Rituāls un morāls svētums
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz visu Israēla dēlu sapulci un saki tiem: esiet svēti, jo es esmu svēts – Kungs, jūsu Dievs! 3 Ikviens lai bīstas savu māti un tēvu un tur manus sabatus – es esmu Kungs, jūsu Dievs! 4 Nevērsieties pie dievekļiem un nelejiet sev dievus – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
5 Kad jūs kaujat miera upuri Kungam, upurējiet to tā, lai jūs būtu viņam tīkami. 6 Lai to ēd tajā dienā, kad jūs to kaujat, vai rīt, bet to, kas atliek līdz parītam, lai sadedzina ugunī! 7 Ja kaut ko no tā ēdīs trešajā dienā, tas būs nešķīsts un netiks pieņemts. 8 Kas tādu ēdīs, tas nesīs vainu, jo būs sagānījis Kunga svētumu – tāds tiks nošķirts no savas tautas.
9 Kad jūs novācat savā zemē ražu, laukmalu atstājiet nenovāktu. Nokritušās vārpas tu nelasi! 10 Savu vīnadārzu nenovāc pavisam un kritušās vīnogas savā vīnadārzā neuzlasi, atstāj tās nabagam vai svešiniekam – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
11 Nezodziet un nekrāpiet, un nemelojiet saviem tuvākajiem! 12 Nezvēriet manā vārdā melīgi un nesagāniet sava Dieva vārdu – es esmu Kungs! 13 Neapspied un neaplaupi savu tuvāko! Lai algādža alga nepaliek pie tevis līdz rītam. 14 Nelādi kurlo un neliec priekšā kāju aklajam, bīsties Dieva – es esmu Kungs!
15 Nedari netaisnību tiesā – neiztopi nabagam, nedod priekšroku dižajam, bet tiesā savus tuvākos taisnīgi! 16 Nestaigā savā tautā baumodams, nealksti sava tuvākā asiņu – es esmu Kungs! 17 Nenīsti sirdī savu brāli, pamāci savu tuvāko, lai tu neesi līdzvainīgs. 18 Neatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu – es esmu Kungs!
19 Turiet manus likumus – nekrustojiet divus dažādus lopus, neapsējiet savus laukus ar dažādu sēklu, nevalkājiet divējas drānas, jaukti noaustas.
20 Ja vīrs pārguļ ar sievu, izšļākdams sēklu, un viņa ir verdzene, kas apsolīta citam par sievu, bet vēl nav izpirkta un tai nav dota brīvība, lai soda, bet lai tos nenonāvē, jo viņa nebija brīva. 21 Lai viņš nes vainas upuri Kungam pie Saiešanas telts durvīm – vainas upura aunu. 22 Lai priesteris Kunga priekšā ar vainas upura aunu veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, un viņam tiks piedots grēks, ar ko viņš grēkojis.
23 Kad jūs nonāksiet tajā zemē un stādīsiet augļu kokus, tie būs itin kā neapgraizīti, un to augļi lai jums ir neapgraizīti trīs gadus, tie jums ir neēdami! 24 Ceturtajā gadā visi to augļi ir svēti, lai tie ir slavas upuris Kungam! 25 Un piektajā gadā jūs varat ēst to augļus, lai tie jums papilnam! – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
26 Neēdiet neko, kam klāt asinis. Nepareģojiet un neburiet! 27 Neapgrieziet sev matus pie deniņiem un neapcērpiet malu savām bārdām. 28 Negrieziet sev miesā brūces mirušo dēļ un neskrāpējiet sev zīmējumus ādā – es esmu Kungs! 29 Nesagāni savu meitu, padarīdams par mauku, lai nekļūst maucīga zeme, lai zeme nepiepildās ar izvirtību. 30 Manus sabatus turiet un manu svētvietu bijājiet – es esmu Kungs! 31 Nevērsieties pie garu izsaucējiem un nemeklējiet zintniekus, tie jūs padara nešķīstus! – es esmu Kungs, jūsu Dievs! 32 Sirmas galvas priekšā piecelies, godā vecu un bīsties Dieva – es esmu Kungs!
33 Kad svešinieks piemīt pie tevis tavā zemē, nedari viņam pāri. 34 Lai svešinieks, kas pie jums apmeties, jums ir kā savējais, un mīli viņu kā sevi pašu, jo svešinieki jūs bijāt Ēģiptes zemē – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
35 Nekrāpieties nedz pie tiesas, nedz mēros, svarā un skaitā! 36 Lai jums ir pareizi svari, pareizi atsvari, pareizi beramie un pareizi lejamie mēri – es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes. 37 Turiet visus manus likumus un pildiet visas manas tiesas – es esmu Kungs!”
