I.
Īvods.
1 Pōvuls, Jezus Kristus kolps, paaicynōtais apostols, izvālātais Dīva Evangelijam, 2 kuru (Dīvs) caur sovim pravīšim svātajūs Rokstūs īprīkš apsūleja, 3 par sovu Dālu, kas pēc mīsas nōk nu Davida ciļts, 4 bet, pēc svātō Gora, caur sovu augšamceļšonūs nu myrūnim pīrōdeja, ka ir vareigais Dīva Dāls — myusu Kungs Jezus Kristus. 5 Caur Jū mes sajēmem apostolatu un žēlesteibu, lai Jō vōrda deļ ticeibai pakļautu vysas tautas. 6 Pi tom pīdarat arī jyus, Jezus Kristus aicynōtī.
7 Vysim Dīva nūmīļōtajim un aicynōtajim svātajim Romā.
Žēlesteiba jums un mīrs nu Dīva, myusu Tāva un nu Kunga Jezus Kristus.
8 Vyspyrms es pasateicu sovam Dīvam caur Jezu Kristu par jums vysim, ka jyusu ticeiba gūdam teik cyldynōta vysā pasaulī. 9 Man līcinīks ir Dīvs, kuram es nu vysas sovas sirds kolpoju, sludynōdams Jō Dāla Evangeliju, ka es sovōs lyugšonōs vysod jyusus pīmiņu, 10 lyugdams, lai man beidzūt, saskaņā ar Dīva grybu, pasaškērtu uz jums ceļš. 11 Jo es ilgojūs jyusus redzēt, lai jyusu pastyprynōšonai snāgtu jums kaut kaidu goreigu žēlesteibas dōvonu. 12 Un it seviški, lai mes vīns ūtru īprīcynōtu myusu ticeibā, kura ir kai muna, tai arī jyusu. 13 Brōļi, es nagrybu nu jums slēpt, ka jau daudz reižu es gribēju pi jums aizīt, bet leidz šam es beju aizkavāts, — lai arī nu jums man byutu kaids nūpalns, kai ir nu pōrejom tautom. 14 Man ir pīnōkums sludynōt Evangeliju kai grekim, tai arī tim, kas pi grekim napīdar, mōceitim un namōceitim, 15 un, par cik tys nu manis ir atkōreigs, arī jums, kas dzeivojit Romā. 16 Es Evangelija nasakauneju. Tys ir Dīva spāks pesteišonai ikvīnam ticeigajam, pyrmōk jūdam, tad arī pogōnam. 17 Jymā atsaklōj Dīva taisneiba nu ticeibas ticēšonai, kai stōv raksteits: Taisneigais dzeivoj nu ticeibas.
Pogōni atstōjuši eistū Dīvu un nūgrymuši grākūs.
18 Tai tad atsaklōj nu dabasim Dīva dusme par ikvīnu tūs cylvāku nataisneibu un bezdīveibu, kuri nataisneibā nūmōc patīseibu, 19 jo tys, kas par Dīvu ir jōzyna, jim ir labi zynoms, jo Dīvs jim tū ir atklōjis. 20 Tys, kas Jymā ir naradzams, kai Jō myužeigō vareiba un cīveiba, Jō dorbūs ar prōtu ir skaidri uztverams jau nu pasauļa radeišonas. Tōpēc jī nav attaisnojami. 21 Lai gon jī Dīvu pazyna, tūmār Jō kai Dīva nagūdynōja un napasateice, bet gon sovā prōtōšonā palyka nīceigi un jūs nasaprateigō sirds aptymsa. 22 Dīžōdamīs, ka šī asūt gudri, jī palyka par muļkim, 23 un namērsteigō Dīva gūdeibu jī atvītōja ar mērsteigō cylvāka, pat putnu, četrkōjaiņu, vai rōpuļu attālu.
24 Tōpēc Dīvs jūs atdeve jūs pošu sirds kōreibom — naceisteibai, un jī sovstarpeigi apgāneja sovas mīsas. 25 Dīva taisneibu jī atvītōja ar malim, radeibu gūdynōja un pīlyudze vairōk na kai Radeitōju, kas lai ir slaveits myužeigi. Amen.
26 Tōpēc Dīvs jūs atstōja naceistūs kōreibu varā: jūs sīvītes dabyskū sadzeivi atvītōja ar pretdabyskū; 27 tai pat arī veiri atstōja dabyskū sadzeivi ar sīvom un īsadaga naceistā kōreibā vīns pret ūtru, veirīši, pīkūpdami bezkauneibu ar veirīšim, par sovim moldim sajēme sovu nūpeļneitū strōpi.
