III.
Pīters ar Jōni padora vasalu slymū un mōca ļaudis.
1 Ap deveitū lyugšonas stuņdi Pīters un Jōņs aizgōja uz svētneicu. 2 Te atnese vīnu cylvāku, kurs beja klybs nu pošas dzimšonas. Jū ikdīnas nūlyka pi svētneicas tai sauktajim Skaistajim Vōrtim, lai jys nu svētneicā ejūšim lyugtu dōvonas. 3 Īraudzejis svētneicā ejūšu Pīteri un Joni, jys lyudze nu tim dōvonas. 4 Bet Pīters, kūpā ar Jōni uz jō vārdamīs, saceja: Pasaver uz mums! 5 Jys, cereibā kaut kū nu jim sajimt, pasavēre. 6 Bet Pīters jam saceja: Maņ navā ni zalta, ni sudobra, bet tū, kas maņ ir, tev dūšu: Jezus Kristus nu Nazaretes vōrdā celīs augšā un staigoj! 7 Un, pajēmis tū aiz lobōs rūkas, pīcēle stōvu. Un tyuleņ jō kōjas un lūcātives palyka stypras. 8 Pīsatryucis kōjōs, jys stōvēja un staigōja. Reizē ar jim tys īgōja svētneicā, staigōja un lākōja apkōrt un slaveja Dīvu. 9 Un visi ļaudis jū redzēja staigojūt un slavejūt Dīvu. 10 Pazynuši, ka jys ir tys cylvāks, kas, dōvonu lyugdams, sēdēja pi svētneicas Skaistajim Vōrtim, jī uzatrauce un breinōjōs par vysu tū, kas ar jū beja nūticis. 11 Tai kai jys turējōs pi Pītera un Jōņa, visi ļaudis breinōdamīs sasapuļcēja ap jim tai saucamajōs Salomona siņcēs. 12 Tu radzādams, Pīters runōja ļaudim:
Izraeļa veiri, kōpēc jyus tam breinojitēs? Un kōpēc jyus apbreinojat myusus, itkai mes ar sovu spāku vai varu padarejom tū, ka tys staigoj?
13 Abraama, Izaaka un Jākuba Dīvs, myusu tāvu Dīvs uzslaveja sovu Dālu Jezu, kuru jyus nūdevet un Pilata prīškā aizalīdzet, ka tys beja nūsprīdis Jū palaist vaļā. 14 Jyus Svātō un Taisneigō aizalīdzet un izlyudzet sev apžālōt slapkovu. 15 Jyus tadei nūnōvējot dzeives Devēju, kuru Dīvs pīcēle nu myrūnim, un mes asam tō līcinīki. 16 Caur ticeibu Jō vōrdim tys Vōrds pastateja uz kōjom tū, kuru jyus redzit un pazeistat, un ticeiba, kas caur Jū ir, jyusu vysu acīs atgrīze jam piļeneigi veseleibu.
17 Un tagad, brōli, es zynu, ka jyus nazynōšonas dēļ tū darejot, kai ari jyusu vērsinīki. 18 Bet Dīvs taidā veidā ļōve izapiļdeit tam, kū Jys caur vysu pravīšu lyupom īprīkš pasludynōja: Jo Kristum beja jōcīš. 19 Tai tad dorit gondarejumu un atsagrīzit, lai jums tyktu atlaisti grāki, 20 lai atītu nu Kunga vaiga atspērdzynōšonas laiki un lai Jys atsyuteitu jums īprīkšpazeimōtū Jezu Kristu. 21 Jam gon ir jōpalīk dabasūs, koleidz vyss tiks atjaunōts, kū Dīvs pasludynōja nu myužim caur sovu svātūs pravīšu muti. 22 Moizešs tadei saceja: Kungs, myusu Dīvs, izmūdynōs jums storp jyusu brōlim pravīti, kai mani. Esit jam vysā, kū jys saceis, paklauseigi. 23 Un ikvīns, kas šytō pravīša naklauseis, nu tautas tiks atškērts. 24 Ari citi pravīši, cik jūs īsōcūt ar Samueli un vēļōk runōja, šōs dīnas īprīkšsludynōja. 25 Jyus tadei asat pravīšu dāli un jyus pīdarat pi tōs dereibas, kuru Dīvs ar jyusu tāvim nūslēdze, saceidams Abraamam: Caur tovim pēcnōcejim tops svēteigas vysas vērszemes tautas. 26 Vyspyrms Dīvs, uzmūdynōjis sovu Dālu, syuteja jums, lai Jys jums svēteitu, uz cik jyus atsagrīzsit nu sovim ļaunim dorbim.
