Dāvids lielā vecumā
1 Kad ķēniņš Dāvids kļuva vecs, dzīvojis jau daudzas dienas, tie sedza viņu ar drānām, bet viņam nekļuva silti. 2 Un viņa kalpi sacīja: “Lai sameklē mūsu kungam ķēniņam meiteni jaunavu, kas kalpotu ķēniņam un viņu aprūpētu. Lai viņa guļ pie tā krūtīm un silda mūsu kungu ķēniņu.” 3 Tad viņi visā Israēla zemē meklēja skaistu meiteni un atrada šūnēmieti Abīšagu un atveda viņu pie ķēniņa. 4 Tā meitene bija pat ļoti skaista, viņa aprūpēja ķēniņu un kalpoja viņam, bet dzimumattiecību viņiem nebija.
Adonījāhu sevi pasludina par ķēniņu
5 Taču Hagītas dēls Adonījāhu paaugstinājās, sacīdams: “Es būšu ķēniņš!” Tad viņš lika sev gādāt ratus un jātniekus, kā arī piecdesmit vīrus, kas skrietu viņam pa priekšu. 6 Bet tēvs viņu nekad nebija apgrūtinājis, jautādams: “Kāpēc tu tā dari?” Turklāt viņš bija ļoti izskatīgs un bija dzimis pēc Abšāloma. 7 Viņš bija runājis ar Joābu, Cerūjas dēlu, un priesteri Ebjātāru, un viņi palīdzēja Adonījāhu. 8 Bet priesteris Cādoks un Benājāhu, Jehojādas dēls, un pravietis Nātāns, tāpat Šimī un Reī, kā arī Dāvida sardzes vīri nebija ar Adonījāhu.
9 Adonījāhu upurēja avis, vēršus un nobarotus lopus pie Čūskas akmens Ēn-Rogēlas tuvumā un saaicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un visus Jūdas vīrus, ķēniņa kalpus. 10 Bet pravieti Nātānu un Benājāhu, kā arī sardzes vīrus un savu brāli Sālamanu viņš neaicināja.
Nātāns un Batšeba
11 Tad Nātāns sacīja Sālamana mātei Batšebai: “Vai tu esi dzirdējusi runājam, ka Adonījāhu, Hagītas dēls, ir jau ķēniņš? Bet mūsu kungs Dāvids to nezina. 12 Tagad ej, es tev dodu padomu: glāb savu dzīvību un sava dēla Sālamana dzīvību. 13 Ieej pie ķēniņa Dāvida un saki viņam: vai tu, mans kungs, ķēniņ, nezvērēji savai kalponei, sacīdams: tavs dēls Sālamans būs ķēniņš pēc manis, un viņš sēdēs manā tronī! – tad kādēļ ķēniņš ir Adonījāhu? 14 Redzi, kamēr tu vēl runāsi ar ķēniņu, es iešu pie viņa pēc tevis un apstiprināšu tavus vārdus.” 15 Un Batšeba iegāja pie ķēniņa guļamistabā; ķēniņš bija ļoti vecs, un šūnēmiete Abīšaga aprūpēja viņu. 16 Un Batšeba noliecās un zemojās ķēniņam, un ķēniņš jautāja: “Ko tu gribi?” 17 Un viņa teica: “Mans kungs, tu zvērēji savai kalponei pie Kunga, sava Dieva: tavs dēls Sālamans būs nākamais ķēniņš un sēdēs manā tronī! 18 Un, redzi, Adonījāhu jau ir ķēniņš, bet tu, mans kungs, ķēniņ, to nezini! 19 Adonījāhu upurēja daudzus vēršus, nobarotus lopus un avis un saaicināja visus ķēniņa dēlus un priesteri Ebjātāru un karaspēka virspavēlnieku Joābu, bet tavu kalpu Sālamanu viņš neaicināja. 20 Bet tu, mans kungs, ķēniņ, visa Israēla acis ir vērstas uz tevi, lai tu viņiem paziņo, kas sēdēs tronī pēc tevis, mans kungs, ķēniņ. 21 Ka nenotiek tā – kad mans kungs, ķēniņš apgulsies pie saviem tēviem, tad es un mans dēls Sālamans būsim vainīgi!”
