XX.
Leidzeiba par veina dōrza strōdnīkim.
1 Dabasu kēnests ir pīleidzynojama saiminīkam, kas agri reitā izgōja sovam veina dōrzam strōdnīku sadarātu. 2 Sadarējis strōdnīkus pa denaram dīnā, īsyuteja tūs sovā veina dōrzā. 3 Trešā stuņdē, izgōjis ōrā, pamaneja cytus uz tērga laukuma stōvūt bez dorba, 4 un tim saceja: Ejte ari jyus munā veina dōrzā. Es jums samoksōšu pēc taisneibas. 5 Un tī sagōja. Sastā un deveitā stuņdē otkon izgōjis ōrā, padareja tai pat. 6 Un izgōjis vīnpadsmytā stuņdē, atroda cytus stōvūt un vaicōja: Kōpēc jyus te stōvit vysu dīnu bez dorba? 7 Tī atbiļdēja: Nikas myusu nasaderēja. Jys tim saceja: Ejte ari jyus munā veina dōrzā.
8 Vokoram atejūt, veina dōrza kungs saceja sovam uzraugam: Pasauc strōdnīkus un samoksoj jim peļņu, īsōkdams nu pādejim leidz pyrmajim. 9 Atgōjuši tī, kas vīnpadsmytā stuņdē beja sadarāti, sajēme pa denaram. 10 Un pirmī, klōt īdami, dūmōja sajemt vairōk, bet ari jī sajēme pa denaram. 11 Sajāmuši kūrnēja pret saiminīku saceidami: 12 Pādejī strōdōja tikai vīnu stuņdi, un padareji jūs leidzeigus mums, kas nesem dīnas gryutumu un korstumu. 13 Draugs, atbiļdēja jys vīnam nu tim, es nataisneibas tev napadareju. Vai gon nasadarēji ar manim par denaru? 14 Pajem tū, kas tev pīdar, un ej. Es grybu tam pādejam tik pat samoksōt, kai tev. 15 Vai tad es nadreikstu ar tū, kas maņ pīdar, dareit tai, kai maņ pateik? Vai, laikam, tova acs ir skaudeiga, ka es asmu lobs? 16 Tai tad, pādejī byus pirmī, un pirmī pādejī. (Jo daudzeji ir aicynōti, bet moz izlaseitu).
K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
17 Ejūt uz Jeruzalemu, Jezus pajēme nūmaļ divpadsmit mōcekļu un ceļā tim saceja: 18 Raug, mes ejam uz Jeruzalemu, un Cylvāka Dāls tiks nūdūts vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim; tī Jū nūtīsōs uz nōvi, 19 un nūdūs pogōnu izsmīkļam, šausteišonai un krystā pīkaļšonai, un trešajā dīnā Jys pīsaceļs nu myrūnim.
Zebedeja dālu mōtes lyugums.
20 Tad pīgōja pi Jō Zebedeju dālu mōte reizē ar dālim un pīsalīkdama lyudze nu Jō kaut kū. 21 Bet Jys tai saceja: Kō tu gribi? Jei teice: Pavēli, lai šitī divi muni dāli sēd tovā vaļsteibā, vīns pa tovai lobajai un ūtrs par tovai kreisajai rūkai.
22 Bet Jezus atbyldādams saceja: Poši nazynot, kō lyudzat. Vai ta varat dzert tū bikeri, kū Es dzeršu? Tī Jam atbiļdēja: Varam. 23 Tad Jys tim saceja: Munu bikeri gon dzersit, bet sēdēšonas nūrōdeit pa Munai lobajai vai kreisajai rūkai Maņ napīdar, bet gon jōs pīdar tim, kam ir nu Muna Tāva pazeimōtas.
24 Tū dzērdādami, citi desmit apsakaita uz tim divejim brōlim. 25 Tōpēc Jezus, paaicynōjis jūs pi Sevis, saceja: Jums ir zynoms, ka tautas vodūni kolpynoj sovus pavaļstnīkus, un lelveiri izlītoj pret jim sovu varu. 26 Storp jums tai byut nadreikst. Bet gon, jo kas storp jums grybātu topt lelōks, tys lai ir jums kolps, 27 un kas grybātu byut pyrmais storp jums, tam ir jōbyun jyusu vērgam. 28 Tai pat ari Cylvāka Dāls nav atgōjis, lai Jam kolpōtu, bet gon, lai pats kolpōtu un sovu dzeiveibu atdūtu kai atpērkšonas moksu par daudzejim.
Oklais nu Jericho.
29 Izejūt nu Jericho, Jam pakaļ gōja daudz ļaužu. 30 Un raug, ceļa molā sēdēja divi oklī. Izdzērduši, ka garum īt Jezus, sauce saceidami: Kungs, Davida Dāls, apsažāloj par mums! 31 Ļaudis jim pīdraudēja, lai klusātu, bet jī vēļ styprōk sauce: Kungs, Davida Dāls, apsažāloj par mums!
