Atjaunojamā tempļa nākamā godība
1 Šis Kunga vārds nāca pār pravieti Hagaju septītā mēneša divdesmit pirmajā dienā: 2 “Tā saki Jūdas pārvaldniekam Zerubābelam, Šaltiēla dēlam, un augstajam priesterim Jozuam, Jehocādāka dēlam, un ļaudīm, kas vēl atlikuši:
3 kurš no jums vēl palicis no tiem,
kas redzējuši namu iepriekšējā godībā?
Un kādu jūs to redzat tagad?
Vai tas nav visai panīcis?
4 Esi nu stiprs, Zerubābel,
saka Kungs,
esi stiprs Jozua, Jehocādāka dēls,
augstais priesteri,
esiet stipri, visi vienkāršie ļaudis,
saka Kungs,
tikai rīkojieties, jo es būšu ar jums! –
saka Pulku Kungs.
5 Šie ir vārdi, ko es ar jums salīgu,
kad jūs devāties projām no Ēģiptes, –
mans Gars paliks ar jums, nebīstieties!
6 Jo tā saka Pulku Kungs:
vēl tikai mazliet,
un es satricināšu debesis un zemi,
jūru un visu zemes skrajumu!
7 Es likšu notrīcēt visām tautām,
tad visu tautu dārgumus savedīs šurp,
es piepildīšu namu ar godību! –
saka Pulku Kungs.
8 Man sudrabs un man zelts! –
saka Pulku Kungs.
9 Nākamā nama godība būs lielāka
nekā iepriekšējam,
saka Pulku Kungs,
un šai vietai es dāvāšu mieru,”
saka Pulku Kungs.
Pārmetums un apsolījums
10 Dārija otrā valdīšanas gada divdesmit ceturtajā dienā pār pravieti Hagaju nāca Kunga vārds: 11 “Tā saka Pulku Kungs: jautājiet taču bauslības priesteriem: 12 ja kāds nestu svēto gaļu drānu krokā un ar šo kroku pieskartos maizei, virumam, vīnam, eļļai vai jebkam ēdamam, vai tas viss taptu svēts?” Un priesteri atbildēja: “Nē!” 13 Tad Hagajs teica: “Bet, ja viņš pieskartos līķim un taptu nešķīsts, vai tad viss taptu nešķīsts?” Un priesteri atbildēja: “Nešķīsts gan!” 14 Tad Hagajs atbildēja un sacīja:
“Tā būs ar šiem ļaudīm,
un tā būs ar šo tautu manā priekšā,
saka Kungs,
tā būs ar visu, ko veikušas viņu rokas,
viss, ko tie upurējuši, ir nešķīsts!
15 Un tagad –
raugieties no šīs dienas uz pagājušajām,
pirms jūs akmeni uz akmens likāt Kunga templī!
16 Vai nebija tā –
kāds nāca pie labības kūlīšu kaudzes,
kur jābūt divdesmit mēriem,
bet tur bija tikai desmit,
un kāds nāca pie vīnspaida,
kur jāizspiež piecdesmit mēri,
bet tur izdevās tikai divdesmit!?
17 Es jūs situ ar labības rūsu un dzelti
un ar krusu – it visur, kur vien pielikāt roku,
un tomēr jūs netuvojāties man! –
saka Kungs.
18 Tad nu raugieties
no šīs dienas uz priekšu,
no devītā mēneša divdesmit ceturtās dienas,
no dienas, kad Kunga templim likts pamats,
no tās raugieties –
19 vai klētī arvien vēl trūkst labības,
un vai vīnakoki, vīģes koki, granātkoki
un olīvkoki arvien vēl nedod augļus?
No šīs dienas es došu svētību!”
Dieva apsolījums Zerubābelam
20 Tad Kunga vārds nāca pār Hagaju otrreiz, mēneša divdesmit ceturtajā dienā:
21 “Tā saki Jūdas pārvaldniekam Zerubābelam:
es likšu trīcēt debesīm un zemei!
22 Es nogāzīšu valstību troņus,
tautu valstībām es iznīcināšu spēku,
es apgāzīšu ratus kopā ar braucēju,
zirgi klups kopā ar jātniekiem,
un vīru kaus viņa brāļa zobens!
23 Tajā dienā,
saka Pulku Kungs,
es ņemšu tevi,
Zerubābel, Šaltiēla dēls, sev par kalpu,
saka Pulku Kungs,
tu būsi mans zīmoggredzens,
jo tevi es esmu izraudzījies!”
saka Pulku Kungs.
