V.
Kolna mōceiba.
1 Radzādams ļaužu pulkus, Jys uzkōpe kolnā un, kad atsasāda, klōtu pīgōja Jō mōcekli, 2 un Jys, atdarejis sovu muti, jūs mōceja, saceidams:
3 Svēteigi gorā nabadzeigī,
jo tūs ir dabasu vaļsteiba.
4 Svēteigi nūskumušī,
jo tī tiks īprīcynōti.
5 Svēteigi lānprōteigī,
jo jī īmontōs zemi.
6 Svēteigi olkstūšī un slōpstūšī pēc patīseibas,
jo jī tiks paseitynōti.
7 Svēteigi žālsirdeigī,
jo jī tiks apžālōti.
8 Svēteigi sirdsškeistī,
jo jī Dīvu redzēs.
9 Svēteigi mīra dareitōji,
jo jī tiks saukti par Dīva bārnim.
10 Svēteigi taisneibas dēļ vojōtī,
jo jūs ir dabasu vaļsteiba.
11 Svēteigi asat, kad jyusus manis dēļ nīvōs, vojōs un vysaidus ļaunumus nataisneigi par jums stōsteis. 12 Prīcojitēs un līgsmojit, jo jums ir lela olga dabasūs. Taipat ari pravīši tyka vojōti, kuri pyrms jums beja.
Mōcekļu uzdavums.
13 Jyus asat zemes sōļs. Jo sōļs zaudej syurumu, ar kū gon jū īsōleit? Jys nadar vairs nikam, — ir izmatams ōrā ļaužu sameišonai. 14 Jyus asat pasauļa gaisma. Uz kolna stōvūšais mīsts navar pasaslēpt. 15 Ari nikas, aizdedzis sveci, nalīk jōs zam sīka, bet gon uz luktura, lai visim, kas ir mōjā, speidātu. 16 Tai lai speid ļaudim jyusu gaisma, ka tī radzātu jyusu lobūs dorbus un slavātu jyusu Tāvu, kurs ir dabasūs.
Jaunō un Vacō Īstōdejuma atteiceibas.
17 Nadūmojit, ka Es asu lykuma un pravīšu atcaltu nōcis. Na atcaltu, bet izpiļdeitu atgōju. 18 Un, patīši, jums soku: koleidz debess un zeme naizniks, nivīns jots, ni zeimeite nu lykuma napazuss, cikom vyss izapiļdeis.
19 Tai tad, jo kas vīnu pīsacejumu, pat vysmozōkū, atcaltu un ļaudis tai mōceitu, tys dabasu vaļsteibā tiks saukts par vysmozōkū. Turpretim, kas jū izpiļdeis un tai mōceis, tys dabasu vaļsteibā tiks saukts par lelu. 20 Un es jums soku: jo jyusu taisneiba nabyus pōrōka par Rokstim mōceitūs un farizeju, dabasu vaļsteibā jyus naīīsit.
Pīktō bausleiba.
21 Jyus dzērdējot, ka seņčim beja saceits: Tev nabyus nūkaut; jo kas nūkautu, tys ir nūdūdams tīsai. 22 Bet Es jums soku: Ikvīns, kurs uz sova brōļa dusmojās, ir nūdūdams tīsai. Un, kas sovu brōli sauc raka, tys ir nūdūdams augstajai padūmei; kas sauc par bezdīvi, tys ir nūdūdams eļnes gunei. 23 Un, jo tu, sovu dōvonu atnesis pi oltora, tur īgōdōsi, ka tovam brōļam ir kaut kas pret tevi, 24 pamet tur, oltora prīškā, sovu dōvonu un pyrmōk ej un izleigsti ar sovu brōli un tik tūlaik atgōjis upurej sovu dōvonu. 25 Steidzīs sasamīrynōt ar sovu pretinīku, koleidz tu vēļ ar jū esi ceļā, ka gadīnī pretinīks tevis nanūdūtu tīsōtōjam, un tīsōtōjs — tīsas kolpam, un tu natyktu īmasts cītumā. 26 Patīši, tev soku, tu naizīsi nu turīnes, koleidz nanūmoksōsi pādejō santima.
