XXI.
Jaunō piļsāta.
1 Es redzēju jaunus dabasus un jaunu zemi, jo pirmī dabasi un pyrmō zeme beja pōrgōjuši, arī jyuras vairs nav. 2 Un es (Jōņs) redzēju svātū piļsātu, jaunū Jeruzalemu, kas nōce nu dabasim nu Dīva, kura beja īrūšta kai leigova, kas īsarūš sovam leigovaiņam. 3 Nu gūda krāsla es dzērdēju lelu bolsu saucam: Raug, šitei ir Dīva nūmetne storp ļaudim. Jei dzeivōs pi jim, un jī byus jōs tauta, un pats Dīvs dzeivōs storp jim. 4 Un Jys nūslauceis nu jūs acim ikvīnu osoru, un nabyus vairs ni nōves, ni sōpu, ni žālōšonōs, ni cīsšonu, jo tys īprīkšejais jau ir pagōjis.
5 Un tys, kas sēdēja gūda krāslā, saceja: Raug, es vysu doru jaunu, un tōļōk: Roksti: Šytī vōrdi ir patīseigi un taisneigi.
6 Un jys man saceja: Jau izapiļdeja. Es asmu Alfa un Omega, īsōkums un beigas. Slōpstūšajam es dūšu par breivu yudini nu dzeiveibas olūtim. 7 Uzvarātōjs tū īmontōs un es jam byušu Dīvs un jys man byus dāls. 8 Bet baileigī, naticeigī, satraipeitī, slapkovas, bezkauneigī, būri, dīvaklu kolpi un visi moldu mōceitōji sajims sovu daļu dagūšajā guņs un sāra mutulī. Šytei byus ūtrō nōve.
9 Tad pi manis atnōce vīns nu tim septenim engelim ar septenim kausim pylnim ar septenim pādejim mērim un man runōja saceidams: Nōc, es tev parōdeišu leigovu, Jāra sīvu. 10 Un jys mani pajēme gorā uz lela augsta kolna un parōdeja man svātū piļsātu Jeruzalemu, kaida jei nu dabasim nu Dīva nūkōpe Dīva gūdeibā. 11 Jei mirdzēja kai vysdōrgōkais dōrgakmiņs, kai kristalteirais Jaspids. 12 Jai beja lels augsts myurs un divpadsmit vōrtu un uz tim vōrtim divpadsmit engeļu un uzraksteiti vōrdi, kas ir divpadsmit Izraeļa bārnu ciļšu vōrdi. 13 Trejs vōrti beja uz austrumim, trejs uz zīmelim, trejs uz dīnvydim un trejs uz vokorim. 14 Piļsātas myuram beja divpadsmit pamatakmiņu, uz kurim beja uzraksteiti divpadsmit jāra apostolu vōrdi.
15 Tam, kas ar mani runōja, beja zalta mārs, lai izmēreitu piļsātu, jōs vōrtus un jōs myuru. 16 Piļsāta ir calta četrstyurī, cik gara tik arī plota. Jys piļsātā izmēreja ar (zalta) māru divpadsmit tyukstūšu stadiju; jai garums, plotums un augstums ir vīnaidi. 17 Myurūs jys izmēreja symts četrudesmit četras ūlekts, pēc cylvāku māra, kurs ir arī engeļu mārs. 18 Jōs myuri beja calti nu jaspida, poša piļsāta nu teira zalta, tik teira kai stykls. 19 Piļsātas myura pamatakmiņi beja īrūšti ar dažaidim dōrgakminim. Pyrmais pamatakmiņs beja jaspids, ūtrais — safirs, trešais — chalcedons, catūrtais — smaragds, 20 pīktais — sardoniks, sastais — sardis, septeitais — chrizolits, ostoitais — berills, deveitais — topazs, dasmytais — chrizopras, vīnpadsmytais — hyacynts, divpadsmytais — ametists. 21 Divpadsmit vōrti beja divpadsmit pērles, kotri vōrti beja nu vīnas pērles. Piļsātas īlas beja nu teira zalta, kai caurspeidūšs stykls.
