Elīfazs: Ījaba grēki ir pārāk lieli
1 Elīfazs no Tēmānas atbildēja, sacīdams:
2 “Vai tad cilvēks būs Dievam palīgs?
Lai palīdz pats sev, kas gana gudrs!
3 Vai Visuvarenajam tīk, ka tu taisns?
Ko viņš gūst, ja tavi ceļi krietni?
4 Vai tavas bijības dēļ viņš tevi rāj
un iet ar tevi pie tiesas?
5 Vai tavs ļaunums nav milzum liels
un pārkāpumu tev bez gala?
6 Aplam ņēmi ķīlu no saviem brāļiem,
kailiem tu atņēmi drēbes,
7 nogurušam nedevi ūdeni dzert,
izsalkušam atrāvi maizi!
8 Kam stiprs elkonis, tam pieder zeme,
to apdzīvo tas, kam lepna piere!
9 Atraitnes tu atlaidi tukšā,
bāriņu elkonis tika salauzts –
10 tādēļ cilpas tev apkārt,
tādēļ bailes tevi piepeši sagrābj,
11 tāda tumsa, ka ne samanīt,
un ūdens plūdi gāžas pār tevi!
12 Vai tad Dievs nav debesīs augstu?
Paraugies zvaigznēs, kur paceltas tās!
13 Bet tu saki: ko Dievs zina?
Kā caur tumšiem padebešiem spriež tiesu?
14 Mākoņiem aizsedzies, neredz viņš,
pa debesloku viņš pastaigājas! –
15 Vai tu turēsies pie senā ceļa,
kuru grēkdari staigājuši,
16 kas iznīdēti pirms laika,
viņu pamatus upe izrāvusi,
17 tie Dievam teica: atkāpies!
Ko Visuvarenais padarīs mums?
18 Un viņš pildīja to namus labumiem!
Lai man ļaundaru padoms tāls!
19 Taisnie redzēs un priecāsies,
un šķīstais smies par tādu:
20 patiesi, mūsu naidnieks iznīdēts,
un, kas tiem palicis, to uguns aprijusi!
21 Izlīgsti ar viņu un turi mieru,
tā tu vēl sagaidīsi labu!
22 Pieņem taču mācību no viņa mutes,
liec viņa vārdus pie sirds!
23 Ja tu atgriezies pie Visuvarenā – tiksi atjaunots.
No savām teltīm padzen netaisnību!
24 Zeltu met pīšļos
un upju oļos – Ofīra zeltu,
25 tad Visuvarenais kļūs par tavu zeltu
un būs tev kā tīrs sudrabs.
26 Tad par Visuvareno tu priecāsies
un uz Dievu pacelsi vaigu,
27 tu viņu lūgsi, un viņš tevi sadzirdēs,
ko solījis, tu izpildīsi,
28 ko nolemsi, tas tev izdosies,
un tavus ceļus apspīdēs gaisma.
29 Pazemotajam tu teiksi: celies! –
jo pazemīgo viņš glābs.
30 Viņš izglābs nešķīsto –
tas būs glābts caur tavu šķīstumu!”
1 Tad temanietis Ēlifass sacīja šādus vārdus:
2 „Vai Dievam no cilvēka ir kāds labums? Nē, ja cilvēks ir prātīgs, tad atlec gan labums pašam.
3 Vai Visuvarenajam ir kāds labums, ka tu esi taisnprātīgs, jeb vai Viņš ko pelna, ka tu nesodīts staigā savus ceļus?
4 Vai tu domā, ka tavas dievbijības dēļ Viņš tevi sodītu un ietu ar tevi tiesā?
5 Vai drīzāk jau tava ļaunprātība nav pārāk liela, un taviem pārkāpumiem nav gala?
6 Bieži taču tu bez pamata esi izpārdevis tev parādā palikušo tautas brāļu mantu un licis puskailiem novilkt viņu drēbes.
7 Tu netiki izslāpušo ar ūdeni dzirdinājis, tu atrāvi maizes kumosu izsalkušam.
8 Tikai tev kā dūres un spēka vīram piederēja zeme, un tikai augsti cienījamie drīkstēja tajā dzīvot.
9 Tu pats aizraidīji projām tukšā atraitnes, un visam, kas bija bājra bērnu rīcībā, tu liki aiziet zudumā.
10 Un tāpēc tev tagad ir izliktas visapkārt lamatas, un pēkšņi tev sāk uzmākties bailes.
11 Gaisma tev kļuvusi tumsa, tā ka tu vairs neredzi, un veseli ūdens blāķi klājas pār tevi.
12 Un vai tad Dievs nav tik augsts kā debesis? Un skaties uz zvaigžņu augstumu, cik tās cildenas un tālas!
13 Un tomēr tu vēl spried: „Ko gan Dievs zina? Vai Viņš caur tumšiem mākoņiem spēj tiesāt?
14 Viņam taču skatu aizsedz padebeši, Viņš neko nevar redzēt, un Viņš kustas vienīgi šurpu turpu pa debesu izplatījumu.“
15 Vai tu gribi turēties pie agrākās pasaules ceļiem, pa kuriem ļauni ļaudis reiz staigājuši?
16 Tie, kas priekšlaikus bojā gājuši, kuru dzīves pamatus aizskalojuši plūdi,
17 Kas mēdza atkārtoti sacīt uz stipro Dievu: Nost no mums! —Ko gan mums Visuvarenais var nodarīt?
18 Un taču Viņš bijapildījis viņu mājas ar svētību. Bet bezdievīgo domāšanas veids lai būtu tālu no manis!
19 Taisnie to redz un priecājas, un bezvainīgais tiem zobodamies uzsauc:
20 Tiešām, mūsu ienaidnieki ir iznīcināti, un uguns aprijusi visu, kas no viņiem pāri palicis!
21 Iedraudzējies taču ar Dievu un saglabā mieru ar Viņu, tad tavs liktenis izveidosies svētīgi.
22 Uzklausi pamācību no Viņa mutes un ieslēdz Viņa vārdus savā sirdsprātā!
23 Ja tu atgriezīsies pie Visuvarenā, tad tu varēsi tikt atkal uzcelts no jauna, ja tu attālināsi grēkus no savas telts.
24 Tiešām, aizmet prom pīšļos neapstrādātā zelta gabalus un apstrādāto dārgo Ofīras zeltu iegremdē upju zvirgzdos,
25 Lai tad Visuvarenais būtu tavs visdārgākais zelts un Viņa bauslība lai būtu tavs sudrabs,
26 Tikai tad tu pilnā mērā iepriecināts varēsi paļauties uz Visuvareno un pret Dievu uzticībā pacelt savu vaigu.
27 Tu Viņu lūgsi, un Viņš tevi pa-klausīs, un savus īpašos solījumus Viņam tu varēsi izpildīt.
28 Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem spīdēs gaisma.
29 Ja tie vedīs lejup, tu atradīsi spēku pats sev uzsaukt: Augšup! un pie zemes piespiestiem, —bēdīgiem, pazemī-giem Viņš palīdz tikt atkal uz kājām.
30 Pat to, kas nav bez vainas, Viņš izglābs un izglābs viņu tavu roku šķīs-tuma dēļ.“
