Zelta tēls
1 Ķēniņš Nebūkadnecars darināja zelta tēlu – tas bija sešdesmit elkoņus augsts un sešus elkoņus plats. Viņš to uzslēja Bābeles pavalstī, Dūras līdzenumā. 2 Tad ķēniņš Nebūkadnecars lika sapulcināt satrapus, priekšstāvjus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, uzraugus un visus pavalstu varasvīrus, lai nāk iesvētīt tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars. 3 Tad sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, uzraugi un visi pavalstu varasvīri, lai iesvētītu ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto tēlu. Tie nostājās Nebūkadnecara uzslietā tēla priekšā. 4 Vēstītājs sauca skaļā balsī: “Jums, ļaudis, jums, tautas un valodas, tiek pavēlēts: 5 tiklīdz dzirdēsiet skanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai jelkādu citu mūziku, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars; 6 bet, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, to nekavējoties lai met uguns ceplī!” 7 Līdzko izdzirdēja skanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas un citu mūziku, tā visi ļaudis, ciltis un tautas, metās zemē un slavināja ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto zelta tēlu.
8 Un tūlīt atnāca daži kaldiešu vīri un uzēdās jūdiem, 9 viņi sacīja ķēniņam Nebūkadnecaram: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! 10 Tu, ķēniņ, taču pavēlēji, lai ikviens, kas dzird atskanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai ko citu, metas zemē un slavina zelta tēlu, 11 un, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, tas jāmet uguns ceplī! 12 Bet ir daži jūdi, kurus tu iecēli pārvaldīt Bābeles pavalstis, – Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, kas nepilda tavas pavēles! Viņi nekalpo taviem dieviem un neslavina zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
13 Nebūkadnecars ļoti sadusmojās un pavēlēja atvest Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego. Kad šos vīrus atveda pie ķēniņa 14 Nebūkadnecara, viņš tiem sacīja: “Šadrah, Mēšah un Abēd-Nego, vai jūs tīši nekalpojat maniem dieviem un neslavināt zelta tēlu, ko es uzslēju?! 15 Nu tad esiet gatavi – tiklīdz dzirdēsiet atskanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai ko citu, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko es uzslēju, bet, ja jūs nekavējoties neslavināsiet, tad tiksiet iemesti uguns ceplī. Kurš dievs gan spēs jūs paglābt no manis?!”
16 Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego atbildēja ķēniņam: “Ak, Nebūkadnecar, šajā lietā mums nav jāaizstāvas tavā priekšā, 17 jo mūsu Dievs, kam mēs kalpojam, spēj mūs paglābt no uguns cepļa un arī no tevis; 18 pat ja viņš to nedarītu, tev jāzina, ķēniņ, ka mēs nekalposim taviem dieviem un neslavināsim zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
Trīs vīri degošā ceplī
19 Tad Nebūkadnecars traki pārskaitās uz Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego un viņa seja pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurt septiņreiz karstāku nekā parasti 20 un karapulka stiprākajiem vīriem sasiet Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego un iemest uguns ceplī. 21 Tie viņus sasēja – viņi bija tērpušies apmetņos, kreklos, galvautos un citās drānās – un iesvieda uguns ceplī. 22 Pēc ķēniņa bargās pavēles cepli sakūra tik karstu, ka tos vīrus, kas saņēma Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego, liesmas pašus nomaitāja, 23 bet šie trīs vīri, Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, sasieti iekrita uguns ceplī.
24 Tad ķēniņš Nebūkadnecars izbijies pielēca kājās un sacīja saviem padomniekiem: “Vai tad mēs ugunī neiemetām trīs sasietus vīrus?!” Tie atbildēja: “Tieši tā, ķēniņ!” 25 Viņš saka: “Bet es taču tur redzu četrus vīrus, atraisītus un neskartus staigājam ugunī, un ceturtais izskatās kā dievu dēls!”