Sastō bausleiba.
27 Jyus dzērdējot, ka (seņčim) beja saceits: Tev nabyus lauleibas pōrkōpt. 28 Bet Es jums soku: Ikvīns, kas vāroj sīvīti, lai jū īkōrōtu sovā sirdī, ar jū lauleibu jau ir pōrkōpis. 29 Jo tova lobō acs tevi īļaunoj, izrauņ jū un svīd nu sevis nūst; tev tadei byus lobōk, jo pazaudēsi vīnu vīn nu sovim lūceklim, na kai, ka vysa mīsa tiks īmasta eļnē. 30 Jo tova lobō rūka tevi īļaunoj, nūcērt jū un svīd nu sevis nūst; tev tadei byus lobōk, jo pazaudēsi vīnu vīn nu sovim lūceklim, na kai, ka vysa mīsa tiks īmasta eļnē.
31 Tai pat ir saceits: Jo kas grib atstōt sovu sīvu, lai dūd jai izaškēršonas rokstu. 32 Bet es jums soku: Ikvīns, kas, izjamūt lauleibas lauzšonas gadejumu, atstōj sovu sīvu, dora tū par lauleibas lauzēju; kas atstōtū precej, lauž lauleibu.
Zvārasts.
33 Tōļōk, jyus dzērdējot, ka seņčim ir saceits: Tev nabyus nataisneigi zvērēt. Un, — izpiļdi tū, kū Kungam esi zvērējis. 34 Bet Es jums soku: Nazvērejit pavysam, ni dabasus pīsaucūt, jo tī ir Dīva gūda krāsls, 35 ni zemi pīsaucūt, jo tei ir Jō kōju pamēslis, ni Jeruzalemu pīsaucūt, jo tei ir lelō kēneņa piļsāta; 36 nazvērej ari sovas golvas vōrdā, jo tu pat vīna mota navari padareit par boltu vai malnu. 37 Jyusu runai jōir: tai, tai — nā, nā. Kas pōri par tū, tys paīt nu ļauna.
Atrībeiba.
38 Jyus dzērdējot, ka ir saceits: aci par aci, zūbu par zūbu. 39 Bet Es jums soku: Ļaunumam nasapretojit, bet gon, jo kas tev īsystu par lobū byudu, arī ūtrū jam pagrīz. 40 Tam, kas grib ar tevi tīsōtīs un atjimt nu tevis svōrkus, ari mēteli atdūd. 41 Jo kas tevi pīspīstu īt sev leidza vīnu jyudzi, ej ar jū divi. 42 Lyudzējam dūd; tam, kas grib palīnēt, naatsoki.
Īnaidnīki jōmīļoj.
43 Jyus dzērdējot, ka ir saceits: Mīļoj sovu tyvōkū, bet sovu pretinīku īneisti. 44 Bet es jums soku: Mīļojit sovus pretinīkus, labi dorit tim, kas jyusus īneist, un lyudzitēs par tim, kas jyusus vojoj un apmaloj: 45 lai tai jyus toptu par dabasu Tāva bārnim, kurs sovai saulei līk uzlēkt lobajim un ļaunajim un leitu syuta taisneigim un grēcinīkim. 46 Jo jyus mīļōsit tikai tūs, kas jyusus mīļoj, kaids tad jums nu tō byus nūpalns? Vai tad muitinīki ari tō pat nadora? 47 Jo jyus sveicynōsit tikai sovus draugus, kū tad pōrōku izdorot? Vai tad ari pogōni tai pat nadora? 48 Esit tad piļneigi, kai piļneigs ir jyusu debeseigais Tāvs!
