Israēla vaina un sods
1 Klausieties šos vārdus, ko Kungs runājis par jums, Israēla dēli, – par visām dzimtām, ko es ņēmu no Ēģiptes zemes:
2 “Tikai jūs vien pazinu no visām zemes dzimtām,
tādēļ jūs arī sodīšu par visām vainām!”
3 Vai divi ceļo kopā, ja iepriekš nav norunājuši?
4 Vai lauva rēc mežā, ja viņam nav laupījuma,
vai lauvēns ieņurdas migā, ja nav neko saplosījis?
5 Vai putns uz zemes krīt cilpā, ja nav bijis lamatu?
Vai cilpu no zemes parauj gaisā un neko nenoķer?
6 Ja pilsētā pūš ragu, vai ļaudis tad nesabīstas?
Vai ir ļaunums pilsētā, ja Kungs to nenodara?
7 Jo Kungs Dievs nedara neko,
kamēr nav atklājis noslēpumu
saviem kalpiem praviešiem!
8 Lauva rēc – kas nebīsies?!
Kungs Dievs runā – kas nepravietos?!
9 Sludiniet Ašdodas mūriem un Ēģiptes zemes mūriem:
“Pulcējieties Samarijas kalnos,
skatiet – tur nekārtība un apspiešana!
10 Taisnprātīgi darīt tie neprotas,
saka Kungs,
savos mūros kaudzēm vien vairo
varasdarbus un apspiešanu!”
11 Tādēļ tā saka Kungs Dievs:
“Naidnieks aplenks zemi, atņems tev spēku
un ielauzīsies tavos nocietinājumos!”
12 Tā saka Kungs:
“Kā gans izrauj lauvam no rīkles
tik divus stilbus vai auss ļerpatu –
tā paglābsies Israēla dēli, kas mīt Samarijā, –
ar guļvietas gabalu un pārvalka malu!
13 Klausieties un lieciniet Jēkaba namam, saka Kungs Dievs, Pulku Dievs,
14 ka tajā dienā, kad es piemeklēšu Israēla grēkus,
es piemeklēšu arī Bēteles altārus,
tad altāra ragus nogriezīs un tie nokritīs zemē!
15 Es sagraušu gan ziemas namu, gan vasaras namu,
pagalam būs ziloņkaula nami,
beigas būs daudzajiem namiem,”
saka Kungs.
1 Klausaities, ko tas Kungs saka jums, Israēla bērni, visām ciltīm, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes:
2 „No visām ciltīm zemes virsū Es vienīgos jūs esmu atzinis un izredzējis; tāpēc Es jūs piemeklēšu par visiem jūsu pārkāpumiem!“
3 Ja divi kopā staigā, vai tad viņi nav savā starpā jau iepriekš sarunājušies?
4 Un vai lauva rūc mežā, ja viņam nav laupījuma? Un vai jauns lauva liek atskanēt rūcienam no savas alas, ja viņš neko pats sev nav guvis?
5 Vai putns iekrīt uz zemes cilpā, ja tur nav tam bijis lamatu valga? Un vai kāds pacels cilpu no zemes, kas nav neko sagūstījusi?
6 Ja pilsētā pūš tauri, vai ļaudis tad lai nesabītos? Vai var gadīties pilsētā kāda nelaime, kam Dievs nebūtu licis notikt?
7 Jo Dievs tas Kungs neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem.
8 Lauva rūc, kurš gan lai nebaidītos? Dievs tas Kungs ir runājis, —kas gan tad lai nepravietotu?
9 Sludiniet Asirijas un Ēģiptes zemes pilīs un sakait: „Sapulcējieties Samarijas kalnos un vērojiet, kādas tur norisinās trokšņainas nekārtības un kādas netaisnības un kādi varas darbi notiek viņu vidū!“
10 „Viņi neatzīst nekādas taisnības nedz likumības,“ —saka tas Kungs, —„un ar noziegumiem un laupījumiem iegūtās bagātības viņi savāc savās pilīs.“
11 Tāpēc tas Kungs saka tā: „Šo zemi sāks spaidīt no visām pusēm ienaidnieks, tev atraus tavu varu un izlaupīs tavus greznos namus!“ —
12 Tā saka tas Kungs: „Līdzīgi tam, kā gans izrauj lauvam no rīkles divus stilba kaulus vai kādu kripatiņu no saplosītā dzīvnieka auss, tā tiks izrauti Israēla bērni, kas mīt Samarijā, iespiedušies savu miera pilno gultu stūrī, vai ari atpūšas uz grezniem ar damastu pārvilktiem zviļņiem. Tomēr vienīgi zviļņu pārklājus un savu gultu zīda pārvelkamos viņi paņems sev līdzi!“ —
13 „Klausaities un aplieciniet to Jēkaba namam,“ —saka tas Kungs, Kungs Dievs Cebaots:
14 „Jo tanī dienā, kad Es Israēlam piemeklēšu viņa grēkus, Es piemeklēšu arī Bēteles altārus un nolauzīšu altājra ragus, lai tie nokrīt zemē.
15 Un Es sagraušu tiklab greznās ziemas kā vasaras mītnes, un ar ziloņkaulu rotātām telpām būs jāpazūd no zemes virsus, un daudzus namus nopostīs!“ —tā saka tas Kungs.
