V.
Dažaidi aizrōdejumi.
1 Vacam cylvākam naesi uzbōzeigs, bet gon jam runoj kai tāvam. 2 Ar jaunōkajim dzeivoj kai ar brōlim, ar vacom sīvītem kai ar mōtem, ar jaunajom, kai ar mōsom piļneigā gūdbejeibā.
3 Gūdoj atraitnes, kuras ir eisti atraitnes. 4 Jo kaidai atraitnei ir bārni vai bārnu bārni, tad lai mōcōs tī mīļōt vyspyrms sovus vystyvōkūs un sovim prīkštečim atmoksōt par sajimtajom nu jim labdareibom. Tys pateik Dīvam. 5 Bet atraitne, kas ir palykuse vīntule, lai līk sovu cereibu uz Dīva un pastōv lyugšonā un pīlyugšonā dīnu un nakti. 6 Bet jo kura dzeivoj izprīcōs, tod jei dzeiva byudama ir nūmyruse. 7 Šytū atgōdynoj, lai jōs byutu navainojamas. 8 Bet kas par sovejim, pat par sovim sētnīkim nasaryupej, tys ir aizalīdzis ticeibas un ir ļaunōks par bezticeigū.
9 Atraitņu sarokstā ir īvadama tikai tei, kurai ir vysmoz sešdesmit godu, ir tik vīnu reizi precējusēs 10 un ir pazeistama ar lobim dorbim, labi ir izaudzynōjuse sovus bārnus, ir bejuse vīsmīleiga, svātajim ir mozgōjuse kōjas, ir paleidzējuse tim, kas ir spaidūs un ikvīnā lobā dorbā ir bejuse centeiga. 11 Jaunōkas atraitnes nūraidi, jo jūs baudkōre jōs nu Kristus attōlinōs, jōs gribēs precētīs 12 un tai uz sevis vilks strōpi, ka jōs pyrmū uzticeibu ir lauzušas. 13 Jōs arī pīrūn bez dorba pa mōjom apkōrt takalēt, un na tik vīn bez dorba, bet arī pļōpōdamas runoj, kas napīdīn. 14 Tōpēc es grybu, ka jaunōkōs ītu otkon pi veira, uzajimtu mōtes pīnōkumus, veiktu mōjas dorbus un tai pretinīkam nadūtu izdeveibas aprunōt. 15 Dažas gon jau ir (nu pareizō ceļa) nūsamaļdejušas un aizskrējušas satanam pakaļ. 16 Jo pi kaidas ticeigōs ir atraitnes, tod par jom lai gōdoj tei poša un naapgryutynoj draudzes, lai tei varātu paleidzēt vīntuleigajom atraitnem.
Izaturēšona pret goreidznīkim.
17 Presbiteri, kas sovu omotu labi pylda, ir jōgūdynoj ar divkōršeigu gūdu, seviški tī, kas strōdoj pi vōrda un mōceibas, 18 jo Roksti soka: Vēršam, kas kuļ, naaizsīn mutes, un: Strōdnīks ir sova atolgōjuma cīneigs. 19 Pret presbiteri syudzeibu napījem, jo pret jū nabyus divi vai trejs līcinīki. 20 Tūs, kuri ir sagrākōjuši, nūrōj vysu klōtbyutnē, lai arī citi beitūs. 21 Es tevi zvārynoju Dīva Jezus Kristus un izlaseitūs engeļu prīškā, lai tu šytū īvārōtu bez aizsprīdumim un nikō nadareitu pīsakeršonas dēļ. 22 Par agri nalīc rūku ni uz vīna un nadori sevis leidzatbiļdeiga par svešim grākim. Uzgloboj sevi teiru. 23 Nadzer pagaidom yudiņa vīn, bet gon sovas mōgas un slimeiguma dēļ ījem drusku veina.
24 Dažu cylvāku grāki ir atklōti un zynomi jau pyrms tīsas, bet cytu klivs zynomi tikai pēc tam. 25 Tai pat arī lobī dorbi ir atklōti, bet kur tys tai nabyutu, tūmār vysod jī nūslāpumā napaliks.
Pienākumi pret citiem
1 Vecāku vīru nerāj, bet pārliecini kā tēvu, jaunākos – kā brāļus, 2 vecākas sievietes pamāci kā mātes, jaunākas kā māsas – visā šķīstībā. 3 Godā atraitnes, kas patiesi ir tādas. 4 Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai mazbērni, vispirms lai viņi mācās godbijīgi izturēties pret sava nama ļaudīm un ar pateicību atlīdzināt priekštečiem, jo Dievam tas ir patīkami. 5 Patiesa atraitne, kas palikusi viena, cer uz Dievu un nododas lūgšanām un aizlūgšanām dienu un nakti, 6 bet, kas dzīvo savām iegribām, tā, vēl dzīva būdama, jau ir mirusi. 7 To pavēlēdams, gādā, lai visi būtu bez vainas. 8 Bet, ja kāds par savējiem negādā, sevišķi par mājiniekiem, tas ticību ir atmetis un ir sliktāks par neticīgo. 9 Atraitņu kārtā ieskaitāma tā, kurai nav mazāk par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva 10 un par kuras krietnajiem darbiem ir labas liecības – viņa ir uzaudzinājusi bērnus, ir bijusi viesmīlīga, ir mazgājusi svētajiem kājas, ir palīdzējusi cietušajiem un visādus labus darbus uzticīgi darījusi. 11 Gados jaunākās par atraitnēm neieskaiti, jo, kad viņas, juteklisko tieksmju pārņemtas, novēršas no Kristus, viņas grib precēties un 12 nāk sodībā par to, ka savu sākotnējo apņemšanos ir atmetušas. 13 Turklāt bezdarbībā tās radinās staigāt pa mājām, viņas ir ne tikai bezdarbīgas, bet arī pļāpīgas un uzbāzīgas, kas runā to, ko neklājas. 14 Tā nu es gribu, ka jaunākās precas, dzemdē bērnus, pārvalda mājas, nedodot nekādu ieganstu neslavas celšanai no pretinieka puses, 15 jo dažas jau ir novērsušās, sekodamas sātanam. 16 Ja kādai ticīgai ģimenē ir atraitnes, lai tā par tām rūpējas, bet lai netiek apgrūtināta draudze, kurai jārūpējas par patiesajām atraitnēm. 17 Presbiteri, kas ir labi vadītāji, lai ir divtik liela goda cienīgi, sevišķi tie, kas pūlas pie vārda un mācības. 18 Jo Raksti saka: neliec uzpurni vērsim pie kulšanas! – un: strādnieks ir savas algas cienīgs. 19 Pret presbiteriem necel apsūdzību, vien tad, ja ir divi vai trīs liecinieki. 20 Tos, kas ir sagrēkojušies, atmasko pārkāpumā visu priekšā, lai arī pārējie bītos. 21 Es to apstiprinu Dieva un Kristus Jēzus, un izredzēto eņģeļu priekšā, lai tu to visu ievēro bez aizspriedumiem un nedari neko, nosliecoties uz vienu vai otru pusi. 22 Nevienam nesteidzies uzlikt rokas un neesi līdzdalībnieks citu grēkos. Turi sevi šķīstu! 23 Nedzer vairs tikai ūdeni, bet lieto arī nedaudz vīna sava kuņģa un biežo slimību dēļ. 24 Dažu cilvēku grēki ir redzami skaidri, tā ka tie saņem sodu uzreiz, bet citiem sods nāk vēlāk. 25 Tāpat arī labie darbi – ir tādi, kas skaidri redzami tūlīt, bet netiks apslēpti arī tie, kas neparādās uzreiz.
