III.
1 Pamūdynoj jūs, lai jī augstōkai varai byutu padeveigi, paklauseigi un gotovi uz ikvīnu lobu dorbu, 2 ka nivīna nasaimōtu, nabyutu streideigi, bet gon pīkōpeigi un pret visim ļaudim laipni. 3 Agrōk gon arī mes poši bejom nasaprateigi, napaklauseigi, grymom moldūs, bejom padūti dažaidu īgrybu un kōreibu vērdzeibai, dzeivōjom ļaunprōteibā un skaudeibā, poši bejom īneistami un cyts cytu īneidom. 4 Bet kad pasarōdeja myusu Pesteitōja Dīva labsirdeiba un cylvāku mīlesteiba, 5 Jys myusus atpērka na myusu taisneibas dorbu dēļ, kurus padarejom, bet gon sovas žālsirdeibas dēļ: caur atdzimšonas mozgōšonu, — caur atjaunōšonu Svātajā Gorā, 6 kuru caur myusu Pesteitōju Jezus Kristus bogōteigi uz mums izlēja. 7 Tai mes caur Jō žēlesteibu attaisnōti asom klivuši myužeigōs dzeives mantinīki, kai mes cerējom.
8 Šytys vōrds ir patīseigs un es grybu, lai tu par šytom lītom pōrlīcynojūši runōtu, un lai tī, kas ir īticējuši Dīvam, canstūs pēc lobim dorbim. Tys ir labi un cylvākim lītdereigi. 9 Bet nu muļkeigim kildu vaicōjumim, nu ciļts vaicōjumim, streidim un reivēšonōs par lykumu tu izasorgoj, jo tī ir nalīteigi un navajadzeigi.
10 Nu cylvāka heretika, kuru tu reizi vai ūtrreizi esi pōrsorgōjis, izasorgoj, 11 zynōdams, ka taids ir pavysam samaitōts un caur sovim grākim jys pats sevi nūtīsoj.
Nūslāgums.
12 Kai tik es Artemu vai Tychiku pi tevis aizsyuteišu, steidzīs atīt pi manis uz Nikopoli. Tur es dūmoju palikt par zīmu. 13 Lykuma zynōtōju Zenonu un Apollo ceļōjumam apgōdoj labi, lai jim nikō natryuktu. 14 Arī myusejī lai mōcōs caur lobim dorbim ryupētīs par tū, kas ir napīcīšams, ka jī napalyktu bez auglim.
15 Tevi sveicynoj visi, kas ir pi manis. Sveicynoj tūs, kuri ticeibā myusus mīļoj.
(Dīva) žēlesteiba lai ir ar jums visim! (Amen).
Dariet labus darbus!
1 Atgādini vēl, lai viņi visi pakļautos valdniekiem un varām, lai ir paklausīgi un ir gatavi uz jebkuru krietnu darbu. 2 Lai viņi nevienu nezaimo, lai ir miermīlīgi un piekāpīgi, pret visiem cilvēkiem lai izrāda pazemību. 3 Kādreiz arī mēs bijām nesaprātīgi un nepaklausīgi Dievam, maldījāmies, vergodami visdažādākām iekārēm un baudām, dzīvodami ļaunumā un skaudībā, būdami naida pilni un nicinādami pārējos cilvēkus. 4 Bet, kad atklājās mūsu glābēja Dieva dāsnums un mīlestība uz cilvēkiem, 5 tas notika nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs darījām, bet Dievs savā apžēlošanā mūs izglāba ar atdzimšanas mazgāšanu un atjaunošanos Svētajā Garā, 6 ko viņš bagātīgi pār mums izlēja caur mūsu glābēju Jēzu Kristu, 7 lai viņa žēlastībā mēs tiktu attaisnoti un kļūtu mūžīgās dzīvības mantinieki, uz ko esam cerējuši. 8 Uzticami ir šie vārdi. Es gribu, lai tu par šīm lietām stingri iestājies, ka tie, kas uzticējušies Dievam, cieši apņemas nodoties krietniem darbiem. Tas ir labi un noderīgi visiem cilvēkiem. 9 Turies tālāk no muļķīgiem prātojumiem, cilts rakstiem, ķildām un strīdiem par bauslību – tas viss ir nederīgi un tukši. 10 Kas ir maldos, to brīdini vienreiz, tad otrreiz, pēc tam no viņa izvairies, 11 apzinoties, ka tāds cilvēks ir samaitāts. Viņš grēko un pats sevi jau ir notiesājis.
Personīgi norādījumi un sveicieni
12 Tiklīdz es būšu nosūtījis pie tevis Artemu vai Tihiku, steidzies ierasties pie manis Nikopolē, jo tur esmu nolēmis pārlaist ziemu. 13 Rūpīgi sagatavo ceļam likuma zinātāju Zēnu un Apollu, lai viņiem nekā netrūktu. 14 Arī mūsējie lai mācās nodoties krietniem darbiem, kur tas ir nepieciešams, lai viņu dzīve nepaliktu bez augļiem. 15 Tevi sveicina visi, kas man līdzās. Sveicini tos, kas mūs ticībā mīl! Žēlastība lai ir ar jums visiem!