26 Nebūkadnecars piegāja pie cepļa ieejas un sauca: “Šadrah, Mēšah, Abēd-Nego, visaugstākā Dieva kalpi, nāciet ārā!” Tad Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego iznāca no cepļa. 27 Ap viņiem sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki un redzēja, ka uguns tiem nav apdedzinājusi miesu, nav apsvilinājusi matus, nav skārusi drānas, un nebija jūtama pat deguma smaka.
28 Tad Nebūkadnecars sacīja: “Slavēts Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievs, kas sūtījis savu sūtni un pasargājis savus kalpus, kas viņam uzticējās, netaupīdami pat savu dzīvību un nepildīdami ķēniņa pavēli, – tie nekalpoja un neslavēja citu dievu kā vienīgi savu Dievu! 29 Tādēļ es pavēlu visiem ļaudīm, ciltīm un tautām: kurš kaut ko teiks pret Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievu, to lai sacērt gabalos un viņa namu lai pārvērš drupās, jo nav neviena cita Dieva, kas tā spētu glābt!” 30 Un ķēniņš atkal iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego pār Bābeles pavalstīm.
31 Ķēniņš Nebūkadnecars visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas dzīvo visā zemē: “Lai jums miera papilnam! 32 Tās zīmes un brīnumus, ko Dievs, Visuaugstais, man rādījis, man šķiet labi jums darīt zināmus.
33 Cik diženas viņa zīmes,
cik vareni viņa brīnumi!
Mūžīga viņa valstība,
viņa valdība uz audžu audzēm!
1 Ķēniņš Nebukadnēcars lika darināt zelta tēlu, tas bija sešdesmit olekšu augsts un sešas olektis plats, viņš to uzstatīja Bābeles valsts Duras klajumā.
2 Ķēmņš Nebukadnēcars izsūtīja vēstnešus, lai aicinātu atsevišķu zemju priekšniekus, ķēniņa vietniekus, augstākos virsniekus, virstiesnešus, mantziņus, valsts naudas lietu kārtotājus, tieslietu pratējus, padomniekus un visus citus valsts augstākos ierēdņus un citus piedalīties tēla iesvētīšanā, ko Nebukadnēcars bija licis uzsliet.
3 Tad sapulcējās zemju priekšnieki, augstākie virsnieki, virstiesneši, mantziņi, valsts naudas lietu kārtotāji, tieslietu pratēji, padomnieki un visi citi augstākie valsts ierēdņi uz tēla iesvētīšanu, ko bija licis veidot Nebukadnēcars, un nostājās tēla priekšā.
4 Tad ziņotājs izsauca stiprā balsī: „Jums, tautas, ciltis un valodu vienības, tiek pavēlēts:
5 Līdz ko jūs dzirdēsit atskanam pūšamos ragus, bazūnes, kokles, vijoles, citaras, stabules, somu dūkas un citus mūzikas instrumentus, tad jums jāno-metas zemē zelta tēla priekšā, ko Nebu-kadnēcars licis darināt, un tas jāpielūdz! Bet ja kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!
6 Bet, kas nezemosies tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!“
7 Kad tautas, ciltis un valodu vienības dzirdēja bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, tad tās zemojās zelta tēla priekšā, ko ķēniņš Nebukadnēcars bija licis uzsliet, un to pielūdza.
8 Tanī laikā uzstājās daži kaldēju vīri un apsūdzēja jūdus.
9 Tie ziņoja ķēniņam Nebukadnēcaram un sacīja: „Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!
10 Tu, ak ķēniņ, taču pavēlēji, ka ikvienam, līdz ko tas dzird bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, būs zemoties zelta tēla priekšā un to pielūgt;
11 Bet kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūdz, to būs iemest degošā ceplī.
12 Te ir daži jūdi: Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego, kuriem tu uzticējis Bābeles zemes pārvaldīšanu; tie, ak ķēniņ, neievēro tavu pavēli, tie negodā tavus dievus un nepielūdz zelta tēlu, ko tu licis darināt.“
13 Tad Nebukadnēcars lielās dusmās, pavēlēja atvest Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego,
14 Un kad šos vīrus atveda pie ķēniņa, viņš tos uzrunāja un sacīja: „Vai jūs, Sadrach, Mesach un Abed-Nego, ar nolūku negodājat manus dievus un nepielūdzat zelta tēlu, ko es liku veidot?