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki visai Israēla bērnu draudzei un ru, nā ar tiem: Topiet svēti, tāpēc, ka Es tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!
3 Ikviens lai bīstas savu māti un savu tēvu un lai ietur manas sabata dienas; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
4 Nezemojieties svešu elku priekšā, nedariet sev izlietus elku tēlus; Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
5 Un kad jūs gribat upurēt tam Kungam pateicības upuri, tad jums to būs upurēt no laba prāta.
6 Tanī dienā, kad jūs to upurējat, un nākošā dienā jums to būs ēst, bet kas atliek līdz trešai dienai, tas ir jāsadedzina ugunī.
7 Bet ja kas no tā vēl ēstu trešājā dienā, tad tas ir netīrs ēdiens un nav labpatīkams.
8 Bet kas tādu ēd, nes savu noziegumu, jo viņš ir sagānījis to, kas tam Kungam ir svēts, un šai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas vidus.
9 Un kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūpus, un pļaujas pārpalikumi—atlikušās vārpas—tev nav pilnīgi jāsalasa.
10 Arī sava vīna kalna augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt nedz uzlasīt sava vīna kalna nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
11 Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku.
12 Jums nebūs nepatiesi zvērēt pie mana vārda, ka tu neapgāni sava Dieva vārdu; —Es esmu tas Kungs! —
13 Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam.
14 Tev nebūs kurlu lādēt nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu; —Es esmu tas Kungs!
15 Jums nebūs pielaist tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku.
16 Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības; —Es esmu tas Kungs! —
17 Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēl jānes grēks.
18 Tev nebūs atriebties nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu; —Es esmu tas Kungs!
19 Manus nolikumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu un apģērbu no maisīta vilnas un nātna auduma nevelc uz savu miesu.
20 Kad vīrs guļ pie kādas sievietes un to pieguļ, kas ir kalpone, citam vīram saderēta, bet nav nedz atpirkta, nedz atlaista svabada, tad tāda vispār vairs nevar tikt izpirkta, nedz tai var dot iespēju paslēpties, bet viņiem abiem jāmaksā sods; bet viņiem nav jāmirst, jo viņa nav bijusi brīva.
21 Un viņam būs pienest tam Kungam savas vainas izpirkšanas upuri pie saiešanas telts durvīm, auns tam ir jāatnes vainas izpirkšanai.
22 Un ar to vainas izpirkšanas upura aunu priesterim būs izlīdzināt tā Kunga priekšā viņa grēku, ar ko viņš ir apgrēkojies; viņš lai saņem piedošanu par savu grēku, ar ko tas bija apgrēkojies.
23 Un kad jūs būsit nonākuši tanī zemē un sāksit dēstīt visādus augļu kokus ēšanai, tad jums viņi ir jātur it kā mežeņi neapgraizīti ar mežeņu augļiem; trīs gadus tie lai jums paliek neapgraizīti, un jums nebūs no tiem ēst.
24 Bet ceturtajā gadā visiem viņu augļiem būs būt svētiem par gaviļu dienas upuri tam Kungam.
25 Bet piektajā gadā jums būs ēst no viņu augļiem, lai turpmāk jums tie kļūst par bagātu ražu; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! —
26 Jums nebūs neko ēst, kas satur asinis. —Jums nebūs zīlēt nedz burt.
27 Jums nebūs apaļi apcirpt galvas matus, un nesamaitājiet savas bārdas malas.
28 Par piemiņu mirušiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā nedz savās miesās iededzināt rakstus; —Es esmu tas Kungs! —
29 Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla, un lai zeme nepildās ar negantību.
30 Turiet manus sabatus un bīstieties manus svētos iestādījumus; —Es esmu tas Kungs! —
31 Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
32 Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu; —Es esmu tas Kungs! —
33 Bet ja jūsu zemē pie jums piemājo svešinieks, tad jums nebūs viņu apspiest.
34 Lai jums būtu svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, kā viens no jums pašiem iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
35 Nedariet tiesā netaisnību nedz ar olekti, nedz ar svaru, nedz ar tilpuma mēru.
36 Jums būs turēt taisnu svaru, atsvari lai ir pareizi, arī taisnus labības un šķidrumu mērus; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.
37 Un pildiet visus manus nolikumus, dariet pēc manām taisnām tiesām, izpildiet tos; —Es esmu tas Kungs!“
