Dievs slēdz derību ar Nou
1 Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un teica tiem: “Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi! 2 Un lai pār visiem zemes zvēriem, pār visiem debesu putniem, pār visiem, kas rāpo pa zemi, un pār zivīm jūrā nāk bailes un bijāšana no jums – tie ir atdoti jūsu rokās! 3 Katrs kustonis, kas dzīvs, jums būs par ēdamo, tāpat arī zaļoksni stādi – es jums atdodu visu! 4 Tikai neēdiet miesu, kurā ir dzīvība, – asinis jūs neēdiet! 5 Taču par jūsu asinīm, par jūsu dzīvību es atprasīšu no katra zvēra un cilvēka, no ikviena es atprasīšu cilvēka dzīvību!
6 Kas cilvēka asinis izlej,
tā asinis izlies cilvēks,
jo pēc Dieva tēla
viņš cilvēku taisīja!
7 Bet jūs augļojieties un vairojieties,
mudžiet virs zemes un vairojieties uz tās!”
8 Un Dievs teica Noam un viņa dēliem: 9 “Un es, redzi, – es celšu savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums, 10 un ar katru dzīvu dvēseli, kas ar jums, – ar putniem, ar lopiem, ar visiem zemes zvēriem – ar visiem, kas iznāca no šķirsta, visiem, kas vien virs zemes dzīvo! 11 Es celšu ar jums savu derību, un visa miesa vairs netiks iznīdēta ūdensplūdos, un vairs nebūs plūdu, kas izposta zemi!” 12 Un Dievs teica: “Šī ir derības zīme, ko uz mūžīgām paaudzēm es lieku starp sevi un jums un starp katru dzīvu dvēseli, kas ir ar jums! 13 Savu loku es mākonī lieku, un tas būs par derības zīmi starp mani un zemi! 14 Un būs mans mākonis, mākonis pār zemi, un taps redzams mākonī loks! 15 Un es atcerēšos savu derību, kas starp mani un jums un starp visām dzīvām dvēselēm visā miesā, un nebūs vairs ūdensplūdu, kas izposta visu miesu! 16 Kad būs mākonī loks, es to uzlūkošu, lai atcerētos mūžīgo derību – starp Dievu un katru dzīvu dvēseli visā miesā, kas uz zemes!” 17 Un Dievs teica Noam: “Šī ir derības zīme, ko esmu cēlis starp sevi un starp visu miesu, kas uz zemes.”
Noas dēli
18 Noas dēli, kas iznāca no šķirsta, bija – Šēms, Hāms un Jafets. Hāms ir Kanaāna tēvs. 19 Šie trīs ir Noas dēli, un no tiem radās visas zemes ļaudis.
20 Un Noa bija pirmais vīrs, kas sāka apstrādāt zemi, un viņš dēstīja vīnadārzu. 21 Un viņš dzēra vīnu, apreiba un pliks gulēja telts vidū. 22 Un Hāms, Kanaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu un ārā pastāstīja abiem saviem brāļiem. 23 Bet Šēms un Jafets paņēma drānas, abi uzlika tās uz pleciem, iegāja atmuguriski un apsedza sava tēva kailumu – viņu sejas bija aizgrieztas projām, un sava tēva kailumu viņi neredzēja. 24 Un Noa atmodās no vīna skurbuma un uzzināja, ko viņam jaunākais dēls izdarījis. 25 Un viņš teica:
“Nolādēts Kanaāns –
vergu vergs
viņš būs saviem brāļiem!”
26 Un viņš teica:
“Slavēts Kungs, Šēma Dievs,
lai Kanaāns ir viņa vergs!
27 Lai Dievs vairo Jafetu un ļauj mājot Šēma teltīs, bet Kanaāns būs viņa vergs!” 28 Pēc plūdiem Noa dzīvoja trīs simti piecdesmit gadu. 29 Visas Noas dienas ilga deviņi simti piecdesmit gadu, un viņš nomira.
1 Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: „Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.
2 Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes dzīvniekus, visus putnus gaisā un visus tos, kas vien kust zemes virsū, kā arī visas jūras zivis. Jūsu rokās tās ir nodotas.
3 Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai ir jums par barību. Es jums tos visus nododu tāpat kā zaļos augus, lai tie iums noder barībai.
4 Vienīgi miesu, kuras asinis vēl ir dzīvība, jums nebūs ēst.
5 Bet par jūsu pašu dzīvām asinīm Es prasīšu atbildību no visiem dzīvniekiem. Es to prasīšu, un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu.
6 Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis.
7 Bet jūs augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi lieliem pulkiem.“
8 Un Dievs sacīja Noam un viņa dēliem, kas bija kopā ar viņu, teikdams:
9 „Redzi, Es tagad noslēdzu savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums,
10 Arī ar visiem dzīviem radījumiem, kas ir pie jums: gan putniem, gan zvēriem, gan lopiem, kas ir ar jums, kas vien iznākuši no šķirsta.
11 Es nodibinu savu derību ar jums, ka turpmāk visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka turpmāk vairs grēku plūdi nemaitās zemi.“
12 Tad Dievs sacija: „Šī ir mana derības zīme, ko Es celšu starp sevi un jums un visu dzīvo radību, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem.
13 Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli.
14 Ja Es ar mākoņiem pārklāšu zemi, un padebešos parādīsies varavīksne,
15 Tad Es pieminēšu savu derību, kādu Es savā un jūsu starpā un ar visām dzīvām būtnēm un visu radību esmu noslēdzis, ka nekad vairs ūdeņi nekļūs par grēku plūdiem, kas visu radību izdeldēs.
16 Kad varavīksne pacelsies mākoņos un Es to ieraudzīšu, tad Es arī pieminēšu mūžīgo derību Dieva un visas dzīvās radības starpā, visas miesas starpā, kāda vien ir pasaulē.“
17 Un Dievs sacīja Noam: „Tā ir derības zīme, kādu Es nolieku starp sevi un visu dzīvo radību, kāda vien ir pasaulē.“
18 Un Noas dēli, kas iznāca no šķirsta, bija Šems, Chams un Jafets. Un Chams ir Kānaāna tēvs.
19 Šie trīs ir Noas dēli, un no viņiem cēlušies visi zemes iedzīvotāji.
20 Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu.
21 Un Noa dzēra vīnu, un viņš piedzērās un gulēja kails savā telti.
22 Kad nu Chams, Kānaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu, viņš to pateica saviem divi brāļiem.
23 Tad Šems un Jafets paņēma tēva virsvalku, un abi uzlika to uz saviem pleciem, un atmuguriski iegāja, un apsedza sava tēva kailumu, savas sejas nogriezdami, tā ka tie sava tēva kailumu neredzēja.
24 Kad Noa pamodās no sava skurbuma, tad viņš dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls tam bija nodarījis.
25 Un viņš sacīja: „Lai Kānaāns ir nolādēts; viņš lai kļūst par kalpu savu brāļu kalpiem.“
26 Un viņš sacīja: „Svētīts lai ir tas Kungs, Šema Dievs, bet Kānaāns lai top tam par kalpu.
27 Dievs lai vairo Jafetu, ka viņš mīt Šema teltīs, bet Kānaāns lai ir viņam kalps.“
28 Un Noa dzīvoja pēc ūdens plūdiem trīssimt piecdesmit gadus.
29 Bet visi Noas mūža gadi bija deviņi simt piecdesmit, tad viņš nomira.
