Dievs otrreiz parādās Sālamanam
(2L 7:11–22)1 Kad Sālamans beidza celt Kunga namu, ķēniņa namu un visu, kas Sālamanam patika un ko viņš vēlējās uzcelt, 2 Kungs parādījās Sālamanam otrreiz, tāpat kā viņš tam bija parādījies Gibeonā. 3 Un Kungs viņam sacīja: “Es esmu dzirdējis tavu lūgšanu un pielūgšanu, ko tu izlūdzies manā priekšā, es esmu svētījis šo namu, kuru tu uzcēli, lai liktu tur mājot savam vārdam uz mūžiem, un manas acis un mana sirds būs tur vienmēr. 4 Ja tu staigāsi manā priekšā tāpat kā tavs tēvs Dāvids, godīgi no sirds darīdams visu, ko es tev pavēlēju, turēdams manus likumus un tiesas, 5 tad es nostiprināšu tavu ķēniņa troni pār Israēlu mūžīgi, kā es esmu runājis ar tavu tēvu Dāvidu, sacīdams: tev nekad netrūks, kas sēž Israēla tronī. 6 Bet, ja tu vai tavi dēli novērsīsies no manis un neturēs manus baušļus un likumus, kurus es jums devu, un ies kalpot citiem dieviem un tiem zemoties, 7 tad es iznīdēšu Israēlu no zemes, kuru es tam devu, un es atmetīšu namu, ko es svētīju savam vārdam, un Israēls kļūs par parunu un izsmieklu visām tautām. 8 Un par šo dižo namu visi garāmgājēji šausmināsies un svilpodami sacīs: kādēļ Kungs tā darīja šai zemei un šim namam? 9 Un tiem atbildēs: tādēļ, ka tie atmetuši Kungu, savu Dievu, kurš viņu tēvus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērušies citiem dieviem, zemojušies un kalpojuši tiem, tādēļ Kungs lika pār tiem nākt visam viņu ļaunumam.”
Pārējie Sālamana darbi
(2L 8:1–18)10 Pēc divdesmit gadiem, kad Sālamans bija uzcēlis abus namus – Kunga namu un ķēniņa namu – 11 un Tīras ķēniņš Hīrāms bija izpildījis visas Sālamana vēlmes par ciedru kokiem, ciprešu kokiem un zeltu, ķēniņš Sālamans deva Hīrāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē. 12 Un Hīrāms no Tīras devās apskatīt pilsētas, ko viņam bija dāvājis Sālamans, bet viņam tās nepatika. 13 Un viņš sacīja: “Brāli, kādas pilsētas tu man esi iedevis?!” Un viņš tās nosauca par Kābūlas zemi, tā tās sauc vēl šodien. 14 Un Hīrāms sūtīja ķēniņam simts divdesmit talantus zelta.
15 Un tā bija ar darba klausību, kuru ķēniņš Sālamans noteica, lai celtu Kunga namu, savu namu, Millo un Jeruzālemes mūrus, Hācoru, Megido un Gezeru. 16 Faraons, Ēģiptes ķēniņš, bija nācis uz Gezeru un to ieņēmis, nodedzinājis ar uguni un nokāvis kanaāniešus, kas dzīvoja pilsētā, un viņš to deva par dāvanu savai meitai, Sālamana sievai. 17 Sālamans uzcēla Gezeru un lejas Bēt-Horonu, 18 Baalātu un Tadmoru – tuksneša zemē – 19 un visas noliktavu pilsētas, kas piederēja Sālamanam, kā arī pilsētas kararatiem un pilsētas jātniekiem un visu, ko vien Sālamans vēlējās uzcelt Jeruzālemē, Lebanonā un visā viņa pārvaldītajā zemē – 20 visās tautās, kas nebija no Israēla dēliem, kas bija atlikuši no amoriešiem, hetiešiem, periziešiem, hiviešiem un jebūsiešiem. 21 Viņu dēlus, kas bija atlikuši tajā zemē un kurus Israēla dēli nespēja iznīcināt, Sālamans padarīja par vergiem līdz šai dienai. 22 Bet Israēla dēliem Sālamans nelika būt vergiem – tie bija viņa karavīri, kalpi, priekšnieki, virsnieki, kararatu pavēlnieki un jātnieki.
23 Sālamanam bija pieci simti piecdesmit darbu pārvaldnieku – tie valdīja pār tautu, kas darīja darbus. 24 Bet faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas uz savu namu, kurš tai tika uzcelts. Tad viņš uzcēla Millo.
25 Sālamans trīs reizes gadā pienesa sadedzināmos upurus un miera upurus uz altāra, ko bija uzcēlis Kungam, un kvēpināja Kunga priekšā. Tā viņš pabeidza namu.
