Ļauna cilvēka liktenis
1 Korvedim. Dāvida psalms , 2 kad edomietis Doēgs nāca pie Saula un stāstīja: Dāvids bija atnācis Ahīmeleha namā! –
3 Ko lielies ar ļaunu tu, varenais?
Dieva žēlastība ilgst augu dienu!
4 Postu tu kal, tava mēle kā uztrīts skuveklis, viltniek!
5 Tu mīli ļaunu vairāk par labu, melus par patiesību!
6 Tu mīli tādas runas, kas aprij, un valodas, kas viļ!
7 Bet Dievs tevi satrieks uz mūžiem,
grābs tevi, izraus no telts,
izplēsīs ar saknēm no dzīvo zemes!
8 Raudzīsies taisnie un bīsies, par viņu tie smies:
9 redzi, vīrs, kas netvērās pie Dieva,
bet paļāvās, ka gana bagāts, dūšojās, kaldams postu! –
10 Bet es kā zaļojošs olīvkoks Dieva namā –
paļaujos uz Dieva žēlastību mūžīgi mūžam!
11 Mūžam slavēšu tevi, jo tu to darīji,
un piesaukšu tavu vārdu tavu svētīto priekšā,
jo tas ir labs!
Ļauna cilvēka liktenis.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma,
2 Kad ēdomietis Doēgs nāca un ziņoja Saulam: „Dāvids ir ieradies Ahimelecha namā.“
3 Ko tu lielies ar ļaunumu, tu varmāka? Dieva žēlastība pastāv vienmēr.
4 Tava mēle meklē postu kā uztrīts dzenamais nazis, tu viltus perētājs!
5 Tu mīli vairāk ļaunu nekā labu, tev patīk vairāk runāt melus nekā patiesību. (Sela).
6 Tu labprāt runā posta vārdus, tu viltus mēle.
7 Tādēļ ari Dievs tevi iznīcinās uz laiku laikiem, Viņš tevi sagrābs un izmetīs no telts un izraus ar visām saknēm no dzīvības zemes! (Sela).
8 Taisnie to redzēs un bīsies un smiesies par viņu:
9 „Lūk, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu atbalstu, bet paļāvās uz savu lielo bagātību, būdams varens savā ļaunumā!“
10 Bet es esmu kā zaļojošs eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību vienmēr un mūžīgi mūžam.
11 Es Tevi teikšu mūžīgi, ka Tu esi to darījis, un daudzināšu Tavu vārdu, jo tas ir laipnīgs Taviem svētajiem.