22 Un, redzi, viņa vēl runāja ar ķēniņu, kad ienāca pravietis Nātāns. 23 Un ķēniņam ziņoja: “Redzi, pravietis Nātāns,” – un viņš ienāca pie ķēniņa un noliecās ar seju līdz zemei. 24 Nātāns sacīja: “Mans kungs, ķēniņ, vai tu esi teicis: Adonījāhu būs ķēniņš pēc manis un sēdēs manā tronī? – 25 Jo šodien viņš nogāja lejā upurēt lielu skaitu vēršu, nobarotu lopu un avju, kā arī saaicināja visus ķēniņa dēlus un karaspēka pavēlniekus un priesteri Ebjātāru, un, redzi, tie ēd un dzer kopā ar viņu un sauc: lai dzīvo ķēniņš Adonījāhu! 26 Bet mani, tavu kalpu, un priesteri Cādoku un Benājāhu, Jehojādas dēlu, un tavu kalpu Sālamanu viņš nav aicinājis. 27 Vai tas ir darīts ar mana kunga, ķēniņa, ziņu, un vai tu saviem kalpiem nebūtu pateicis, kas sēdēs mana kunga, ķēniņa, tronī pēc tevis?”
Sālamans manto troni
(1L 29:22–25)28 Ķēniņš Dāvids atbildēja: “Sauciet pie manis Batšebu.” Viņa pienāca pie ķēniņa un nostājās viņa priekšā. 29 Un ķēniņš zvērēja, sacīdams: “Dzīvs Kungs, kas izpērk manu dvēseli no visām nelaimēm! 30 Tiešām, kā es tev esmu zvērējis pie Kunga, Israēla Dieva, sacīdams, ka tavs dēls Sālamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs tronī manā vietā, tā es darīšu šodien!” 31 Tad Batšeba noliecās ar seju līdz zemei ķēniņa priekšā un teica: “Lai mans kungs, ķēniņš Dāvids, dzīvo mūžīgi!”
32 Un ķēniņš Dāvids sacīja: “Sauciet pie manis priesteri Cādoku, pravieti Nātānu un Benājāhu, Jehojādas dēlu!” – un tie nāca pie ķēniņa. 33 Ķēniņš tiem sacīja: “Ņemiet līdzi sava kunga kalpus un sēdiniet manu dēlu Sālamanu uz manas mūļa ķēves un novediet viņu lejā uz Gīhonu! 34 Tur priesteris Cādoks un pravietis Nātāns lai svaida viņu par Israēla ķēniņu. Pēc tam pūtiet taures un sauciet: lai dzīvo ķēniņš Sālamans! 35 Tad dodieties augšā pēc viņa, un viņš lai nāk un sēžas manā tronī, jo viņš būs ķēniņš manā vietā, un viņu es esmu iecēlis par valdnieku Israēlam un Jūdai.” 36 Tad Benājāhu, Jehojādas dēls, atbildēja un sacīja ķēniņam: “Patiesi, tā saka Kungs, mana ķēniņa Dievs: 37 kā Kungs bija ar manu kungu, ķēniņu, tā viņš būs ar Sālamanu un darīs viņa troni lielāku par mana kunga ķēniņa Dāvida troni!”
38 Tad priesteris Cādoks, pravietis Nātāns, Benājāhu, Jehojādas dēls, un krētieši un peletieši gāja lejā un sēdināja Sālamanu uz ķēniņa Dāvida mūļa ķēves un veda viņu uz Gīhonu. 39 Priesteris Cādoks ņēma eļļas ragu no telts un svaidīja Sālamanu, tad tie pūta taures, un visa tauta sauca: “Lai dzīvo ķēniņš Sālamans!” 40 Un visa tauta devās augšā viņam pakaļ, pūzdami stabules un varen līksmodami – ka zeme rībēja no viņu saucieniem.
41 To dzirdēja Adonījāhu un visi viņa saaicinātie viesi, kad tie bija beiguši ēst. Un Joābs dzirdēja tauru skaņas un jautāja: “Kādēļ pilsētā tāds troksnis?” 42 Viņam vēl runājot, atnāca priestera Ebjātāra dēls Jonatāns. Un Adonījāhu sacīja: “Nāc, jo tu esi krietns vīrs un nes labu ziņu.” 43 Jonatāns atbildēja Adonījāhu: “Tik tiešām mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, ir iecēlis par ķēniņu Sālamanu. 44 Un ķēniņš sūtīja viņam līdzi priesteri Cādoku, pravieti Nātānu, Benājāhu, Jehojādas dēlu, kā arī krētiešus un peletiešus, un tie viņu sēdināja uz ķēniņa mūļa ķēves. 45 Priesteris Cādoks un pravietis Nātāns viņu svaidīja par ķēniņu pie Gīhonas. No turienes viņi līksmodami atnākuši un gavilē pilsētā – tas ir troksnis, ko jūs dzirdējāt. 46 Turklāt Sālamans sēž valdnieka tronī. 47 Un arī ķēniņa kalpi ir ieradušies svētīt mūsu kungu, ķēniņu Dāvidu, sacīdami: tavs Dievs lai Sālamana vārdu dara augstāku par tavu vārdu un viņa troni lielāku par tavu troni. – Un ķēniņš zemojās savā guļvietā. 48 Tad ķēniņš sacīja: slavēts ir Kungs, Israēla Dievs, kurš šodien ir devis to, kas sēž manā tronī, un manas acis to redz.”
