XII.
Sv. Pōvula redzējumi.
1 Jo vajaga dīžōtīs, lai gon tys nav atteiceigi, tad es pōreju uz Kunga atklōjumim un redzējumim. 2 Es zynu kaidu cylvāku ikš Kristus, kas pyrms četrupadsmit godim, — vai mīsā vai ōrpus mīsas, es nazynu, Dīvs zyna, — tyka pajimts trešajūs dabasūs. 3 Es zynu, ka tys cylvāks, vai mīsā vai ōrpus mīsas, es nazynu, Dīvs zyna, — 4 beja pajimts paradīzē un dzērdēja naizpaužamus vōrdus, kuru nivīns cylvāks nadreikst izsaceit. 5 Par šytom es grybu dīžōtīs, bet na pats par sevi, tys lai ir muna vōjuma dēļ. 6 Un jo es arī par sevi gribēšu dīžōtīs, arī tad es nabyušu muļkis; jo es runōšu tikai patīseibu. Tūmār es nu tō atsaturu, lai nivīns par mani nadūmōtu vairōk, kai pi manis redz un par mani dzērd. 7 Bet lai es atklōšonu pōrmēreiguma dēļ pōrōk sevis naizcaltu, man dēļ mīsas ir īdūts īsms, satana engeļs, kas mani ar dyurem syt. 8 Par šytū es jau trejs reizes lyudžu Kunga, ka tys nu manis atsastōtu nūst, 9 bet Jys man saceja: Tev pītiks munas žēlesteibas, jo vōjumā pīsajam spāks. Tōpēc ar prīcu es dīžojūs par sovim vōjumim, lai manī arvīnu mytātu Kristus spāks. 10 Un Kristus dēļ man pateik (muni) vōjumi, nīvōšonas, spaidi, vojōšonas, apspīsšonas; jo naspēceigs byudams, es asmu styprs.
11 Es asmu bejis par muļki un jyus mani pi tō nūvedet. Eistineibā vajadzātu, lai jyus mani īteiktu, jo es, lai gon byudams nīks, tim „dižapostolim“ nikamā naasmu īpakaļ palicis. 12 Munas apostoliskōs syutnīceibas pīrōdejumi jums ir calti prīškā vysā pacīteibā caur zeimem, breinumim un vareibas dorbim. 13 Un nikamā cytā jyus pret cytom draudzem īpakaļ naasot pamasti, jo tikai tamā, ka es jyusu naasmu apgryutynōjis. Bet šytū pōresteibu man pīdūdit.
14 Raug, es asmu gotovs nōkt pi jums trešu reizi un tūmār es jyusu naapgryutynōšu; jo es jyusejō namekleju, bet gon jyusu. Un na bārni deļ dzymdynōtōjim vōc krōjumus, bet gon dzymdynōtōji deļ bārnim. 15 Jyusu dvēseļu dēļ es ar prīcu grybu upurus nest, pat pats sevi uzupurēt. Un jo jyusus ōrkōrteigi mīļoju, vai tad tōpēc mani mozōk jōmīļoj?
16 Nu labi, es pats jyusu naasmu apgryutynōjis, bet es asūt tik veikls, ka jyusus ar vyltim īgivis. 17 Bet vai tad es caur kaidu nu tim, kurus pi jums syuteju, jyusus izmontōju? 18 Es nūzeimōju Titu un leidza nūsyuteju brōli. Vai tad Titus jyusus izmontōja? Vai tad mes visi tamā pošā gorā un tamōs pošōs pādōs nastaigojam?
Dažaidi pōrsorgōjumi.
19 Jyus jau sen dūmojat, ka mes jyusu prīškā grybam atsataisnōt. Nē, mes runojam ikš Kristus Dīva prīškā, un šytys vyss, nūmīļōtī, nūteik jyusu uzceļšonai. 20 Es tūmār beistūs, ka es pi jums aizejūt naatrasšu tai, kai es grybātu, un ari pats nabyušu taids, kaida jyus grybātu; jo kildas, berzšonōs, dusmes, dažaidi nūgrupējumi, naidōšona, glaimi, pōrspeilēšona un nakōrteibas vel grybātu pastōvēt; 21 lai tad Dīvs, kad es pi jums aizīšu, jyusu prīškā manis napazamynoj un lai man nabyutu jōskumst par daudzejim, kas agrōk ir grākōjuši un nav atsagrīzuši nu naškeisteibas, bezkauneibas un izlaideibas, kū beja darejuši.
