II.
Arī jūdi ir īkrytuši grākūs.
1 Tōpēc tu, cylvāks, kas tīsoj, lai arī tu byutu kas byudams, naesi attaisnojams; kamā tu cytus tīsoj, tamā nūtīsoj pats sevi; jo tu tīsōdams cytus pats dori tū, kū nūtīsoj. 2 Mes zynom, ka Dīvs tūs, kas tū dora, nūtīsōs pēc taisneibas. 3 Vai tu, cylvāks, dūmoj, ka tu cytus par taidim dorbim tīsōdams, bet pats tūs dareidams, nu Dīva tīsas izmuksi? 4 Vai arī tu pasmōdej Jō labvēleibas, pacīteibas un lānprōteibas bogōteibu? Vai tu nasaprūt, ka Dīva labvēleiba tevi grib pīvest pi grāku vaidēšonas?
5 Sovā aizacērsšonā un cītsirdeibā tu krōj sev dusmes un taisneigōs Dīva tīsas pasarōdeišonas dīnai dusmi. 6 Jys atmoksōs ikvīnam saskaņā ar jō dorbim. 7 Tim, kas uzticeigi dora lobu un steidzās uz svātlaimeibu, gūdu un naiznīceibu, — ar myužeigū dzeivi; 8 bet tim, kas dora preti, pretojās taisneibai un pīkreit nataisneibai — ar dusmi un borgumu. 9 Vōrgi un bādas byus ikvīna cylvāka dvēselei, kas dora ļaunu, pyrmōk jūdam, tad arī pogōnam, 10 bet gūds, slava un mīrs byus tim, kas dora lobu, pyrmōk jūdam, tad arī pogōnam. 11 Dīvs personas naīvāroj.
12 Tī, kas bez lykuma sagrākōja, bez lykuma īs pazusšonā; tī, kas pret lykumu sagrākōja, caur lykumu tiks nūtīsōti. 13 Na lykuma dzērdātōji Dīva prīškā byus taisneigi, bet gon lykuma piļdeitōji byus attaisnōti. 14 Jo pogōni, kam lykuma nava, dabyski izpylda tū, kū lykums pīsoka, tad jī ir tī, kas bez lykuma poši sev ir lykums, 15 jo jī dorbūs rōda, ka lykums ir īraksteits jūs sirdīs. Jūs sirdsapziņa dūs līceibu un jūs dūmas cyta cytu apsyudzēs vai arī aizstōvēs 16 tamā dīnā, kad Dīvs caur Jezu Kristu tīsōs cylvāku nūslāptōs lītas saskaņā ar munu Evangeliju.
17 Un jo tu skaitīs jūds, atsasauc uz lykuma, lapnojīs ar Dīvu, 18 zyni Jō grybu un, lykuma īmōceits, spēj atškērt lobū nu ļauna, 19 īdūmoj, ka esi oklūs vodūņs, esi gaisma tim, kas mit tymsumā, 20 esi nasaprateigūs audzynōtōjs un mozeņūs skūlōtōjs, esi tys, kam lykumā ir saprasšonas un patīseibas māraukla, 21 tad kas tev nu tō, ka tu cytus mōci, bet pats sevis namōci, jo tu cytim sludynoj, ka nadreikst zagt, bet pats zūdz, 22 jo tu soki: Tev nabyus lauleibas pōrlauzt, bet pats lauleibu lauz; jo tu pret dīvaklim izatur ar rībumu, bet pīkūp svātzagleibu? 23 Tu gon lapnojīs ar lykumu, bet caur lykuma pōrkōpšonu apkaitynoj Dīvu? 24 Stōv raksteits: Jyusu dēļ teik saimōts Dīva vōrds storp pogōnim.
25 Jo tu lykumu piļdi, tad apgraizeišona ir dereiga, bet jo tu esi lykuma lauzējs, tad arī jūds byudams esi pogōnam leidzeigs. 26 Bet jo pogōns lykuma bausleibas izpiļdeitu, vai tad jys, lai gon pogōns, nabyutu īvārōts tai pat kai jūds? 27 Tys, kas pēc dzimšonas ir pogōns, tūmār lykumu izpylda, tevi nūtīsōs, ka tu, nasaskotūt uz Rokstim un apgraizeišonu, pōrkōp lykumu, 28 jo na tys ir jūds, kas taids ir tikai ōreigi, un na tei ir apgraizeišona, kas tikai ōreigi mīsai teik izdareita, 29 nē, jūds ir tys, kas taids ir īkšeigi un (apgraizeišona) ir sirds apgraizeišona ikš Gora, bet na pēc būrta. Taidu slavej na ļaudis, bet Dīvs.