49 Tad visi Adonījāhu aicinātie izbijās, cēlās un aizgāja katrs savu ceļu. 50 Un Adonījāhu baidījās no Sālamana, viņš cēlās, gāja un satvēra altāra ragus. 51 Sālamanam pastāstīja: “Redzi, Adonījāhu nobijies no ķēniņa Sālamana, satvēris altāra ragus un saka: lai ķēniņš Sālamans man šodien pat zvēr, ka viņš nenokaus savu kalpu ar zobenu!” 52 Un Sālamans sacīja: “Ja viņš ir krietns vīrs, neviens viņa mats nekritīs zemē, bet, ja viņš darīs ko ļaunu, tad mirs!” 53 Un ķēniņš Sālamans sūtīja pēc viņa un lika viņam nākt lejā no altāra. Adonījāhu atnāca un klanījās ķēniņam Sālamanam, tad Sālamans viņam teica: “Ej mājās.”
1 Kad ķēniņš Dāvids bija kļuvis vecs un bija jau labi padzīvojis gados, viņu gan apsedza ar viņa drēbēm, bet viņš nesasila.
2 Tad viņa kalpi viņam sacīja: „Sameklēsim savam kungam un ķēniņam kādu jaunu un jaunavīgu sievieti, kas pastāvīgi būtu viņa tuvumā, kas viņu apkalpotu un būtu viņa aprūpētāja; viņa lai arī guļ pie viņa krūts, un tā lai sasilda mūsu kungu un ķēniņu.“
3 Un viņi meklēja skaistu jaunavu visā Israēla robežu apgabalā, un viņi atrada sunamieti Abišagu un viņi to pieveda ķēniņam.
4 Un šī jaunava bija patiešām ļoti skaista un kļuva ķēniņam par aprūpētāju, un viņa tam godam kalpoja, bet sakaru ķēniņam ar viņu nebija.
5 Bet Hagitas dēls Adonja toties bija liels savā uzpūtībā un sacīja: „Es kļūšu par ķēniņu.“ Un viņš sev sagādāja ratus un jātniekus un piecdesmit vīrus, kas teciņiem skrēja viņam pa priekšu.
6 Bet viņa tēvs viņam nebija kopš dzimšanas nekad nekādus pārmetumus par to izteicis, kaut vai jautādams: „Kādēļ tu tā rīkojies?“ Viņam bija ari Skaists augums, Hagita bija viņu tūliņ pēc Absaloma dzimšanas dzemdējusi.
7 Un viņš bija ar Joābu, Cerujas dēlu, un ar priesteri Abjatāru jau vienojies. Tie atbalstīja Adonju.
8 Turpreti priesteris Cadoks un Benaja, Jojadas dēls, tāpat pravietis Nātāns un Šimejs un Rejs, kā ari Dāvida izlasītie varoņi nebija ar Adonju.
9 Un Adonja upurēja kaujamos upurus: sīklopus, liellopus un barokļus pie Zoheletes akmens, kas atrodas blakus Rogelas avotam. Un viņš saaicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un arī itin visus ķēniņa darbiniekus, Jūdas vīrus.
10 Bet pravieti Nātānu un Benaju, kā arī varoņus un Salamanu viņš neaicināja.
11 Tad Nātāns sacīja Salamana mātei Batsebai, sacīdams: „Vai tu to vēl neesi dzirdējusi, ka mums Adonja, Hagitas dēls, ir par ķēniņu, bet mūsu pašu kungs Dāvids to nezina.