1 Septītā mēneša divdesmit pirmajā dienā atklājās tā Kunga vārds ar pravieša Hagaja starpniecību, un tas skanēja tā:
2 „Uzrunā Zerubabelu, Sealtiēla dēlu, Jūdas apgabala pārvaldnieku, un Jozuu, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un tautas atlikumu un saki tā:
3 Kas vēl ir palicis jūsu vidū no tiem, kas šo dievnamu ir redzējuši tā kādreizējā godībā, un kā jūs šo namu redzat tagad? Vai nav tiesa: tas ir it kā nekas pret agrāko?
4 Un tagad, Zerubabel, ņemies drosmi!“ —saka tas Kungs, —„pildies ar jaunu drosmi arī tu, Jozua, Jocadaka dēls, tu, augstais priesteri! Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta!“ —saka tas Kungs, —„un strādājiet, jo Es esmu ar jums!“ —saka tas Kungs Cebaots.
5 „Apsolījums, ko Es jums devu, izejot no Ēģiptes zemes, paliek spēkā, un mans Gars valda jūsu vidū: nebīstie-ties!“
6 Jo tā saka tas Kungs Cebaots: „Vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūru un sauszemi.
7 Jā, Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!“ —saka tas Kungs Ccbaots.
8 „Jo Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts,“ —saka tas Kungs Cebaots.
9 „Un šā pēdējā dievnama krāšņumam būs jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība,“ —tā saka tas Kungs Cebaots, —„un Es gribu dāvināt mieru šai vietā,“ —saka tas Kungs Cebaots.
10 Dārija otra valdīšanas gada devītā mēneša divdesmit ceturtajā dienā izrosījās tā Kunga vārds pravietim Hagajam viņa garā, un tas skanēja:
11 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Apjautājies priesteriem pēc pamācības par šādu bauslības jautājumu un saki:
12 Ja kāds savu drēbju ielokā nestu svētītu gaļu un ja viņš ar šā ieloka stērbeli pieskartos pie maizes, saknēm, vīna, ellas vai ari vispārīgi pie kādas barības, vai tā tad ari kļūtu svēta?“ —Priesteri atbildēja un teica: „Nē, netaptu!“
13 Hagajs tad jautāja tālāk: „Bet ja kāds kļūtu nešķists no miroņa un pēc tam pieskartos kādai no šām lietām, vai pēdējās kļūtu nešķistas?“ —Priestep atbildēja un teica: „Tiešām, tās taptu nešķistas!“
14 Te nu Hagajs aizrādīja uz sekojošo: „Ja tā, tad ari šī tauta un visi šie ļaudis manā priekšā“, —saka tas Kungs, —„un visi viņu roku darbi un viss, ko viņi nes upuriem, ir nešķists!“
15 „Padomājiet tomēr savā sirdi par laiku no šis dienas atpakaļ lidz agrākam laikam, kā bija, pirms lika akmeni uz akmens tā Kunga nama celtnei!
16 Ja kāds pienāca pie neizkultas labības kaudzes, kurā būtu bijis jābūt divdesmit mēriem, tad tur bija tikai desmit; un ja viņš pienāca pie vina spaida, sagaidīdams saņemt piecdesmit spaiņu, tad patiesībā iznāca tikai divdesmit.
17 Jo Es jūs piemeklēju ar sausumu, ar labības rūsu un dzelti un krusu ikvienā jūsu darbā, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
18 „Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti—sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu, dienu, kad tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi,
19 Vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī, un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus? Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.“
20 Un tā Kunga vārds atklājās no jauna Hagajam tā paša mēneša divdes-mit ceturtajā dienā, un tas skanēja:
21 „Saki Zerubabelam, Jūdas apgabala pārvaldniekam, un pastāsti viņam: „Es sakustināšu debesis un zemi,
22 Un Es apgāzīšu ķēniņu troņus un iznīcināšu varenās pagānu ķēniņvalstis; Es apgāzīšu kaujas ratus kopā ar braucējiem, kritīs no zobena zirgi un jātnieki cīņā cits pret citu.
23 Tanī pašā dienā“, —saka tas Kungs Cebaots, —„Es tevi, Zerubabel, Šealtiēla dēlu, savu kalpu, ņemšu savā zināšanā“, —saka tas Kungs, —„un turēšu tevi kā zīmoga gredzenu, jo Es tevi esmu izredzējis!“ —saka tas Kungs Cebaots.