Jezus nūstōjis atsauce jūs pi Sevis un saceja: 32 Kū grybat, lai jums dareitu? 33 Tī Jam atbiļdēja: Kungs, mes grybātu, ka atsadareitu mums acis. 34 Jezus, leidzcīteibas pōrjimts, pīsadyure pi jūs acim, un tyuleņ jī palyka redzeigi un gōja Jam pakaļ.
Līdzība par strādniekiem vīnadārzā
1 “Debesu valstība ir līdzīga nama saimniekam, kurš agri no rīta izgāja nolīgt strādniekus savā vīnadārzā. 2 Vienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, viņš nosūtīja tos uz savu vīnadārzu. 3 Tad, izgājis ap trešo stundu, viņš ieraudzīja vēl citus tirgus laukumā dīkā stāvam. 4 Arī tiem viņš sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu, un es jums maksāšu, kas pienākas. 5 Un tie aizgāja. Atkal izgājis ap sesto un devīto stundu, viņš darīja tāpat. 6 Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš ieraudzīja vēl citus stāvam un tiem jautāja: kādēļ jūs visu dienu šeit stāvat dīkā? 7 Tie viņam atbildēja: neviens mūs nav nolīdzis. Tad viņš tiem sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu. 8 Kad vakars pienāca, vīnadārza saimnieks sacīja savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā viņiem algu, vispirms pēdējiem, tad pirmajiem. 9 Tad tie, kas bija atnākuši ap vienpadsmito stundu, saņēma katrs pa denārijam. 10 Kad pienāca klāt pirmie, tie cerēja saņemt vairāk, bet arī viņi saņēma pa denārijam. 11 Algu saņēmuši, tie sāka kurnēt pret nama saimnieku: 12 šie pēdējie strādāja tikai vienu stundu, bet tu tos esi pielīdzinājis mums, kas visu dienas smagumu un svelmi esam nesuši. 13 Bet viņš atbildēja vienam no tiem: mans draugs, es tev nenodaru pārestību, vai tad tu nevienojies ar mani par denāriju? 14 Ņem, kas ir tavs, un ej. Bet šim pēdējam es vēlos dot tikpat, cik tev. 15 Vai tad es nedrīkstu darīt ar to, kas ir mans, ko vien gribu? Vai arī tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? 16 Tā pēdējie būs pirmie un pirmie – pēdējie.”
Jēzus trešo reizi māca par savu nāvi un augšāmcelšanos
(Mk 10:32–34Lk 18:31–34)17 Iedams augšup uz Jeruzālemi, Jēzus pieaicināja divpadsmit mācekļus pie sevis un ceļā tiem sacīja: 18 “Redzi, mēs dodamies augšup uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēls tiks nodots virspriesteriem un rakstu mācītājiem, un tie viņu notiesās uz nāvi 19 un nodos pagāniem, lai viņu apsmietu, šaustītu un sistu krustā, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.”
Jēkaba un Jāņa mātes lūgums
(Mk 10:35–45)20 Tad pienāca pie viņa Zebedeja dēlu māte kopā ar saviem dēliem, nometās ceļos viņa priekšā un kaut ko lūdza. 21 Jēzus viņai jautāja: “Ko tu gribi?” Tā viņam atbildēja: “Saki, lai šie abi mani dēli sēd tavā Valstībā viens tev pie labās rokas, otrs – pie kreisās.” 22 Jēzus atbildēja: “Jūs nesaprotat, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, kas man būs jādzer?” Tie atbildēja: “Varam.” 23 Viņš tiem sacīja: “Jūs gan dzersiet manu biķeri, bet sēdināt kādu pie savas labās vai pie kreisās rokas – tas man nepiederas; tās būs tiem, kam mans Tēvs to sagatavojis.” 24 Kad tie desmit to dzirdēja, tie noskaitās uz abiem brāļiem. 25 Bet Jēzus, viņus pieaicinājis, sacīja: “Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām. 26 Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. 27 Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs. 28 Jo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.”
Divu aklo dziedināšana
(Mk 10:46–52Lk 18:35–43)29 Kad viņi gāja projām no Jērikas, liels ļaužu pūlis viņiem sekoja. 30 Un, redzi, divi akli vīri, sēdēdami ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam. Tie sāka skaļā balsī saukt: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 31 Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusētu. Tad tie sauca vēl skaļāk: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 32 Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai es jums daru?” 33 Tie viņam sacīja: “Kungs, ka mūsu acis tiek atvērtas.” 34 Jēzus par viņiem iežēlojās, viņš pieskārās to acīm, un tūdaļ tie kļuva redzīgi un sekoja viņam.
