Sveiciens
1 Pāvils – apustulis, kas nav cilvēku vai kāda atsevišķa cilvēka sūtīts, bet caur Jēzu Kristu un Dievu Tēvu, kas viņu augšāmcēla no mirušajiem, – 2 un visi brāļi, kas ir kopā ar mani, Galatijas draudzēm: 3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus, 4 kas nodevis sevi par mūsu grēkiem, lai pēc Dieva, mūsu Tēva, gribas izrautu mūs no šā ļaunā laika. 5 Viņam lai gods mūžu mūžos! Āmen!
Nav cita evaņģēlija
6 Es brīnos, ka jūs tik viegli novēršaties no tā, kas jūs ir aicinājis Kristus žēlastībā, un nododaties citam evaņģēlijam. 7 Bet cita evaņģēlija nav; ir tikai ļaudis, kas musina jūsu prātus un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju. 8 Bet, ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu jums kādu citu evaņģēliju līdzās tam evaņģēlijam, ko esam jums pasludinājuši, tas lai ir nolādēts! 9 Kā jau iepriekš esam sacījuši, tā saku jums vēlreiz: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju līdzās tam, ko jūs jau esat saņēmuši, tas lai ir nolādēts! 10 Vai tad es tagad gribu atzinību no cilvēkiem vai arī no Dieva? Vai es meklēju cilvēkiem izpatikt? Ja es vēl aizvien vēlētos izpatikt cilvēkiem, tad es nebūtu Kristus kalps.
Pāvils aicināts par apustuli
11 Es daru jums zināmu, brāļi, ka evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav cilvēka izdomāts. 12 Es to arī neesmu saņēmis vai iemācījies no kāda cilvēka, bet caur Jēzus Kristus atklāsmi. 13 Jūs esat dzirdējuši par manu toreizējo dzīvi, kad vēl biju jūdu ticībā, kā es pārlieku vajāju un postīju Dieva draudzi. 14 Jūdu ticības lietās es pārspēju daudzus savus vienaudžus savā tautā, pārmēru dedzīgi turēdams tēvu ieražas. 15 Bet, kad Dievam, kas mani jau no mātes miesām bija izvēlējies un caur savu žēlastību aicinājis, 16 labpatika atklāt man savu Dēlu, lai es viņu sludinātu pagāniem, es tūlīt nemeklēju tam apstiprinājumu no miesas un asinīm. 17 Es negāju arī uz Jeruzālemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet devos uz Arābiju un vēlāk atgriezos Damaskā. 18 Pēc tam, trīs gadus vēlāk, es devos uz Jeruzālemi, lai iepazītos ar Kēfu , un uzkavējos pie viņa kādas piecpadsmit dienas. 19 Nevienu citu apustuli es nesatiku, vienīgi Jēkabu, Kunga brāli. 20 Redzi, Dieva priekšā es jums apliecinu: tas, ko jums rakstu, nav meli! 21 Pēc tam es devos uz Sīrijas un Kilikijas apgabalu, 22 bet Kristus draudzēs Jūdejā mani pēc izskata nepazina. 23 Tie vienīgi bija dzirdējuši šādu ziņu: tas, kas mūs agrāk vajāja, tagad sludina evaņģēlija ticību, ko pats reiz pūlējās iznīcināt, 24 un tie slavēja Dievu par mani.
1 Pāvils, apustulis, ne cilvēku sūtīts, nedz kāda cilvēka, bet Jēzus Kristus iecelts un Dieva Tēva, kas viņu uzmodinājis no miroņiem,
2 Un visi brāļi, kas pie manis ir, Galatijas draudzēm:
3 Žēlastība, jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus,
4 Kas pats sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva prāta;
5 Viņam lai ir gods mūžu mūžos! Amen!
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.
7 Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
8 Bet ja ari mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!
9 Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēl reiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!
10 Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam par godu? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.
11 Jo es jums apliecinu, brāļi: tas evaņģēlijs, kuju es jums esmu pasludi-nājis, nav cilvēku izdomāts.
12 Es to ari neesmu saņēmis no kāda cilvēka, nedz kāds man to ir mācījis, bet Jēzus Kristus man to ir atklājis.
13 Jo jūs esat dzirdējuši par manu citreizējo dzīvi jūdu ticībā, kā es pārlieku vajāju Dieva draudzi un to postīju,
14 Un ka es pārspēju jūdu ticībā daudzus savus biedrus savā tautā, bū-dams vēl dedzīgāks tēvu parašu aizstāvis.
15 Bet kad tam, kas mani no mātes miesām izredzējis un savā žēlastībā aicinājis, labpatika
16 Savu Dēlu manī atklāt, lai es prieka vēsti par viņu nestu pagānu tau-tām, tad es tūdaļ negriezos pēc padoma pie miesas un asinīm,
17 Nedz nogāju uz Jeruzālemi pie tiem, kas priekš manis bija apustuļi, bet aizgāju uz Arabiju un atkal atgriezos atpakaļ Damaskā.
18 Tad, trīs gadus vēlāk, es nogāju uz Jeruzālemi iepazīties ar Kēfu (Pēteri) un paliku pie viņa piecpadsmit dienas.
19 Kādu citu apustuli es netiku redzējis, bet tikai Jēkabu, tā Kunga brāli.
20 Bet, ko es jums rakstu, redzi, Dievs ir mans liecinieks, tie nav meli.
21 Pēc tam es nonācu Sirijas un Kiliķijas apgabalos,
22 Bet jūdu zemes kristīgās draudzes vaigā mani nepazina.
23 Tikai to viņas dzirdēja: tas, kas mūs citkārt vajāja, sludina tagad to ticību, ko viņš senāk centās iznīcināt.
24 Un tie slavēja manis dēļ Dievu.
