Par bērniem
1 Kas dēlu mīl, nemitēsies to šaustīt,
lai dienu nogalē būtu no viņa prieks;
2 kas dēlu pamāca, no viņa gūs prieku
un pazīstamo vidū ar viņu leposies.
3 Kas dēlu māca, sēj skaudību naidniekos
un draugu vidū par dēlu līksmosies.
4 Tēvs miris, bet it kā nebūtu aizgājis,
jo palicējos sev līdzīgu atstājis.
5 Vēl dzīvs tēvs skatījās un priecājās
un aizejot nebija noskumis,
6 naidniekiem atstājis atriebēju,
labā atlīdzinātāju – draugiem.
7 Kas dēlu lutina, tas vēlāk viņa brūces pārsies,
ikkatru kliedzienu izdzirdot, iekšēji nodrebēs.
8 Nepakļāvīgs izrādīsies zirgs, kurš nav iejāts,
straujš būs nesavaldīts dēls.
9 Lutini bērnu – viņš pārsteigs tevi,
spēlējies – viņš tevi skumdinās;
10 nesmejies līdzi, lai nebūtu līdzi jācieš
un jākož pirkstos, laikam aizritot.
11 Nedod viņam brīvību jaunībā
un neatstāj neievērotas aplamības;
12 apliec iemauktus, kamēr jauns,
lai nekļūst nepadevīgs, lai klausa tevi.
13 Pamāci dēlu! Nodarbojies ar viņu,
lai tev nenāktos sašust par viņa nekaunību.
Veselība un dzīvesprieks
14 Labāk nabags, bet spirgts un vesels
nekā bagāts, bet sagandētu miesu;
15 veselība un spirgtums ir labāks par zeltu,
miesas izturība – par neizmērojamu bagātību.
16 Nav lielākas bagātības par veselu miesu,
nav lielāka prieka par sirdsprieku;
17 labāk nāve nekā sūra dzīve,
mūžīgs miers nekā pastāvīga sirgšana.
18 Labumi, kas aizvērtai mutei tek garām,
ēdienu veltes gar kapa malām.
19 Kāds gan labums no upurdāvanas elkam:
ne tam ēst, ne ļauties smaržām.
Tā klājas Kunga tramdītajam:
20 ar skatienu tas noraugās un sten,
kā einuhs, meiteni apkampdams.
Tā klājas tam, kas uzmācas
par varītēm ar savu spriedumu.
21 Neatvēli sevi skumjām!
Pats sevi tīšu prātu nemoki!
22 Sirdsprieks – cilvēka dzīvība,
līksmība – garš mūžs.
23 Iepriecini sevi! Iedrošini sirdi!
Turpretī skumjas raidi tālu prom,
jo tās ir iznīcinājušas daudzus
un nav nekāda labuma no tām.
24 Greizsirdība un niknums saīsina mūžu.
No raizēm pirms laika noveco.
25 Skaidra un laba sirds neatstās novārtā
ēdienu savā uzturā.
