XVI.
1 Šytū Es jums pastōsteju, ka jyus naīsaļaunōtu. 2 Jyusus slēgs ōrā nu synagogom; pat atīs stuņde, kad ikvīns, kas jyusus nūnōvēs, dūmōs, ka kolpoj Dīvam. 3 Bet šytū jums dareis tōpēc, ka napazyna ni Tāva, ni Manis. 4 Šytū Es jums pasaceju, lai jyus, kad tei stuņde atīs, tū īgōdōtu, ka Es jums saceju. Īsōkumā Es jums par šytū nikō nasaceju, jo pats pi jums beju.
Sv. Gora apsūleišona.
5 Bet tagad Es eju uz Tū, kas Mani ir syutejis, bet nivīns nu jums Manis navaicoj: Kur Tu īsi? 6 Un tōpēc jyusu sirds ir tik nūskumuse, ka Es jums šytū pasaceju. 7 Bet Es jums soku taisneibu: Dēļ jums tys ir labi, ka Es aizeju. Jo Es naaizītu, tad pi jums naatītu Īprīcynōtōjs; jo Es aizīšu, tad Es jums Jū atsyuteišu. 8 Jys atgōjis pīvess pasauli pi atziņas par grāku, par patīseibu un par tīsu; 9 par grāku, jo jī Maņ natic, 10 par patīseibu, jo Es aizeju uz Tāvu un Manis vairs naredzēsit, 11 par tīsu, jo šō pasauļa lelkungs jau ir nūtīsōts.
12 Maņ byutu vēļ daudz kū jums stōsteit, bet tagad navarit izturēt. 13 Bet, kad atīs Tys, Patīseibas Gors, Jys jyusus vess ikvīnā patīseibā, jo Jys nu sevis narunōs, bet runōs tū, kū byus dzērdējis; ari tū, kas nōkūtnē nūtiks, jums pasludynōs. 14 Jys uzslaveis Mani, jo nu Muna pajims un jums pasludynōs. 15 Maņ pīdar vyss, kas Tāvam ir, tōpēc Es saceju: Nu muna pajims un jums pasludynōs.
K. Jezus prīcynoj sovus mōcekļus.
16 Mozu breiteņu, un jyus Manis vairs naredzēsit, un otkon mozu breitenu, un jyus Mani īraudzeisit (jo Es aizeju uz Tāvu). 17 Tad daži nu mōceklim cyts cyta vaicōja: Kū zeimoj tys, kū Jys mums saceja: Mozu breiteņu, un jyus Manis naredzēsit, un otkon mozu breiteņu, un jyus Mani īraudzeisit, un: Es aizeju uz Tāvu? 18 Tai tad jī vaicōja: Kū nūzeimoj tī vōrdi: Mozu brīdeņu. Mes nasaprūtam, kū Jys soka.
19 Jezus, pamanejis, ka jī grib nu Jō vaicōt, jim saceja: Jyus cyts cyta vaicojat, ka Es saceju: Mozu breiteņu, un jyus Manis naredzēsit, un otkon mozu breiteņu un jyus Mani īraudzeisit? — 20 Patīši, patīši, Es jums soku: Jyus raudōsit un vaimaņōsit, bet pasauļs prīcōsīs. Jyus gon skumsit, bet jyusu skumes pōrīs prīcā. 21 Sīvīte dzemdejūt cīš sōpes, jo jōs stuņde ir atgōjuse, bet pīdzemdejuse bārnu, nu prīcas, ka cylvāks atgōja uz pasauļa, par sōpem napīmin. 22 Ari jyus tagad skumstat, bet Es otkon jyusus īraudzeišu, un jyusu sirds prīcōsīs, un jyusu prīcas nu jums nikas vairs naatjims. 23 Tamā dīnā jyus nu Manis nikō vairs navaicōsit.
Patīši, patīši, Es jums soku: Jo jyus kaut kō Munā vōrdā nu Tāva lyugsit, Jys jums dūs. 24 Leidz šam laikam jyus nikō Munā vōrdā naasat lyuguši. Lyudzit un sajimsit, lai jyusu prīca byutu piļneiga.
25 Šytū Es jums stōsteju pīleidzeibōs. Tyvojās tei stuņde, kad Es jums pīleidzeibōs vairs narunōšu, bet jums par Tāvu stōsteišu atklōti. 26 Tamā dīnā jyus lyugsit Munā vōrdā, un Es nasoku, ka Es par jums lyugšu Tāva; 27 Tāvs tadei pats jyusus mīļoj, jo jyus nūmīļōjot Mani un īticējot, ka Es nu Dīva izgōju. 28 Es izgōju nu Tāva un atgōju uz pasauli, tagad Es atstōju pasauli un eju atpakaļ uz Tāvu.
29 Tad Jō mōcekli saceja: Raug, tagad Tu runoj atklōti un pīleidzeibōs vairs nastōsti. 30 Tagad mes zynom, ka Tu zini vysu, un Tevis īprīkš vaicōt navajaga. Tōpēc mes tycam, ka Tu izgōji nu Dīva.