12 Un tagad: atnāc, es tev gribu dot kādu derīgu padomu, kā tu vari izglābt savas pašas un sava dēla Salamana dvēseli.
13 Aizej pie ķēniņa Dāvida un runā ar viņu šādi: „Vai tu pats, mans kungs un ķēniņ, neesi ar zvērestu apsolījis savai kalponei, ka: Mans dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs uz mana troņa. Bet kādēļ tagad Adonja ir ķēniņš?“
14 Un lūk, kamēr tu vēl sarunāsies ar ķēniņu, tikmēr es steigšos pēc tevis pie viņa un apstiprināšu tavus vārdus.“
15 Un Batseba nogāja pie ķēniņa iekšējā telpā, bet ķēniņš bija ļoti novecojis, un Abišaga pašreiz apkopa ķēniņu.
16 Un Batseba klanījās un noliecās ar savu seju pie zemes ķēniņa priekšā, bet ķēniņš jautāja: „Ko tu vēlies?“
17 Un tā viņam sacīja: „Mans kungs, tu pats ar zvērestu pie tā Kunga, sava Dieva, savai kalponei esi apsolījis, ka: Tavs dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs uz mana troņa.
18 Un tagad, redzi—pašreiz Adonja jau ir ķēniņš, bet tu pats, mans kungs un ķēniņ, to nezini.
19 Un viņš ari jau ir kaujamos upurus—vēršus un barotus sīklopus—lielā vairumā upurējis, un viņš pat visus ķēniņa dēlus ir saaicinājis, ari priesteri Abjatāru un kara pulku virspavēlnieku Joābu, bet tavu kalpu Salamanu viņš tomēr aicinājis nav.
20 Bet tu pats, ak kungs un ķēniņ—visa Israēla acis ir uz tevi vērstas, —tev tiem pienākas paziņot, kas sēdēs uz mana kunga un ķēniņa troņa pēc viņa.
21 Un jo lēti var gadīties, ka, tiklīdz mans kungs un ķēniņš būs nolicies dusēt pie saviem tēviem, es un mans dēls Salamans būsim grēcinieki visu acīs.“
22 Un kamēr viņa vēl sarunājās ar ķēniņu, tikmēr arī pravietis Nātāns bija atnācis.
23 Tad ķēniņam tika paziņots: „Pravietis Nātāns ir atnācis.“ Un tas piegāja pie ķēniņa un noliecās ar savu seju pie zemes ķēniņa priekšā.
24 Un Nātāns teica: „Kungs un ķēniņ! Vai tu esi pats teicis: Adonja būs ķēniņš pēc manis, vai arī: viņš sēdēs uz mana troņa?
25 Redzi, viņš ir jau šodien nogājis un ir kā kaujamo upuri upurējis ir vērsi, ir barotus sīklopus lielā vairumā un ir ari aicinājis gan visus ķēniņa dēlus, gan kara pulku pavēlniekus gan ari priesteri Abjatāru, un pašreiz, lūk, šie tur ēd un dzer pie viņa un sauc: Lai dzīvo ķēniņš Adonja!
26 Bet mani, kas es esmu tavs kalps, un priesteri Cadoku un Benaju, Jojadas dēlu, un tavu kalpu Salamanu, tos viņš nav aicinājis.
27 Vai varbūt tā ir ķēniņa paša griba, un tu to neesi tikai darījis zināmu saviem kalpiem, kas sēdēs uz mana kunga un ķēniņa troņa pēc viņa paša?“
28 Tad ķēniņš atbildēja un sacīja: „Ataiciniet pie manis Batsebu,“ un tā atnāca pie ķēniņa un nostājās ķēniņa priekšā.
29 Un ķēniņš zvērēja un sacīja: „Cik tiešām tas Kungs ir dzīvs, kas manu dvēseli ir no visām bēdām atbrīvojis,
30 Patiesi, tik tiešām es tagad zvēru pie tevis, Kungs, Israēla Dievs, sacīdams, ka tavs dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un viņš sēdēs uz mana troņa manā vietā, un tā es to arī šodien piepildīšu.“
31 Un Batseba klanījās ar savu vaigu līdz zemei un viņa noliecās ar savu seju pie zemes, ķēniņu godinādama, un sacīja: „Mans kungs Dāvids lai dzīvo mūžīgi.“
32 Un ķēniņš Dāvids sacīja: „Ataiciniet man priesteri Cadoku un pravieti Nātānu un Benaju, Jojadas dēlu,“ un tie atnāca pie ķēniņa.
33 Un ķēniņš tiem sacīja: „Paņemiet sev līdzi sava kunga kalpus un uzsēdiniet manu dēlu Salamanu uz tās mūļa ķēves, kura ir īpaši manām vajadzībām, un pavadiet viņu gājienā līdz Gihonai.
34 Un lai tad tur priesteris Cadoks un pravietis Nātāns viņu svaida par ķēniņu pār Israēlu, un tur pūtiet taures un sauciet: Lai dzīvo ķēniņš Salamans!
