Sālamans lūdz pēc gudrības
(1Ķēn 3:1–15)1 Sālamans, Dāvida dēls, nostiprināja savu valdīšanu – Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu un darīja varenu. 2 Un Sālamans apspriedās ar visu Israēlu, ar virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, ar soģiem, ar visiem vadoņiem un visiem Israēla tēvu namu galvenajiem. 3 Sālamans un visa sapulce kopā ar viņu devās uz augstieni Gibeonā, jo tur bija Dieva Saiešanas telts, ko tuksnesī bija taisījis Kunga kalps Mozus, 4 bet Dieva derības šķirstu Dāvids bija atvedis no Kirjat-Jeārīmas uz vietu, ko Dāvids tam bija sagatavojis, un Jeruzālemē tam bija uzcelta telts. 5 Kunga mājokļa priekšā bija vara altāris, ko darinājis Becalēls, Ūrī dēls, Hūra dēls. To lietoja Sālamans un tie, kas bija sapulcēti. 6 Sālamans piegāja klāt vara altārim, kas bija pie Saiešanas telts Kunga priekšā, un upurēja uz tā tūkstoti sadedzināmo upuru. 7 Tonakt Dievs parādījās Sālamanam un sacīja: “Lūdz, ko lai tev dodu!” 8 Sālamans sacīja Dievam: “Tu esi izrādījis lielu laipnību pret manu tēvu Dāvidu un esi mani iecēlis par ķēniņu viņa vietā, 9 tad nu, Kungs Dievs, lai tiek piepildīts solījums manam tēvam Dāvidam, jo tu iecēli mani par ķēniņu tautai – tās ir tik daudz kā putekļu uz zemes! 10 Jel dod man gudrību un zināšanas, lai spēju vadīt tautu, jo kurš gan spēj spriest tiesu tavai lielajai tautai!”
11 Dievs atbildēja Sālamanam: “Tādēļ ka tev uz sirds bija šāds lūgums un tu nelūdzi bagātību, pārticību, godu, nedz savu ienaidnieku dzīvību un nelūdzi arī sev ilgu mūžu, bet lūdzi gudrību un zināšanas, lai spriestu tiesu manai tautai, kurai es tevi iecēlu par ķēniņu, 12 tad es došu tev gudrību un zināšanas, es došu tev arī bagātību, pārticību un godu, un es darīšu tevi par ķēniņu, kāda nav bijis pirms tevis un nebūs arī pēc tevis!” 13 No Gibeonas augstienes, no Saiešanas telts, Sālamans devās uz Jeruzālemi un valdīja pār Israēlu.
Sālamana bagātība un varenība
(1Ķēn 10:26–292L 9:25–28)14 Sālamans sapulcināja kararatus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kararatu un divpadsmit tūkstoši jātnieku. Viņš tos novietoja kararatu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē. 15 Jeruzālemē ķēniņš saveda tik daudz sudraba un zelta kā akmeņu un tik daudz ciedru kā mežavīģes ielejā! 16 Zirgus Sālamans ieveda no Ēģiptes, no Keves. Ķēniņa tirgoņi tos pirka Kevē. 17 No Ēģiptes ieveda kararatus par sešiem simtiem sudraba gabalu un zirgus par simts piecdesmit. Tirgoņi tos gādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Arāma ķēniņiem. 18 Sālamans nolēma celt namu Kunga vārdam, bet sev – valdnieka namu.
1 Kad nu Salamans, Dāvida dēls, nostiprinājās savā ķēniņa varā, —jo tas Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu, un Viņš to paaugstināja pārlieku, —
2 Tad Salamans deva rīkojumu visam Israēlam, gan virsniekiem pār tūkstoti, gan virsniekiem pār simtu, tāpat soģiem un ikvienam virsaitim visā Israēlā, arī atsevišķu dzimšu galvām,
3 Lai viņi noietu un arī Salamans pats un visa sasauktā tautas draudze līdz ar viņu uz augstieni pie Gibeonas, jo tur bija novietota Dieva derības saiešanas telts, ko Mozus, tā Kunga kalps, bija tuksnesi darinājis,
4 Kurpreti Dieva šķirstu Dāvids bija licis atvest no Kirjat-Jearimas uz to vietu, ko viņš iepriekš bija tam iekārtojis, jo viņš tā vajadzībām bija uzcēlis telti Jeruzālemē.
5 Ari vaŗa altāris, ko Becaleēls, Ūrija dēls, Hūra dēla dēls, bija licis darināt, stāvēja tur tā Kunga mājokļa priekšā, un Salamans un sasauktā tautas sanāksme tur apmeklēja to Kungu.
6 Un Salamans tur upurēja tā Kunga vaiga priekšā uz vara altāra, kas piederēja pie saiešanas telts, un nesa uz tā tam Kungam veselu tūkstoti dedzināmo upuru.
7 Tanī naktī Dievs parādījās Salamanam un sacīja viņam: „Lūdzi, ko lai Es tev dodu!“
8 Un Salamans atbildēja tam Kungam: „Tu esi manam tēvam Dāvidam parādījis lielu žēlastību, un Tu esi mani cēlis par ķēniņu viņa vietā.
9 Tad nu tagad, Kungs, mans Dievs, liec piepildīties savam apsolījumam, ko Tu esi devis manam tēvam Dāvidam, jo Tu esi mani cēlis par ķēniņu pār tautu, kura ir tik liela skaitā kā putekļi virs zemes.
10 Tad nu dod man gudrību un izpratni, ka es šīs tautas priekšā mācētu taisnīgi turēties, jo kas gan citādi spētu šo tavu tik lielo tautu valdīt?“
11 Tad Dievs sacīja Salamanam: „Ja nu tiešam šāda vēlēšanās ir tavā sirdi un tu neesi lūdzis pārticību, nedz bagātību un godu, nedz ilgu mūžu, bet esi lūdzis sev gudrību un zināšanas, lai tu spētu spriest tiesu pār manu tautu, pār kuru Es esmu tevi iecēlis par ķēniņu,
12 Tad tev arī tiks piešķirta gudrība un zināšanas; taču arī pārticību, bagātību un godu Es gribu tev arīdzan dot tādā mērā, kā visu šo lietu nav bijis nevienam ķēniņam pirms tevis un nebūs nevienam no tiem, kas nāks pēc tevis.“
13 Tad Salamans nokāpa no augstienes Gibeonā un devās no saiešanas telts laukuma atpakaļ uz Jeruzālemi un sāka kā ķēniņš valdīt pār Israēlu.
14 Un Salamans sapulcināja kara ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos nometināja kara ratu pilsētās un ķēniņa tuvumā Jeruzālemē.
15 Un ķēniņš panāca, ka Jeruzālemē bija tikdaudz sudraba un zelta kā akmeņu, un ciedru kokus viņš padarīja tik pazīstamus kā vīģu kokus, kas atradās lielā vairumā Šefela augstienes līdzenumā.
16 Un Salamans veda zirgus no Ēģiptes, bet ķēniņa iepircēju tirgus vieta bija Koa; un no Koas ķēniņa tirgotāji saņēma tos pret samaksu.
17 Un tie veda iekšā no Ēģiptes kara ratus par seši simts sudraba seķeliem, bet zirgu par simts piecdesmit gabalā. Un līdzīgā kārtā viņi ar savu starpniecību tos piegādāja arī hetiešu un siriešu ķēniņiem.
18 Un Salamans nolēma uzcelt namu tā Kunga vārdam un pili savai ķēniņa valsts varai.