22 Es tur naredzēju nivīnas svētneicas, jo Dīvs Kungs Vysvareigais un Jārs ir jōs svētneica. 23 Piļsātas apgaismōšonai navajadzēja ni saules, ni mēneša, jo Dīva gūdeiba jū apspeidēja un gaismas olūts jai beja Jārs. 24 Jō spūžumā dzeivōs tautas un vērszemes kēneni jamā īness sovu gūdu (un dōrgumu). 25 Jōs vōrti dīn natiks slāgti, bet nakts tur nabyus. 26 Jamā saplyuss tautu gūds un dōrgums. 27 Bet jamā nikod nikas nateirs naīkļyus, arī nivīns elku dīvu kolps un nivīns moldu mōceitōjs, bet tikai tī, kas ir īraksteiti Jāra dzeiveibas grōmotā.
Jaunas debesis un jauna zeme
1 Tad es ieraudzīju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmās debesis un pirmā zeme bija zudušas un jūras vairs nebija. 2 Es ieraudzīju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm, no Dieva, kā līgavu, sapostu un izrotātu savam vīram. 3 Es dzirdēju varenu balsi atskanam no troņa: redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, un viņš mājos kopā ar viņiem, un viņi būs viņa tauta, pats Dievs būs ar viņiem un būs viņu Dievs. 4 Un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis. 5 Tas, kas sēdēja tronī, teica: “Redzi, es visu daru jaunu. Tad viņš teica: raksti, jo šis vēstījums ir uzticams un patiess.” 6 Un viņš man sacīja: “Tas ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam dzert bez maksas no dzīvā ūdens avota. 7 Kas uzvar, tas mantos šo visu, un es būšu viņa Dievs, un viņš būs mans dēls. 8 Bet bailīgajiem un neticīgajiem, negantniekiem, slepkavām un netikļiem, burvjiem un elku pielūdzējiem, un visiem meļiem būs daļa degošā uguns un sēra ezerā, kas ir otrā nāve.”
Jaunā Jeruzāleme
9 Tad nāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi trauki, pildīti ar septiņām pēdējā laika sērgām, un uzrunāja mani: “Skaties, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.” 10 Viņš mani garā aizveda uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm, no Dieva, 11 ar dievišķu spožumu – tās mirdzums bija kā dārgakmenim, kā kristālskaidram jašmas akmenim. 12 Ap pilsētu bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz vārtiem bija divpadsmit eņģeļi. Uz vārtiem bija rakstīti divpadsmit Israēla cilšu dēlu vārdi. 13 Austrumu pusē bija trīs vārti, ziemeļu pusē – trīs vārti, dienvidu pusē – trīs vārti un rietumu pusē – trīs vārti. 14 Un pilsētas mūris bija uz divpadsmit pamatakmeņiem un uz tiem – divpadsmit Jēra apustuļu vārdi. 15 Eņģelim, kas runāja ar mani, bija zelta mērāmnūja, lai mērītu pilsētu, tās vārtus un mūri. 16 Pilsētai bija četrstūra forma, tās garums bija tāds pats kā platums; eņģelis ar mērāmnūju izmērīja pilsētu – tur bija divpadsmit tūkstoši stadiju, tās platums un augstums, un garums bija vienādi. 17 Tad viņš izmērīja mūrus, tie bija simt četrdesmit četras olektis – eņģelis lietoja tādu pašu mēru, kādu lieto cilvēki. 18 Mūris bija celts no jašmas un pilsēta no tīra zelta, tik tīra kā dzidrs stikls. 19 Pilsētas mūra pamati bija izrotāti ar dažādiem dārgakmeņiem – pirmie pamati no jašmas, otrie – no safīra, trešie – no halcedona, ceturtie – no smaragda, 20 piektie – no sardonīka, sestie – no serdolika, septītie – no hrizolīta, astotie – no berila, devītie – no topāza, desmitie – no ahāta, vienpadsmitie – no hiacinta, divpadsmitie – no ametista. 21 Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles – katri vārti no vienas pērles; pilsētas iela bija no tīra zelta, kas bija caurspīdīgs kā stikls. 22 Templi es neredzēju, jo tās templis ir Kungs Dievs, Visuvaldītājs, un Jērs. 23 Pilsētai nav vajadzības pēc saules un mēness, lai to darītu gaišu, jo to apspīd Dieva spožums un tās gaismeklis ir Jērs. 24 Tautas staigās tās gaismā, un zemes ķēniņi nesīs tajā savu spožumu. 25 Dienā tās vārti netiks aizslēgti; nakts tur vairs nebūs. 26 Tajā ieplūdīs tautu spožums un gods. 27 Bet nekad tur neieies necienīgais, nešķīstais un melīgais. Tajā ieies tikai tie, kas ierakstīti Jēra dzīvības grāmatā.