35 Tad sekoiiet viņam gājienā, un lai viņš nāk un sēstas uz troņa manā vietā; un viņš būs ķēniņš manā vietā, un es došu pavēli, lai viņš kļūst par vadoni pār Israēlu un pār Jūdu.“
36 Tad Benaja, Jojadas dēls, atbildēja ķēniņam un sacīja: „Amen, tā lai to apstiprina tas Kungs, mana kunga un ķēniņa Dievs.
37 Kā tas Kungs ir bijis ar manu kungu un ķēniņu, tā lai Viņš ir ari ar Salamanu: lai Viņš vēl augstāk paceļ viņa troni par mana kunga un ķēniņa Dāvida troni.“
38 Un priesteris Cadoks un pravietis Nātāns un Benaja, Jojadas dēls, kā arī krētieši un plētieši nogāja un uzsēdināja jāšus Salamanu uz mūļa ķēves, kura piederēja ķēniņam Dāvidam. Un tie to pavadīja līdz Gihonai.
39 Un priesteris Cadoks paņēma no telts eļļas ragu, un viņi svaidīja Salamanu un pūta taures, un visa tauta sacīja: „Lai dzīvo ķēniņš Salamans.“
40 Un visa tauta devās kalnup, viņam sekodama, un tie koklēja ar koklēm un priecājās ar lielu prieku, tā ka pat visa zeme, šķita, no viņu balsīm saplaisās.
41 Ari Adonja ar visiem ielūgtajiem viesiem, kad viņi bija pabeiguši ēst, izdzirda to, un kad Joābs sadzirdēja taures skaņas, vins sacīja: „Ko nozīmē šie gaviļu saucieni un trauksme pilsētā?“
42 Kamēr viņš vēl tā runāja, tikmēr atnāca Jonātans, priestera Abjatāra dēls, un Adonja tam sacīja: „Nāc šurpu, jo tu esi cienījams vīrs un tu nes labu vēsti.“
43 Bet Jonātans ienāca un sacīja Adonjam: „Taisni otrādi: mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, par ķēniņu ir iecēlis Salamanu.
44 Ķēniņš bija sūtījis priesteri Cadoku un pravieti Nātānu un Benaju, Jojadas dēlu, kopā ar krētiešiem un plētiešiem, un viņi to uzsēdināja sedlos uz ķēniņa mūļa ķēves.
45 Un priesteris Cadoks un pravietis Nātāns viņu svaidīja Gihonā par ķēniņu, un no turienes viņi gavilēdami ir devušies ceļā. Tas ir satraucis visu pilsētu, tādēļ arī saucieni un kliedzieni, kupus jūs nupat dzirdējāt.
46 Ari pats Salamans jau ir apsēdies ķēniņa valsts tronī.
47 Tāpat ari ir jau atsteigušies ķēniņa kalpi, lai ar svētības vārdiem sveiktu mūsu kungu un ķēniņu Dāvidu, sacīdami: „Lai tas Kungs Salamana vārdu padara vēl slavenāku nekā tavu vārdu, un lai Viņš paaugstina viņa troni vēl augstāk par tavu troni.“ Un ķēniņš pats bijis noliecies svētbijībā pār savas gultas malu
48 Un vēl piebildis: „Svētits lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kupš šodien ir vienu izraudzījis par mana troņa mantinieku, manām acīm to redzot.“ —
49 Tad visi ielūgtie viesi izbijās, kas bija pie Adonjas, un tie pietrūkās un gāja ikviens savu ceļu.
50 Bet Adonjam sametās bailes Salamana priekšā, un viņš cēlās, devās ceļā un satvēra stipri altāpa ragus.
51 Un tas tika Salamanam pateikts šādi: „Lūk, Adonja ir lielās izbailēs ķēniņa Salamana priekšā, un, raugi, viņš ir stingri satvēris altāra ragus, vēlēdamies, lai vispirms ķēniņš Salamans viņam ar zvērestu apstiprina, ka tas ar zobenu nenonāvēs savu kalpu.“
52 Un Salamans sacīja: „Ja viņš pats pierādīs sevi par godīgu vīru, tad lai neviens pats no viņa matiem nekrīt zemē. Bet ja viņš pats būs ļaunprātīgs, tad es viņu nodošu nāvei.“
53 Tad ķēniņš Salamans nosūtīja ļaudis, kas viņu noveda no altāra zemē; un viņš nāca un nolieca savu vaigu ķēniņa Salamana priekšā, un Salamans sacīja: „Ej savās mājās.“