26 Un ķēniņš Sālamans būvēja kuģus Ecjon-Geberā, pie Ēlatas, Niedru jūras krastā, Edoma zemē. 27 Hīrāms sūtīja uz kuģiem līdzi Sālamana kalpiem savus kalpus, kuģiniekus – jūras pazinējus. 28 Tie devās uz Ofīru un no turienes atveda četri simti divdesmit talantus zelta, ko nogādāja ķēniņam Sālamanam.
1 Kad Salamans bija pabeidzis celt tā Kunga namu un ķēniņa namu un itin visu, kas tam patika un ko tas bija nodomājis uzcelt,
2 Tad tas Kungs parādījās Salamanam vēl otru reizi tā, kā Viņš tam bija Gibeonā parādījies.
3 Un tas Kungs sacīja viņam: „Es esmu dzirdējis tavas lūgšanas un arī tavas sauksmes, ar kādām tu žēlastību esi izlūdzies no Manis. Es esmu šo namu svētījis, kādu tu esi uzcēlis, lai mans vārds tanī mistu mūžīgi, un lai manas acis un mana sirds pie tā saistītos mūžīgi.
4 Bet tu pats, ja tu vien staigāsi manos ceļos tāpat, kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, ar sirds vientiesību un ar taisnu prātu pildīdams visu gluži tā, kā Es to tev esmu pavēlējis: lai tu sargā manus nolikumus un manas tiesas, —
5 Tad Es uzcelšu tavas valdības krēslu pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, kā Es tavam tēvam Dāvidam biju apsolījis: neviens pats tavs tiesīgais mantinieks netiks atrauts Israēla tronim.
6 Bet ja tu nogriezīsies un man nesekosi, —vai nu tu pats, vai arī tavi bērni, un jūs nesargāsit manus baušļus un manus nolikumus, kādus Es jums esmu cēlis priekšā, un jūs paši staigāsit un kalposit citiem dieviem, ar savām sejām nomezdamies to priekšā zemē,
7 Tad Es izdeldēšu Israēlu no tās zemes, kujm Es tiem esmu devis, un namu, ko Es savam vārdam esmu svētījis, Es atmetīšu no sava vaiga. Un Israēls būs par palamu un apsmieklu visām tautām.
8 Un šis nams, kas bija tik augsts, būs tāds, par ko katrs garāmgājējs vīpsnās un sacīs: „Kādēļ gan tas Kungs tā ir darījis šai zemei un šim namam?“
9 Un tad tiem atbildēs: „Tāpēc, ka viņi atstāja savu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērās citiem dieviem, ka vini ar saviem vaigiem noliecās to priekšā zemē un tiem kalpoja, tādēļ tas Kungs pār viņiem ir licis nākt šai nelaimei.“
10 Un notika pēc divdesmit gadiem no tā laika, kad Salamans bija pabeidzis uzcelt šos divi namus, —tā Kunga namu un ķēniņa namu, —
11 Un kad toreiz Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru kokiem un ar ciprešu kokiem un arī ar zeltu, kā arī ar itin visu, ko vien viņš bija vēlējies, —tad Salamans deva Hirāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē.
12 Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kutas Salamans viņam bija nodevis, bet tās nepatika viņa acīm,
13 Un viņš sacīja: „Kas tās tādas par pilsētām, kuras tu, mans brāli, man esi devis?“ Tādēļ tās nosauca par Kabula zemi līdz pat šai dienai vēl.
14 Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts un divdesmit talentus zelta.
15 Bet lieta ar klaušu pildītājiem, kurus ķēniņš Salamans bija savācis, lai uzceltu tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda:
16 Ēģiptes ķēniņš faraons bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru un nodedzinājis to. Viņš bija ari nokāvis pilsētas kānaāniešu iedzīvotājus. Un pēc tam viņš to bija devis savai meitai pūrā, kas bija kļuvusi Salamana sieva.
17 Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī Lejas Bet-Horonu,
18 Viņš uzcēla klajumā Baālatu un Tamāru,
19 Kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē.
20 Tad nu visus tos, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem, ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu vidus,
21 Un bērnus, kādi šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, —tos tad Salamans sev izraudzīja par klaušu gaitniekiem, un tādi tie ir līdz pat šai dienai.
22 Bet no Israēla bērniem Salamans neprasīja, lai tie kļūtu vergi, jo tie bija karavīri, bija viņa ierēdņi, viņa virsnieki, viņa tuvākie valdības locekli, viņa kara ratu vadītāji un jātnieki.
23 Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai, bija pieci simti un piecdesmit; tie pārlūkoja tos ļaudis, kuri pildīja darbus.
24 Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu, kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu.
25 Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis tam Kungam, turpat arī kvēpinādams tā Kunga priekšā. Un viņš laimīgi pabeidza visus savus ēku celtniecības darbus.
26 Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Ēdoma zemē, pie Niedru jūras krastiem.
27 Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem.
28 Un tie devās pāri uz Ofīru; un tic atveda no turienes zeltu, četri simti un divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