Kalna runa
(Mt 5–7)1 Redzēdams ļaužu pūli, Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, un viņa mācekļi sapulcējās ap viņu. 2 Un viņš sāka tos mācīt, sacīdams:
Par laimīgajiem
(Lk 6:20–23)3 “Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība. 4 Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās. 5 Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi. 6 Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos. 7 Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs. 8 Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs. 9 Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem. 10 Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība. 11 Laimīgi jūs esat, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un runās visu ļaunu par jums. 12 Priecājieties un gavilējiet – jūsu alga ir liela debesīs. Tāpat tie vajāja arī praviešus, kas bija pirms jums.
Zemes sāls un pasaules gaisma
(Mk 9:50Lk 14:34–35)13 Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu? Tā neder vairs nekam kā vien ārā izmešanai, lai cilvēki to samītu. 14 Jūs esat pasaules gaisma: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta. 15 Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā. 16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Par bauslību
17 Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. 18 Jo patiesi es jums saku: iekams debesis un zeme zudīs, pat vismazākais burts vai rakstu zīme no bauslības nezudīs, līdz tas viss notiks. 19 Kas atmetīs kaut vienu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā mācīs cilvēkus, tas tiks saukts par vismazāko Debesu valstībā, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks saukts par varenu Debesu valstībā. 20 Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.
Par slepkavību un dusmām
21 Jūs esat dzirdējuši, ka tēvutēviem ir sacīts: nenogalini , un, kas nogalina, tas nododams tiesai. 22 Bet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga, – nododams sinedrijam, bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi, – tas nododams elles ugunīs. 23 Tādēļ, kad tu atnes savu upurdāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, 24 tad atstāj savu upurdāvanu altāra priekšā, ej un izlīgsti vispirms ar savu brāli un tad pienes savu upurdāvanu. 25 Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā. 26 Patiesi es tev saku: tu no turienes neiziesi, pirms nenomaksāsi pēdējo kvadrantu.
Par laulības pārkāpšanu
27 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību . 28 Bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī. 29 Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. 30 Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa nonāk ellē.
Par laulības šķiršanu
(Mk 10:4, Mk 11–12Lk 16:18)31 Tāpat ir sacīts: kas atlaiž savu sievu, lai dod viņai šķiršanās rakstu . 32 Bet es jums saku: ikviens, kas atlaiž savu sievu, izņemot viņas netiklības dēļ, spiež viņu pārkāpt laulību; un, kas šķirtu prec, tas pārkāpj laulību.
Par zvērestu
33 Jūs vēl esat dzirdējuši, ka tēvutēviem sacīts: nelauz zvērestu, un pildi, ko Kungam esi zvērējis . 34 Bet es jums saku: jums vispār nebūs zvērēt – nedz pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis, 35 nedz pie zemes, jo tā ir viņa kājsols, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta. 36 Nezvēri arī pie savas galvas, jo tu nevari pat vienu matu padarīt baltu vai melnu. 37 Lai jūsu vārdi ir: jā, jā! un: nē, nē! – kas pāri pār to, tas ir no ļaunā.
Par atriebību
(Lk 6:29–30)38 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu . 39 Bet es jums saku: nestājieties pretim ļaunumam; ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru. 40 Kas grib ar tevi tiesāties un ņemt tavu kreklu, tam atdod arī virsdrēbes. 41 Ja kāds tevi spiež iet vienu jūdzi, paej ar to divas. 42 Dod tam, kas tevi lūdz, un nenovērsies no tā, kas no tevis grib aizņemties.
Mīlestība pret ienaidnieku
(Lk 6:27–28, Lk 32–36)43 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku. 44 Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, 45 ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem. 46 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai arī muitnieki nedara tāpat? 47 Ja jūs sveicināt vienīgi savus brāļus, ko gan īpašu jūs darāt? Vai arī pagāni nedara tāpat? 48 Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.
