Priesteru un levītu daļa
1 Lai levītiem priesteriem un visai Levī ciltij nav daļas un mantojuma kopā ar visiem pārējiem Israēlā – tie lai ēd Kunga dedzināmos upurus, viņa mantojumu! 2 Lai tiem nav mantojuma kopā ar viņu brāļiem – Kungs ir viņu mantojums, kā viņš tiem zvērējis!
3 Šī ir priesteru tiesa no tautas, no tiem, kas upurē kādu upuri – vērsi vai aunu. No tā tiem jādod priesterim plecs, abi žokļa kauli un kuņģis! 4 Dod tam ik pirmo no savas labības, no vīna, no eļļas un pirmo cirpumu no savām avīm! 5 Jo viņus Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies no visām tavām ciltīm, lai tie stātos un kalpotu Kunga vārdā, Levī un viņa dēli uz mūžiem! 6 Ja kāds levīts jebkur Israēlā gribēs atstāt savu mājvietu un dosies uz vietu, ko Kungs izvēlējies, 7 tad lai viņš kalpo Kunga, sava Dieva, vārdā tāpat kā visi viņa brāļi levīti, kas jau tur stājušies Kunga priekšā. 8 Lai tiem tiek vienādas ēdiena daļas, neskaitot to, ko viņš pārdevis no sava tēva īpašuma.
Bērnu upurēšana, spiritisms, maģija
9 Kad tu nonāksi zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nemācies atdarināt to tautu preteklības. 10 Lai starp jums neatrodas neviens, kas sadedzina savu dēlu vai meitu ugunī vai kas pareģo, zīlē, bur, pesteļo, 11 vārdo, izsauc garus, ir zintnieks vai mirušo iztaujātājs, – 12 Kungam ir pretīgi visi, kas tā dara! Šo preteklību dēļ Kungs, tavs Dievs, viņus ir padzinis tavā priekšā. 13 Esi nevainojams Kungam, savam Dievam! 14 Jo šīs tautas, ko tu padzīsi, klausa zīlniekus un pareģus, bet tev Kungs, tavs Dievs, nav tā ļāvis!
Pravietis kā Mozus
15 Kungs, tavs Dievs, tev dos tādu pravieti kā es – no pašu ļaudīm, no taviem brāļiem, klausiet viņu! 16 Gluži kā tu prasīji Kungam, savam Dievam, pie Horeba sapulces dienā: lai man vairs nav jādzird Kunga, mana Dieva, balss, lai vairs nav jāredz šī lielā uguns, ka es nemirstu! 17 Un Kungs man teica: pareizi viņi saka! 18 No viņu brāļiem es tiem iecelšu tādu pravieti kā tu, es likšu tam mutē savus vārdus, un tas viņiem teiks visu, ko es viņam pavēlēšu! 19 Kurš neklausīs manas runas, ko tas viņiem teiks manā vārdā, tam es pats atprasīšu! 20 Bet pravietis, kurš uzdrīkstēsies runāt manā vārdā ko tādu, ko es viņam neesmu pavēlējis runāt, vai kas runās citu dievu vārdā, – tāds pravietis lai mirst! 21 Un, kad tu savā sirdī teiksi: kā lai mēs pazīstam to, ko Kungs nav runājis? – 22 ja kāds pravietis būs runājis Kunga vārdā un tā nebūs noticis, tad Kungs to nav sacījis! Šis pravietis to ir sacījis augstprātībā – nebīstieties viņu!
1 „Lai priestepu Ievītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu dzimtīpašuma tiesas nedz īpašumu mantošanas tiesību kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no tā Kunga uguns upuriem, un lai viņi pārtiek no tam Kungam piekritīgām nodevām.
2 Un lai tiem nav dzimtīpašuma savu brāļu starpā, tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis.
3 Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus: vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis.
4 Un tāpat tev ir viņam jānodod savas labības pirmā raža, sava vīna sulas pirmie krājumi un savu olīvu koku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums.
5 Jo viņu tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli arvienu būtu tā Kunga rīcībā un godam kalpotu tā Kunga vārdam visas savas mūža dienas.
6 Un ja kāds Ievīts nāk no kādiem taviem vārtiem visā Israēla zemē, kur viņš mīt kā svešinieks, un dodas, kurp viņa dvēselei labi patīk, uz vietu, ko tas Kungs izredzēs,
7 Tad viņš drīkst tur tā Kunga, sava Dieva, vārdā tāpat savu pienākumu pildīt kā visi viņa brāļi Ievīti, kas jau tur kalpo tam Kungam.
8 Tad viņiem ir arī tiesība uz līdzīgu daļu no ienākumiem savai iztikai piedevām pie tā, kas tiem pienākas no viņu tēvu pārdotā īpašuma.
9 Kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.
10 Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis,
11 Nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs,
12 Jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs, un šīs negantības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.
13 Tev ir jābūt bezvainīgam tā Kunga, sava Dieva, priekšā!
14 Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa ir laika zīmju jautātāju ir nākotnes zīlnieku; tev tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.
15 Pravieti, kāds es esmu, tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu!
16 Gluži tā, kā tu to esi lūdzis no tā Kunga, sava Dieva, Horeba kalnā dienā, kad bija sasaukta sapulce, sacīdams: „Es negribu vairs dzirdēt tā Kunga, sava Dieva, balsi, un es negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu!“
17 Tad tas Kungs man sacīja: „Viņi ir pareizi runājuši, ko tie ir sacījuši!
18 Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
19 Un ja kāds neklausīs maniem vārdiem, ko viņš runās manā vārdā, no tā Es to prasīšu.
20 Bet ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt manā vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst!“
21 Ja tu tad savā nodabā domātu: „Kā lai mēs pazīstam vārdu, ko tas Kungs nav runājis?“
22 Tad zini: Ja pravietis runās tā Kunga vārdā, bet pravietojums nepie-pildās un nekļūs īstenība, tad tas ir vārds, ko tas Kungs nav runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa!“