Redzējumi un atklāsmes
1 Ja jau jālielās, kaut arī tas nekādu labumu nedod, turpināšu par redzējumiem un atklāsmēm, ko devis Kungs. 2 Es pazīstu kādu cilvēku Kristū, kas pirms četrpadsmit gadiem tika aizrauts līdz trešajām debesīm, – vai viņš tobrīd bija miesā vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina. 3 Tāpat es zinu par šo cilvēku – vai viņš bija miesā vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina –, 4 ka viņš tika aizrauts paradīzē un tur dzirdēja neizrunājamus vārdus, kurus cilvēkam nav ļauts izteikt. 5 Ar šo cilvēku es gribu lielīties; ar sevi pašu negribu, ja nu vienīgi ar savu nespēku. 6 Ja es lielīšos, es nebūšu nejēga, jo es runāšu patiesību; es tikai piesargos, lai šo dižo atklāsmju dēļ kāds par mani nespriež vairāk kā tikai to, ko redz vai no manis dzird. 7 Tādēļ, lai es nepaaugstinātos, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis; tas mani sit, lai es pārlieku nepaaugstinos. 8 Es trīs reizes esmu piesaucis Kungu, lai sātana eņģelis no manis atstājas. 9 Un Kungs man sacīja: tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks top pilnīgs nespēkā. – Tādēļ es vislabprātāk lielīšos ar savu vājumu, lai Kristus spēks manī varētu iemājot. 10 Tādēļ labprāt esmu nespēkā, pazemojumos, trūkumā, vajāšanās un spaidos Kristus dēļ. Vienmēr, kad esmu nespēkā, es esmu stiprs.
Pāvila attiecības ar Korintas draudzi
11 Esmu ļāvies neprātam; jūs mani piespiedāt. Jums gan vajadzēja mani atbalstīt, jo es ne ar ko neatpalieku no tiem pārlieku dižajiem apustuļiem, kaut gan neesmu nekas; 12 tomēr manas apustuļa sūtības apliecinājums tika jums rādīts neatlaidīgā pacietībā, gan zīmēs, gan brīnumos, gan spēkā. 13 Ar ko tad vēl jūs būtu nostādīti sliktākā stāvoklī par citām draudzēm kā vien ar to, ka es jūs neapgrūtināju? Piedodiet man šo pāridarījumu. 14 Redzi, es trešo reizi esmu gatavs pie jums ierasties, un es nebūšu jums par apgrūtinājumu, tādēļ ka es nemeklēju jūsu mantu, bet jūs pašus; jo nevis bērniem vajag krāt mantu vecākiem, bet vecākiem – bērniem. 15 Jūsu dvēseļu dēļ es ar prieku būšu izšķērdīgs un ļaušu sevi izšķērdēt. Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tādēļ jūs mīlētu mani mazāk? 16 Lai tā būtu: es jūs neapgrūtināju, bet kā viltnieks paņēmu jūs ar viltu. 17 Bet vai tad es iedzīvojos uz jūsu rēķina, kad nosūtīju pie jums kādu no saviem ļaudīm? 18 Es aicināju Titu un viņam līdzi sūtīju vēl otru brāli; vai tad Tits iedzīvojās uz jūsu rēķina? Vai tad mēs nedarbojāmies vienā un tajā pašā garā? Vai nestaigājām tajās pašās pēdās? 19 Jums jau sen šķiet, ka mēs jūsu priekšā aizstāvamies. Mēs runājam Kristū Dieva priekšā; un viss, mīļotie, tiek darīts jūsu izaugsmei. 20 Es gan baidos, ka atnākot neatradīšu jūs tādus, kādus es gribu, un jūs neatradīsiet mani tādu, kādu jūs gribat; es baidos, ka tik nebūtu sāncensība, greizsirdība un niknums, savtīgums, ļaunas aprunāšanas, baumošanas, uzpūtība un nekārtība. 21 Lai neiznāk, ka, atnākot vēlreiz pie jums, Dievs mani pazemos jūsu priekšā un es raudāšu par daudziem, kas sagrēkojušies un nav nožēlojuši savu nešķīstību, netiklību un izlaidību, ko paši darījuši.
