Brīdinājums par pēdējo mocību
(2Moz 3:21–222Moz 12:35–36)1 Kungs teica Mozum: “Vēl vienu sodību es uzsūtīšu faraonam un Ēģiptei – pēc tam viņš jūs no šejienes atlaidīs kā padzīdams – dzīšus izdzīs jūs no šejienes! 2 Saki tautai, lai ik vīrs prasa kaimiņam un ik sieva lai prasa kaimiņienei sudraba lietas un zelta lietas!” 3 Un Kungs darīja ēģiptiešus tautai vēlīgus; arī Mozus bija liels vīrs Ēģiptes zemē – tā šķita gan faraona kalpiem, gan tautai.
4 Un Mozus teica: “Tā saka Kungs: ap pusnakti es iešu pa Ēģipti! 5 Un Ēģiptes zemē mirs visi pirmdzimtie – no faraona, kas sēž tronī, pirmdzimtā līdz verdzenes, kura pie dzirnakmeņiem, pirmdzimtajam, un arī visi lopu pirmdzimtie! 6 Visā Ēģiptes zemē būs liela brēkšana – tādas nav bijis, un tādas vairs nebūs! 7 Uz Israēla dēliem pat suns vairs neries – ne uz vīru, ne lopu, lai jūs zinātu, ka Kungs nošķir ēģiptiešus no Israēla dēliem! 8 Tad visi tavi kalpi nāks pie manis un zemosies man, sacīdami: aizej kopā ar savu tautu, kas tev seko, un tad es aiziešu!” Un viņš aizgāja no faraona, degdams dusmās.
9 Un Kungs teica Mozum: “Faraons jūs neklausīs, lai mani brīnumi vairotos Ēģiptes zemē!” 10 Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus faraona priekšā. Bet Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla dēlus no savas zemes.
1 Un tas Kungs, sacīja Mozum: „Vēl vienu mocību Es sūtīšu faraonam un Ēģiptei; pēc tam viņš atlaidīs jūs no šejienes; viņš pat jūs no šejienes dzīun aizdzīs.
2 Runā jel, tautai dzirdot, lai ik vīrs no sava kaimiņa un ik sieva no savas kaimiņienes prasa sudraba un zelta lietas.“
3 Un tai Kungs parādīja ļaudīm ēģiptiešu acīs žēlastību, un ari pats Mozus bija jo liels Ēģiptes zemē faraona kalpu acīs un arī tautas acīs.
4 Un Mozus sacīja: „Tā ir sacījis tas Kungs: „Nakts vidū Es apstaigāšu Ēģipti,
5 Un mirs ikviens pirmdzimtais Ēģiptes zemē: no faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimušā līdz kalpones pirmdzimušajam, kas ir aiz maltuves, un visu liellopu pirmajie.
6 Un būs liela brēkšana Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav vēl bijusi un turpmāk nebūs.
7 Bet ne pret vienu israēlieti pat suns nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka tas Kungs šķiro israēlieti no ēģiptieša.“
8 Un visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un zemosies manā priekšā, sacīdami: „Aizej tu, un visa tauta, kujru tu vadi,“ un tad es aiziešu.“ Un viņš aizgāja no faraona lielās dusmās.
9 Bet tas Kungs sacīja Mozum: „Faraons neklausīs jums, lai mans brīnumdarbu skaits kļūtu vēl lielāks Ēģiptes zemē.“
10 Un Mozus un Arons darīja visas šīs brīnuma zīmes faraona priekšā; bet tas Kungs apcietināja faraona sirdi, un viņš neizlaida Israēla bērnus no savas zemes.
