Savienība ar Arāmas ķēniņu pret Israēlu
(1Ķēn 15:16–22)1 Āsas trīsdesmit sestajā valdīšanas gadā Israēla ķēniņš Baeša nāca pret Jūdu. Viņš sāka celt Rāmu, lai neviens nevarētu ne iziet, ne ieiet pie Jūdas ķēniņa Āsas. 2 Tad Āsa ņēma sudrabu un zeltu, kas bija Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, un sūtīja to Arāmas ķēniņam Ben-Hadadam, kas dzīvoja Damaskā, sacīdams: 3 “Starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu ir derība – redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu, ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš atkāpjas no manis!” 4 Ben-Hadads uzklausīja ķēniņu Āsu un sūtīja savus karaspēka pavēlniekus pret Israēla pilsētām. Tie sakāva Ijonu, Dānu, Ābel-Maimu un visas Naftālī noliktavu pilsētas. 5 Kad Baeša to dzirdēja, viņš pārtrauca celt Rāmu un atstājās no sava darba.
6 Tad ķēniņš Āsa norīkoja visus Jūdas ļaudis, lai tie pārved akmeņus un baļķus no Rāmas, ko bija uzcēlis Baeša, un no tiem viņš uzcēla Gebu un Micpu.
7 Tad pie Jūdas ķēniņa Āsas nāca redzētājs Hānānī un sacīja: “Arāmas ķēniņa karaspēks ir izsprucis no taviem nagiem tāpēc, ka tu paļāvies uz Arāmas ķēniņu, bet nepaļāvies uz Kungu, savu Dievu! 8 Vai kūšiešiem un lūbiešiem nebija milzīgs karaspēks ar daudziem kararatiem un jātniekiem – taču, kad tu paļāvies uz Kungu, viņš tos nodeva tev! 9 Kungs noraugās, pārlūkodams it visas zemes, viņš stiprina sirdi tiem, kas viņam uzticas! Aplam tu esi darījis, kopš šī laika nerims kari ap tevi!” 10 Āsa sadusmojās uz redzētāju un ieslodzīja to cietumā, jo viņš par to bija nikns. Tolaik Āsa tautā sāka apspiest arī citus.
Āsas slimība un nāve
(1Ķēn 15:23–24)11 Redzi, Āsas darbi no pirmā līdz pēdējam ir aprakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā! 12 Āsas trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā tam sasirga kājas, viņš smagi sirga, bet arī slimībā nemeklēja Kungu, tikai dziedniekus. 13 Āsa apgūlās pie tēviem. Viņš nomira savas valdīšanas četrdesmit pirmajā gadā. 14 Viņu apbedīja kapenēs, ko viņš sev bija izcirtis Dāvida pilsētā. Viņu guldīja guļvietā, kas bija pildīta ar balzamētāju gatavotām dažādām balzamu smaržām. Viņi tam dedzināja varen lielu uguni!
1 Bet Asas valdīšanas trīdesmit sestajā gadā Israēla ķēninš Baeša cēlās pret Jūdu un nocietināja Rāmu ar nolūku neļaut nevienam nedz ieiet pie Asas, Jūdas ķēniņa, nedz iziet no viņa zemes.
2 Tad Asa ņēma sudrabu un zeltu no tā Kunga nama un no ķēniņa pils mantu kambaŗiem, nosūtīja to ar vēstnešiem Aramas ķēniņam Ben-Hadadam, kas dzīvoja Damaskā, un lika viņam sacīt:
3 „Derība pastāv starp mani un tevi un starp manu tēvu un tavu tēvu; redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš iet projām no manas zemes!“
4 Un Ben-Hadads paklausīja ķēniņam Asam, un nosūtīja savus kaj-a pulku virsniekus, kas viņam bija, pret Israēla pilsētām, un tie iekaroja Ijonu, Danu un Abel-Majimu un visas Naftaļa cilts noliktavu pilsētas.
5 Un notika, ka tiklīdz kā Baeša to dzirdēja, viņš pārtrauca Rāmas nocietināšanu un meta savam darbam mieru.
6 Bet ķēniņš Asa sapulcināja visu Jūdu, un viņi aizveda Rāmas akmeņus un tai pievestos kokus, ko Baeša bija izlietojis celšanai, un viņš no tiem uzcēla Gebu un Micpu.
7 Un šinī laikā atnāca pareģis Hananija pie Jūdas ķēniņa Asas un sacīja viņam: „Tāpēc ka tu esi paļāvies uz Aramas ķēniņu, bet neesi paļāvies uz to Kungu, savu Dievu, tādēļ Aramas ķēniņa karapulks ir izslīdējis no tavas rokas.
8 Vai arī kušītiem un lībiešiem nebija varens kapa pulks ar skaitliski daudz lielāku ratu un jātnieku pulku? Bet tādēļ, ka tu paļāvies uz to Kungu, Viņš tos nodeva tavā rokā,
9 Jo tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas. Še tu esi aplami rīkojies, jo no šī laika nemitīgi tev būs jāpiedzivo kaji.“
10 Tad Asa sadusmojās uz pareģi un ielika viņu cietumā, jo viņš saskaitās pret viņu par šādu valodu. Tai pašā laikā Asa izturējās varmācīgi ari pret citiem paša tautas locekļiem.
11 Un redzi, stāsti par Asu, kā sākotnējie, tā vēlākie, ir uzrakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā.
12 Un savā trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Asa palika slims ar kājām, un viņa slimība augtin pieauga spēkā; taču ari savā slimībā viņš nemeklējā to Kungu, bet meklēja padomu pie ārstiem.
13 Un tā Asa aizgāja pie saviem tēviem, un viņš nomira savā četrdesmit pirmajā valdīšanas gadā.
14 Un viņu apglabāja viņa paša kapā, ko tas bija licis sev izcirst Dāvida pilsētā. Un viņu noguldīja dusas vietā, kas bija pildīta ar dārgām zālēm un ar dažādām kvēpināmām vielām, kas bija mākslīgi sajauktas, kā to zāļu pratēju amats prasa, un viņam par godu sarīkoja lielisku viņa miesu sadedzināšanu.
