II.
Postora dīnas atnōkšona.
1-2 Brōli, kas atsateic uz myusu Kunga Jezus Kristus atnōkšonu un myusu ar Jū sasavīnōšonu, tod mes jyusus lyudzam, ka jyus tyuliņ bez māra nanūsabeitu un natyktu satrycynōti ni nu kaida gora, ni arī nu kaida vōrda, ni nu myusu vēstules, ka itkai Kunga dīna byutu pavysam tyvu. 3 Lai nivīns jyusu nikai napīkrōp, jo īprīkš jōnōk atkrisšonai un jōpasarōda grāka cylvākam, pazusšonas dālam, 4 kas pretōsīs un sevi ceļs pōrōku par vysu tū, kas ir Dīvs un kas kai dīvišks teik gūdynōts. Jys pat Dīva svētneicā nūsēss un pats sevi nūsauks par Dīvu. 5 Vai jyus vairs napīminit, ka es jums šytū jau saceju, kad pi jums beju. 6 Jyus zynot arī tū, kas jū veļ tagad aizkavej, ka jys pasarōdeitu sovā laikā. 7 Bezdīveibas nūslāpums gon pošlaik ir darbeigs, tikai jōnūbeida nu ceļa tys, kas jū aizkavej. 8 Un tad bezdīveigais pasarōdeis atklōti; tūmār Kungs Jezus ar sovas mutes dvēsmi jū nūnōvēs un caur sovas atnōkšonas spūžumu jū iznycynōs.
9 Tys gon satana spākā uzastōs ar dažaidom vareibas moldu zeimem 10 un breinumu dorbim un ar dažaidim mōnim uz ļaunu pi tim, kas īs pazusšonā, jo tī patīseibas, caur kuru byutu izpesteiti, namīļōja un napījēme. 11 Tōpēc Dīvs ļaun, lai par jim nōktu moldu vara, un lai jī tycātu malim. 12 Un tai lai krystu strōpē visi tī, kas natic patīseibai, bet gon pīkreit nataisneibai.
Pateiceiba par izvēlēšonu.
13 Bet mes jyusu dēļ, Kunga nūmīļōti brōli, asom Dīvam arvīnu pateiceibu porōdā, jo Dīvs jau nu sōkuma jyusus izlaseja pesteišonai caur Gora svātdareišonu un caur ticeibu patīseibai, 14 un caur myusu Evangeliju paaicynōja byut par daleibnīkim myusu Kunga Jezus Kristus gūdeibā.
15 Tai tad, brōli, stōvit drūši un pastōvit tradicijōs, kuras jyus vai mutiski, vai rakstiski nu mums sajēmet. 16 Lai tad Kungs Jezus Kristus un Dīvs myusu Tāvs, kas myusus ir nūmīļōjis un sovā žēlesteibā mums ir devis myužeigu īprīcynōšonu un lobu cereibu, 17 jyusu sirdis īprīcynoj un jyusus ikvīnā lobā dorbā un vōrdā styprynoj.
Antikrists
1 Par mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu un mūsu piepulcēšanos viņam, mēs, brāļi, lūdzam, 2 nezaudējiet pārsteidzīgi galvu un neuztraucieties, it kā Kunga diena jau būtu atnākusi – nedz kādas gara atklāsmes dēļ, nedz kāda vārda dēļ, nedz kādas vēstules dēļ, ko mēs it kā būtu sūtījuši –, 3 lai neviens jūs nekādi nemaldina. Jo tā diena nenāks, pirms nebūs iestājusies atkrišana un neatklāsies ļaunuma cilvēks, pazudināšanas dēls, 4 naidnieks, kas sevi paaugstina pāri visam, ko sauc par Dievu vai svētumu, līdz beidzot viņš nebūs apsēdies Dieva templī, pasludinādams sevi par Dievu. 5 Vai jūs neatceraties, ka es par to jau runāju, pie jums būdams? 6 Jūs zināt, kas pašlaik to aiztur, ka tas atklātos savā laikā. 7 Noslēpumainais ļaunums jau darbojas – tikai vispirms tam, kas to aiztur, ir jāpazūd no ceļa. 8 Tad atklāsies ļaunuma cilvēks, ko Kungs Jēzus Kristus nogalinās ar savas mutes dvašu un ar savas klātbūtnes atklāšanu izbeigs viņa pastāvēšanu. 9 Ļaunuma cilvēka klātbūtne ir sātana darbošanās pilnā spēkā, ar melu zīmēm un viltus brīnumiem 10 nelietīgi maldinot tos, kam paredzēta bojāeja, jo viņi nepieņēma patiesības mīlestību, kas būtu varējusi viņus glābt. 11 Tādēļ arī Dievs liek uz viņiem iedarboties maldiem, lai tie noticētu meliem, 12 lai tiesāti tiktu visi tie, kas nelietību atzīst par labu un netic patiesībai.
Atpestītie
13 Bet mums bez mitas jāpateicas Dievam par jums, brāļi, kas esat Kunga mīlēti, jo Dievs jūsu gara svētumā un patiesības mīlestībā ir izvēlējies jūs par pestīšanas pirmaugļiem. 14 Tādēļ viņš jūs ir aicinājis, lai ar mūsu evaņģēliju jūs kļūtu par ieguvumu mūsu Kunga Jēzus Kristus godībai. 15 Tad nu, brāļi, stāviet un stipri turiet to, ko esat saņēmuši un mācījušies, – vai no vārda vai mūsu vēstulēm, 16 un pats Jēzus Kristus, mūsu Kungs, un Dievs, mūsu Tēvs, kas savā žēlastībā mūs mīl un piešķir mums mūžīgu mierinājumu un uzticamu cerību, 17 lai uzmundrina un nostiprina jūsu sirdis ikvienā krietnā darbā un vārdā.
