Dievs visuzinātājs un visu valdnieks
1 Korvedim. Dāvida psalms .
Kungs, tu esi mani izlūkojis un izzinājis,
2 tu zini, kad sēžos un kad ceļos,
tu noproti manas domas no tāluma,
3 manu došanos un manu apmešanos tu izvētī,
visi mani ceļi satek pie tevis,
4 vēl vārds nav nācis man uz mēles –
redzi, Kungs, tu visu jau zini.
5 Tu nāc man aiz muguras un aizstāj priekšā,
un uzliec man savu delnu.
6 Par brīnumainu šī zinība man,
tik tā augstu – to nejaudāju!
7 Kurp man doties prom no tava Gara,
kurp no tevis man laisties?
8 Ja celšos debesīs, tur esi tu,
ja šeolā klāšu sev gultu – redzi, tu!
9 Ja es ņemtu sev rītausmas spārnus,
apmestos tālu aiz jūras,
10 pat tur tava roka vadītu mani,
turētu mani tava labā roka!
11 Ja es teiktu: lai tumsa grābj mani,
lai par nakti top gaisma ap mani! –
12 pat tumsa tev netumšo
un nakts gaismo kā diena –
kas tev tumsa, kas gaisma!?
13 Tu darināji manas īkstis ,
tu nopini mani mātes miesās!
14 Pateicos tev! Cik es baismi brīnumains!
Brīnišķi tavi darbi, to zinu droši!
15 Mani kauli nebija apslēpti tev,
kamēr es klusībā tiku darināts,
tiku šūdināts zemes dziļumos,
16 vēl dīglī mani skatīja tavas acis,
un tavā grāmatā uzrakstītas
visas dienas, kas bija sataisītas,
pirms klāt kaut viena no tām.
17 Tavi nolūki, Dievs, tik brīnišķi man,
tik plaši tie visi kopā –
18 ja skaitīšu tos, par smiltīm to vairāk,
pamostos, arvien es tavā priekšā!
19 Kaut tu nokautu ļaundari, Dievs!
Jūs, asinsļaudis, nost no manis!
20 Tie, kas runā ļaunu par tevi
un nelietīgi piemin, ir tavi naidnieki!
21 Vai es nenīstu tos, kas nīst tevi, Kungs?
Kas ceļas pret tevi, vai man tie nederdzas?
22 Ar visstiprāko naidu es tos nīstu,
par naidniekiem es tos turu!
23 Izlūko mani, Dievs, un izzini manu sirdi,
pārbaudi mani un izzini manas raizes,
24 raugi, vai neeju pa posta ceļiem,
un vadi mani pa mūžīgo ceļu!
Dievs visuzinātājs un visu valdnieks.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.
2 Tu zini—, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.
3 Lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi,
4 Jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.
5 Tu esi ap mani no visām pusēm. Tu turi savu roku pār mani.
6 Sī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta: es nevaru to saprast.
7 Kurp es lai aizeju no Tava gara, un kurp es lai bēgu no Tava vaiga?
8 Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.
9 Ja man būtu rītausas spārni un es nolaistos jūras malā,
10 Tad arī tur mani vadītu Tavs gara spēks, un mani turētu Tava labā roka.
11 Ja es teiktu: „Galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma“,
12 Tad ari tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts Tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.
13 Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās.
14 Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.
15 Manas būtes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots.
16 Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteik-tas, kad to vēl nebija it nevienas.
17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs, un cik liels ir to daudzums!
18 Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvien pie Tevis.
19 Kaut Tu bezdievjus nokautu, ak Dievs! Kaut asinskārie atstātos no manis!
20 Ar ļaunprātīgu viltu viņi runā par Tevi un kā Tavi ienaidnieki nelietīgi valkā Tavu vārdu.
21 Vai lai es neienīstu tos, kas Tevi, Kungs, ienīst, un nenovēršos ar riebumu no tiem, kas pret Tevi ceļas?
22 Nistin es viņus ienīstu, viņi ir mani ienaidnieki.
23 Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas
24 Un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!
