Desmit baušļi
(5Moz 5:1–22)1 Un Dievs runāja visus šos vārdus:
2 “Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! 3 Lai tev nav citu dievu bez manis! 4 Netaisi sev tēlus un atveidus ne no tā, kas debesīs augšā, ne no tā, kas uz zemes apakšā un ūdenī apakš zemes. 5 Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un līdz ceturtajam augumam – tiem, kas mani nīst, 6 bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus. 7 Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!
8 Atceries svētīt sabata dienu! 9 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, 10 bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, – tad nedari nekādu darbu ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavi lopi, ne svešinieks, kas tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tajā, bet septītajā dienā atpūtās. Tādēļ Kungs svētīja sabata dienu un darīja to svētu!
12 Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.
13 Nenogalini!
14 Nepārkāp laulību!
15 Nezodz!
16 Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!
17 Neiekāro sava tuvākā namu, neiekāro sava tuvākā sievu, vergu, verdzeni, vērsi, ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!”
18 Un visa tauta redzēja pērkonus un uguņus, dzirdēja raga skaņu, un kalns bija dūmos – ļaudis nobijās, drebēja un nostājās iztālēm. 19 Un viņi teica Mozum: “Runā tu ar mums, un mēs klausīsim, bet lai nerunā ar mums Dievs, ka mēs nemirstam!” 20 Mozus teica tautai: “Nebīstieties, jo Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, lai jūsu acis būtu pilnas viņa bijības, ka jūs negrēkotu!” 21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās mākonim, kurā bija Dievs.
Likums par altāri
22 Un Kungs teica Mozum: “Tā saki Israēla dēliem: jūs redzējāt, ka es runāju ar jums no debesīm – 23 netaisiet man sudraba un zelta dievus, netaisiet tos sev! 24 Taisi man altāri no zemes un upurē tur sadedzināmos upurus, savas avis un vēršus, – visās vietās, kur es esmu atgādinājis savu vārdu, es nākšu pie tevis un svētīšu tevi! 25 Ja tu man taisīsi akmens altāri – necel to no tēstiem akmeņiem, jo, kad tavs kalts pār to būs gājis, tu būsi to padarījis nesvētu! 26 Un nekāp uz manu altāri pa kāpnēm, ka pār to neatklājas tavs kailums!
1 Un Dievs sacīja visus šos vārdus, teikdams:
2 „Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no klaušu nama.
3 Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
4 Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.
5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst,
6 Un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur manus baušļus.
7 Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
10 Bet septītajā dienā ir sabats, tā Kunga, tava Dieva, dusēšana, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešniekam, kas ir tavos vārtos.
11 Jo sešās dienās ir tas Kungs radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs atrodams, un septītajā dienā tas Kungs atdusējās; tāpēc tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
13 Tev nebūs nokaut.
14 Tev nebūs laulību pārkāpt.
15 Tev nebūs zagt.
16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.“
18 Kad visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam, tad tauta, to vērodama, bēga un nostājās iztālēm.
19 Un ļaudis sacīja Mozum: „Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.“
20 Tad Mozus sacīja tautai: „Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu.“
21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kups bija Dievs.
22 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki tā Israēla ļaudīm: „Jūs paši esat redzējuši, ka Es no debesīm esmu runājis uz jums.
23 Neceliet Man blakus nedz sudraba dievekļus, nedz zelta dievekļus.
24 Celiet Man altāri no zemes un upurējiet uz tā savus dedzināmos upurus un savus pateicības upurus, savus sīklopus un savus liellopus; ikvienā vietā, kurā Es likšu pieminēt savu vārdu, tur Es nākšu pie tevis un tevi svētīšu.
25 Bet ja tu Man taisīsi akmens altāri, tad tu necel to no cirstiem akmeņiem, jo ar dzelzi strādājot, tu to apgāni.
26 Tev arī nav jākāpj pa kāpnēm uz manu altāri, ka, to darot, tā priekšā neatsedzas tavs kailums.“