31 Jezus tim atbiļdēja: Tagad tycat? 32 Raug, tyvojās stuņde, jei jau ir klōtu, kad izkleissit kotrs uz sovu pusi, bet Mani atstōsit vīnu pati. Bet ari tūlaik Es naasmu vīns pats, jo ar Mani ir Tāvs. 33 Šytū Es jums pasaceju, lai jyus Manī turātu mīru. Pasaulī jyusus sagaida spaidi, bet pastōvit cereibā; Es uzvarēju pasauli.
1 To visu esmu jums runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā. 2 Jūs izslēgs no sinagogas, un pat nāks stunda, kurā katrs, kas jūs nokaus, domās, ka ar to kalpo Dievam. 3 Un to viņi darīs tādēļ, ka nav atzinuši ne Tēvu, ne mani. 4 To visu es esmu jums runājis, lai tad, kad viņu stunda nāks, jūs atcerētos, ka esmu jums to jau sacījis. Sākumā es jums to nesacīju, tādēļ ka biju pie jums.
Svētā Gara darbs
5 Bet tagad es aizeju pie tā, kas mani sūtījis, un neviens no jums nejautā man: kurp tu ej? 6 Jūsu sirds ir skumju pārpilna tādēļ, ka to jums esmu pateicis. 7 Taču es jums saku patiesību: jums ir labāk, ka es aizeju. Ja es neaizeju, Aizstāvis pie jums nenāks, bet, ja es aizeju, es viņu sūtīšu pie jums. 8 Un atnācis viņš pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un tiesu: 9 par grēku – tādēļ ka tie netic man; 10 par taisnību – tādēļ ka es aizeju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet; 11 par tiesu – tādēļ ka šīs pasaules valdnieks ir notiesāts. 12 Man vēl ir daudz, ko jums teikt, bet šobrīd jūs to nespējat nest. 13 Bet, kad nāks viņš – Patiesības Gars, viņš vadīs jūs visā patiesībā; jo viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, un pasludinās jums visu, kas nāks. 14 Viņš pagodinās mani, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums pasludinās. 15 Viss, kas pieder Tēvam, ir mans, tādēļ es jums sacīju: viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums pasludinās.
Bēdas pārtaps priekā
16 Vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet, un vēl pēc brīža jūs mani atkal skatīsiet.” 17 Tad daži viņa mācekļi sāka runāt savā starpā: “Kas tas ir, ko viņš mums saka: vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet, un vēl pēc brīža jūs mani atkal skatīsiet; un: es aizeju pie Tēva?” 18 Viņi sacīja: “Kas tas ir: vēl brīdi? Mēs nesaprotam, ko viņš saka!” 19 Jēzus zināja, ka tie grib viņu izjautāt, un tiem sacīja: “Vai jūs izjautājat cits citu, tādēļ ka es jums sacīju: vēl brīdi, un jūs mani vairs neredzēsiet un vēl pēc brīža mani atkal skatīsiet? 20 Patiesi, patiesi es jums saku: jūs raudāsiet un sērosiet, bet pasaule priecāsies; jūs bēdāsieties, bet jūsu bēdas pārtaps priekā. 21 Kad sieviete dzemdē, tā ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt, bet, kad viņa bērnu ir dzemdējusi, šīs ciešanas viņa vairs neatceras aiz prieka, ka pasaulē piedzimis cilvēks. 22 Tāpat arī jums tagad ir bēdas, bet es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirds priecāsies, un neviens jums neatņems jūsu prieku. 23 Tajā dienā jūs man vairs nejautāsiet neko. Patiesi, patiesi es jums saku: ko vien jūs Tēvam manā vārdā lūgsiet, viņš jums dos. 24 Līdz šim jūs neko manā vārdā neesat lūguši. Lūdziet, un jūs saņemsiet, tā ka jūsu prieks būs piepildīts.
“Es pasauli esmu uzvarējis”
25 Es jums to esmu runājis līdzībās, bet nāks stunda, kad es vairs nerunāšu līdzībās, bet atklāti jums pasludināšu par Tēvu. 26 Tajā dienā jūs lūgsiet manā vārdā. Es jums nesaku, ka es lūgšu Tēvu par jums, 27 jo Tēvs pats jūs mīl, tādēļ ka esat iemīlējuši mani un ticat, ka es esmu izgājis no Tēva. 28 No Tēva es izgāju un pasaulē esmu nācis, un es pasauli atkal atstāju un eju pie Tēva.” 29 Viņa mācekļi viņam sacīja: “Redzi, tagad tu saki skaidri un vairs nerunā līdzībās. 30 Tagad mēs zinām, ka tu zini visu un tev nevajag, lai kāds tevi jautātu; tādēļ mēs ticam, ka tu esi izgājis no Dieva.” 31 Jēzus tiem atbildēja: “Tagad ticat? 32 Redzi, nāk stunda, un tā jau ir klāt, kurā jūs tiksiet izklīdināti katrs savrup, un jūs mani atstāsiet vienu; bet es neesmu viens, jo ar mani ir Tēvs. 33 To es jums esmu teicis tādēļ, lai jūs rastu mieru manī. Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu – es pasauli esmu uzvarējis!”
