis iet savu ceļu. 17 Tomēr viņš nepārstāja par sevi liecināt ar labiem darbiem, sūtīdams no debesīm lietu un ražas laiku, sagādādams jums barību un piepildīdams jūsu sirdis ar prieku.” 18 Tā runājot, viņiem tik tikko izdevās atturēt ļaužu pūli no upurēšanas viņiem par godu. 19 Tad ieradās jūdi no Antiohijas un Ikonijas un noskaņoja ļaudis pret viņiem. Viņi nomētāja Pāvilu akmeņiem un, domādami viņu jau nomirušu, vilka to ārā no pilsētas. 20 Kad mācekļi apstājās viņam apkārt, viņš piecēlās kājās un iegāja atpakaļ pilsētā. Nākamajā dienā viņš kopā ar Barnabu izgāja uz Derbi.
Atgriešanās Sīrijas Antiohijā
21 Arī tajā pilsētā viņi pasludināja prieka vēsti un, darījuši daudzus par mācekļiem, atgriezās Listrās, Ikonijā un Antiohijā. 22 Viņi stiprināja mācekļu dvēseles un mudināja palikt ticībā, sacīdami, ka Dieva valstībā mums jāieiet caur daudzām ciešanām. 23 Viņi iecēla draudzēs presbiterus un ar lūgšanām un gavēšanu uzticēja viņus Kungam, kuram tie bija sākuši ticēt. 24 Izgājuši cauri Pisidijai, viņi nonāca Pamfīlijā. 25 Tad, pasludinājuši vārdu Pergē, viņi devās lejup uz Ataliju. 26 No turienes viņi ar kuģi devās uz Antiohiju, kur viņi bija uzticēti Dieva žēlastībai tam darbam, ko tagad bija pabeiguši. 27 Tur ieradušies un sapulcinājuši draudzi, viņi vēstīja, cik daudz Dievs caur viņiem darījis un ka viņš ir atvēris ticības durvis pagāniem. 28 Kopā ar mācekļiem viņi pavadīja krietnu laiku.
1 Ikonijā viņi kopā iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi.
2 Bet jūdi, kas neļāvās pārliecināties, kūdīja un sarūgtināja pagānu sirdis pret brāļiem.
3 Viņi tur palika labu laiku un droši sludināja, paļaudamies uz to Kungu, kas apliecināja savu žēlastības vārdu, likdams notikt zīmēm un brīnumiem ar viņu rokām.
4 Bet pilsētas ļaudis dalījās: citi bija ar jūdiem, citi ar apustuļiem.
5 Kad pagāniem un jūdiem līdz ar viņu vadoņiem radās nodoms tiem uzbrukt un tos nomētāt akmeņiem,
6 Viņi, to nomanīdami, bēga uz Likaonijas pilsētām Listru, Derbi un to apkārtni.
7 Tur viņi sludināja evaņģēliju.
8 Listrā sēdēja kāds virs slimām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis.
9 Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Pāvils, viņu uzlūkodams un redzēdams, ka viņam ir ticība tikt dziedinātam,
10 Sacīja skaļā balsī: „Celies stāvus uz savām kājām!“ Un viņš uzlēca un staigāja.
11 Kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tie sāka runāt, likaoniešu valodā sacīdami: „Dievi kļuvuši cilvēkiem līdzīgi un nokāpuši zemē pie mums.“
12 Un tie sauca Bamabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, tāpēc ka viņš bija runātājs.
13 Zeva priesteris, kūja templis atradās ārpus pilsētas, atvedis vēršus un vainagus pie vārtiem, gribēja kopā ar ļaudīm upurēt.
14 Kad apustuļi, Barnaba un Pāvils, to dzirdēja, viņi saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū, saukdami
15 Un sacīdami: „Vīri, ko jūs darāt? Mēs arī esam tādi paši mirstīgi cilvēki kā jūs, kas jums sludinām evaņģēliju, lai jūs no šiem nīcīgajiem atgrieztos pie dzīvā Dieva, kas radījis debesi un zemi, un jūfu, un visu, kas tur iekšā;
16 Kas pagājušajos laikos visiem pagāniem ļāvis iet savus ceļus;
17 Jebšu viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.“
18 To runādami, viņi ar pūlēm savaldīja ļaudis, ka tie viņiem neupurēja.
19 Bet no Antiochijas un Ikonijas atnāca jūdi un, pierunājuši ļaudis un apmētājuši Pāvilu akmeņiem, vilka to ārā no pilsētas domādami, ka viņš ir miris.
20 Kad mācekļi ap viņu bija sapulcējušies, viņš uzcēlās un iegāja pilsētā. Nākošajā dienā viņš ar Bamabu devās ceļā uz Derbi.
21 Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiochiju,
22 Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticibā un, ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.
23 Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.
24 Pārstaigājuši Pizidiju, viņi nonāca Pamfilijā
25 Un, sludinājuši Dieva vārdu Pergā, devās lejup uz Ataliju.
26 No turienes viņi pārcēlās uz Antiochiju, kur viņi, Dieva žēlastībai uzticēti, bija sākuši darbu, ko tagad pabeiguši.
27 Tur nonākuši un sapulcējuši draudzi, tie stāstīja, ko Dievs ar tiem bija darījis, un kā viņš pagāniem bija atvēris ticības durvis.
28 Viņi tur palika labu laiku kopā ar mācekļiem.