Dieva taisnīgā tiesa
1 Tādēļ, cilvēk, tu, kas tiesā citu, tev pašam nav ar ko aizbildināties: par ko tu tiesā citu, par to tu notiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. 2 Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā rīkojas, nāk Dieva taisnīgā tiesa. 3 Vai tiešām tu, cilvēk, domā, ka, citus tiesādams par to, ko pats dari, tu izbēgsi Dieva sodam? 4 Vai varbūt tu nicini viņa labestības, pacietības un lēnprātības bagātību, nesaprazdams, ka Dieva labestība tevi vada uz atgriešanos? 5 Bet ar savu stūrgalvību un nocietināto sirdi, kas neatgriežas no grēkiem, tu krāj dusmas pret sevi tai Dieva dusmības dienai, kad atklāsies viņa taisnā tiesa. 6 Un viņš atmaksās ikvienam pēc viņa darbiem: 7 tiem, kas neatlaidīgi ar labiem darbiem meklē godu, slavu un neiznīcību, viņš dos mūžīgo dzīvību, 8 bet tiem, kas meklē savu labumu un neklausa patiesībai, bet klausa netaisnībai, viņš dos dusmas un bardzību. 9 Ciešanas un izmisums ikvienai cilvēka dvēselei, kas rīkojas nekrietni, – jūdam vispirms un arī grieķim! 10 Gods, slava un miers ikvienam, kas rīkojas krietni, – jūdam vispirms un arī grieķim. 11 Jo Dievam nav svarīga cilvēka āriene. 12 Kas grēkojuši, bauslību nepazīdami, bez bauslības ies arī bojā, bet, kas grēkojuši, zem bauslības būdami, pēc bauslības tiks tiesāti. 13 Jo ne jau tie, kas bauslību klausās, ir taisni Dieva priekšā, bet bauslības turētāji tiks attaisnoti. 14 Kad pagāni, kam nav bauslības, pēc dabas dara to, ko bauslība prasa, tie, būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība. 15 Viņi parāda, ka bauslība ir ierakstīta viņu sirdīs, to apliecina arī viņu sirdsapziņa un viņu domas, ar kādām tie cits citu vai nu apsūdz, vai aizstāv. 16 Kā esmu sludinājis savā evaņģēlijā – nāk diena, kad Dievs caur Jēzu Kristu tiesās visu, kas cilvēkā apslēpts.
Jūdi un bauslība
17 Ja tu saucies jūds un paļaujies uz bauslību un dižojies Dievā, 18 ja tu zini viņa gribu un, bauslībā mācījies, atšķir noderīgo 19 un ja tev ir pārliecība, ka esi ceļa vadonis akliem, gaisma tiem, kas tumsā, 20 un audzinātājs neprašām un skolotājs jaundzimušajiem, un ja tu esi tāds, kam bauslība ir atziņas un patiesības iemiesojums, – 21 kā tad tu, citus mācīdams, nemāci sevi? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu zodz, 22 teikdams, lai citi nav laulības pārkāpēji, tu pats esi tāds? Tev riebj elki, bet elku tempļus tu aplaupi? 23 Tu, kas ar bauslību dižojies, tu, pats to pārkāpdams, apkauno Dievu. 24 Kā ir rakstīts: jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots citās tautās. 25 Apgraizīšana der, ja tu rīkojies pēc bauslības, bet, ja esi bauslības pārkāpējs, tad tava apgraizīšana ir tas pats, kas neapgraizīšana. 26 Un, ja neapgraizītais tur bauslības taisnību, vai viņa neapgraizīšana neskaitīsies apgraizīšana? 27 Vai tas, kas pēc dabas ir neapgraizīts, bet pilda bauslību, vai viņš netiesās tevi, kas esi bauslības pārkāpējs, lai gan tev ir Raksti un apgraizīšana? 28 Ne jau tas ir jūds, kas ārēji tāds, nedz tā ir apgraizīšana, kas ārēji pie miesas, 29 bet jūds ir tas, kas tāds ir iekšēji, kam sirds ir apgraizīta pēc Gara, nevis pēc burta, un tādam uzslava ne no cilvēkiem, bet no Dieva.