15 Nu tad, ja jūs ar mieru, līdz ko dzirdēsit bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instru-mentus, zemoties tā tēla priekšā, ko es pavēlēju izveidot, un to pielūgt, tad labi! Bet ja jūs to nepielūdzat, tad jūs iemetīs tūlīt degošā ceplī. Un kas būtu tāds dievs, kas jūs varētu izglābt no manas rokas?“
16 Tad Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego atbildēja ķēniņam Nebukadnēcaram: „Uz to mums tev nekas nav jāpaskaidro!
17 Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ.
18 Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji“
19 Tad Nebukadnēcars iedegās dusmās, un viņa vaigs pret Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego galīgi pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurināt septiņreiz stiprāk nekā parasts
20 Un pavēlēja stiprākajiem vīriem sava karaspēka vidū saistīt Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego un tos mest degošā ceplī.
21 Tā viņi saistīja šos vīrus viņu mēteļos, svārkos, cepurēs un citās drēbēs un iemeta degošā ceplī.
22 Pēc ķēniņa pavēles tik ārkārtīgi sakurināja cepli, ka liesmu svelme nogalināja tos vīrus, kuji atveda Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego.
23 Bet šos trīs vīrus, Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego, iemeta saistītus degošā ceplī.
24 Tad Nebukadnēcars pēkšņi sajuta izbrīnu; viņš steidzīgi cēlās un jautāja saviem padomniekiem: „Vai tad mēs neiemetām ugunī trīs vīrus saistītus?“ —Tie atbildēja ķēniņam: „Jā, tiešām tā, ak ķēniņ!“
25 Tad viņš atbildēja un sacīja: „Bet es redzu četrus brīvi ugunī staigā-jam, un tiem redzami uguns neko nekait, un ceturtais izskatās kā kāda dievišķa būte.“
26 Tad Nebukadnēcars piegāja pie degošā cepļa un sauca tur iekšā: „Sadrach, Mesach un Abed-Nego, jūs visaugstākā Dieva kalpi, nāciet šurp laukā!“ —Tad Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego izgāja no uguns.
27 Un zemes pārvaldnieki, virsnieki un ķēniņa padomdevēji, kas tur bija sapulcējušies, redzēja, ka uguns tiem trim vīriem nemaz nebija kaitējusi: viņu galvas mati nebija apsviluši, viņu mēteļi nebija apdeguši, un deguma smaka mēteļos nebija manāma.
28 Tad Nebukadnēcars izsaucās: „Slavēts lai ir Sadracha, Mesacha un Abed-Nego Dievs, kas sūtījis savu eņģeli un izglābis savus kalpus, kuyi paļāvās uz Viņu un netaupīja savu dzīvību, pārkāp-dami ķēniņa pavēli, lai negodātu un nepielūgtu citu dievu kā vien savu Dievu!
29 Tādēļ es tagad pavēlu, ka visās tautās, ciltīs un valodu vienībās ikvienu, kas zaimotu Sadracha, Mesacha un Abed-Nego Dievu, būs sacirst gabalos un viņa namu pārvērst par drupu kaudzi, jo nav cita Dieva, kas varētu izglābt!“
30 Tad ķēniņš no jauna apstiprināja Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego viņu augstajos amatos Bābeles valstī.
31 Ķēniņš Nebukadnēcars griezās ar vēstījumu pie visām tautām, tautībām un valodu vienībām, kādas pastāv virs zemes: Miers lai jums ir bagātīgi!
32 Es nolēmu darīt visiem zināmas tās zīmes un tos brīnumus, ko Visuaugstais Dievs attieksmē uz mani ir rādījis. Cik lielas ir Viņa zīmes, un cik vareni Viņa brīnumi! Viņa valstība ir mūžīga, un Viņa valdīšana paliek uz radu radiem!