Kroplā vīra dziedināšana
1 Pēteris un Jānis gāja uz templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. 2 Tobrīd tika nests kāds vīrs, kas bija kropls jau no mātes miesām. Viņu ik dienas nolika pie tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no ienācējiem templī. 3 Viņš, ieraudzījis Pēteri un Jāni, kas gāja iekšā templī, lūdza žēlsirdības dāvanu. 4 Bet Pēteris, viņu cieši uzlūkojis, sacīja reizē ar Jāni: “Paskaties uz mums.” 5 Un tas uzlūkoja viņus, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. 6 Tad Pēteris sacīja: “Zelta un sudraba man nav, bet es tev došu to, kas man ir: Nācarieša, Jēzus Kristus, vārdā – celies un staigā!” 7 Viņš satvēra to pie labās rokas un piecēla; un tūlīt pēdas un locītavas tam kļuva stingras, 8 viņš pielēca kājās un sāka staigāt un kopā ar viņiem iegāja templī, staigādams, lēkādams un slavēdams Dievu. 9 Visa tauta redzēja viņu staigājam un slavējam Dievu 10 un pazina viņu – to, kurš, žēlsirdības dāvanu lūgdams, sēdēja pie tempļa Krāšņajām durvīm. Viņi izbijās un bija apjukuši par to, kas ar viņu bija noticis.
Pētera runa Sālamana kolonādē
11 Tā kā viņš turējās kopā ar Pēteri un Jāni, visi ļaudis pārsteigti saskrēja pie viņiem tā sauktajā Sālamana kolonādē. 12 To ieraudzījis, Pēteris sacīja ļaudīm: “Israēlieši, ko jūs brīnāties par to? Kādēļ jūs tā skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka viņš staigā? 13 Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, cēla godā savu kalpu Jēzu, kuru jūs nodevāt un noliedzāt Pilāta priekšā, kas bija nolēmis viņu atlaist. 14 Jūs noliedzāt Svēto un Taisno un izlūdzāties apžēlot slepkavu. 15 Jūs nogalinājāt dzīvības Valdnieku, kuru Dievs ir uzmodinājis no mirušajiem, – mēs esam tam liecinieki. 16 Viņš ticēja Jēzus vārdam, un viņa vārds šo vīru, kuru jūs redzat un pazīstat, ir darījis veselu. Ticība, kas nāk caur Jēzu, viņu dziedināja jūsu visu priekšā. 17 Un tagad, brāļi, es zinu, ka jūs tā rīkojāties pret Jēzu aiz neziņas, tāpat kā jūsu vadoņi. 18 Bet Dievs piepildīja to, ko iepriekš bija sludinājis caur visu praviešu muti – ka viņa Svaidītajam būs jācieš. 19 Tādēļ nožēlojiet grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki jums tiktu izdeldēti; 20 lai no Kunga vaiga nāk atspirgšanas laiki un lai viņš sūta jums jau iepriekš izredzēto Kristu Jēzu, 21 kuram ir jāpaliek debesīs uzņemtam, līdz viss būs atjaunots, par ko Dievs jau runājis caur svētajo muti kopš savu praviešu laikiem. 22 Mozus sacīja: Kungs Dievs iecels jums pravieti no jūsu brāļiem tāpat kā mani, viņu jums būs klausīt visās lietās, ko viņš jums runās. 23 Un būs tā, ka ikviena dvēsele, kas pravieti neklausīs, tiks iznīdēta no šīs tautas. – 24 Visi pravieši no Samuēla un arī tie, kas runājuši pēc tam, – visi ir šīs dienas pasludinājuši. 25 Jūs esat praviešu un tās derības dēli, kuru Dievs noslēdza ar jūsu tēviem, sacīdams uz Ābrahāmu: caur taviem pēcnācējiem tiks svētītas visas ciltis virs zemes. – 26 Dievs, uzmodinājis no mirušajiem savu Kalpu, vispirms to sūtīja jums, lai tas jūs svētītu, ka ikviens atgriežas no savas samaitātības.”