28 Un tōpēc, ka jī Dīva atzeišonu nauzskateja par vajadzeigu, Dīvs jūs atstōja naprōteigā pōrlīceibā: dareit tū, kas napīdar. 29 Jī ir pylni vysaidas nataisneibas, ļaunuma, montkōreibas, ļauneibas, pylni skaudeibas, slapkaveibas, kiļdu, viļteibas un ļaundareibas; jī ir apmalōtōji, 30 aprunōtōji, Dīva naīradzātōji, pasmōdātōji, lepneigī, ļaunumā veiklī, dzymdynōtōjim napaklauseigī, 31 naprōteigī, nauzticeigī, cītsirdeigī, nažēleigī. 32 Lai gon jī Dīva lyukumu zyna ka tī, kas taidas lītas dora, ir nūdūdami nōvei, tūmār na tik vin poši tū dora, bet arī pīkreit tim, kas tū dora.
Sveicieni
1 Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts būt par apustuli, izvēlēts sludināt Dieva evaņģēliju, 2 ko viņš jau iepriekš caur saviem praviešiem Svētajos Rakstos bija apsolījis 3 par savu Dēlu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas pēc miesas ir dzimis no Dāvida dzimuma 4 un pēc svētuma Gara ar augšāmcelšanos no mirušajiem apliecināts ar spēku par Dieva Dēlu. 5 Caur viņu mēs esam saņēmuši žēlastību un apustulisko sūtību viņa vārdā pie ticības paklausības vest visas tautas, 6 no tām nākat arī jūs, Jēzus Kristus aicinātie. 7 Jums visiem, Dieva mīļotajiem, aicinātiem svētajiem, kas esat Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
Pāvila vēlēšanās apmeklēt Romas draudzi
8 Vispirms es pateicos savam Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, ka jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē. 9 Dievs – viņam ar savu garu es kalpoju caur viņa Dēla evaņģēliju – ir mans liecinieks, ka es pastāvīgi jūs paturu 10 savās aizlūgšanās, vienmēr lūgdams, lai pēc Dieva prāta pašķirtos mani ceļi atnākt pie jums. 11 Es ilgojos jūs redzēt, lai ar jums dalītos kādā Gara dāvanā jums par stiprinājumu – 12 lai mēs kopīgi gūtu iepriecinājumu cits cita ticībā – jūsu un manā ticībā. 13 Es negribu, brāļi, ka jūs paliekat neziņā: es daudzkārt biju nolēmis nākt pie jums, bet līdz šim tiku kavēts, tā ka nevarēju nākt un gūt kādu augli pie jums, tāpat kā pie citām tautām. 14 Es esmu parādnieks gan grieķiem, gan barbariem, tiklab gudriem, kā nesaprātīgiem,
Evaņģēlija spēks
15 tādēļ degu nepacietībā sludināt evaņģēliju arī jums, kas esat Romā. 16 Es nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim, 17 jo tajā Dieva taisnība atklājas no ticības uz ticību, kā ir rakstīts: taisnais no ticības dzīvos.
Cilvēku bezdievība
18 Bet pār to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā, no debesīm atklājas Dieva dusmas, 19 jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir redzams, Dievs pats viņiem to parāda, 20 bet neredzamais – Dieva mūžīgais spēks un dievišķība – tas prātam atklājas Dieva redzamajos darbos, kas darīti kopš pasaules radīšanas. Tā ka viņiem nav ar ko aizbildināties, 21 jo, Dievu pazīdami, tie viņu nav godājuši kā Dievu un nav viņam pateikušies, bet kļuvuši domās tukši – un viņu neprātīgā sirds ir aptumšojusies. 22 Apgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi 23 un aizvietojuši neiznīcīgā Dieva godību ar iznīcīga cilvēka un putnu, un četrkājaiņu, un rāpuļu līdzībā darinātu tēlu, 24 tādēļ Dievs tos ir nodevis viņu siržu kārībām, tā ka tie nešķīstībā apkauno savu miesu. 25 Dieva patiesību tie apmainījuši pret meliem, godinājuši radību un kalpojuši tai, nevis Radītājam. – Viņš ir augsti teikts mūžīgi! Āmen! 26 Tādēļ Dievs tos nodevis kaunpilnai kaislei: viņu sievietes ir apmainījušas dabiskās dzimumu attiecības ar pretdabiskām, 27 tāpat arī vīrieši, atmetuši dabiskās attiecības ar sievietēm, savā iekārē ir iedegušies viens pret otru; vīrieši ar vīriešiem piekopdami kaunpilnas lietas, paši saņem pelnītu sodu par savu nomaldīšanos. 28 Un, tā kā tie nav uzskatījuši par pareizu paturēt prātā Dievu, Dievs viņus nodevis ačgārnai saprašanai, ka tie dara to, kas neklājas, – 29 tie ir pārpilni visādas netaisnības, negantības, alkatības, ļaunuma; pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, ļaunprātības, mēlnesības, 30 aprunāšanas, naida pret Dievu, nekaunības, uzpūtības, lielības, ļaunu blēdību, nepakļāvības vecākiem, 31 pilni neprāta, neuzticami, nejūtīgi, nežēlīgi. 32 Un viņi, lai gan skaidri zina Dieva taisno likumu – ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi –, tomēr ne vien paši tā dara, bet atbalsta arī citus, kas tā rīkojas.
