IV.
Jōsasorgoj nu moldu mōceibom.
1 Gors soka skaidri, ka vālōkūs laikūs daži nu ticeibas atkriss un pīsakers moldu gorim un ļaunō gora mōceibom. 2 Pi tō jī pīnōks caur līkuleigu malu runōtōju izaturēšonu, kas poši sev sirdsapziņas kai ar dedzeiklu ir īzeimējuši. 3 Jī nūlīgs precētīs un ēst dažus ē dīņus, kurus Dīvs ir radejis, lai tī, kas ir ticeigi un ir pazynuši patīseibu, ar pateiceibu āstu. 4 Vyss, kū Dīvs radeja ir lobs, un nikas nav atmatams. Kas ar pateiceibu teik āsts, 5 tys teik pōrsvēteits caur Dīva vōrdu un caur lyugšonu.
6 Jo šytai brōļus mōceisi, tod tu byusi lobais Jezus Kristus kolps, kas sevi uztur ar ticeibas vōrdim un pareizu mōceibu, kurai tu esi pīkritis. 7 Nasvātōs bōbu pļōpas nūraidi. Vyngrojīs padīveibā pats. 8 Mīsas vyngrynōšona moz kū leidz, bet padīveiba ir vysam nūdereiga, jai ir kai tagadejōs tai arī nōkūšōs dzeives apsūleišona. 9 Šytys vōrds ir patīss un vysā pījamams. 10 Tōdēļ arī mes pyulejamēs un karojam. Mes sovu cereibu asom lykuši uz dzeivō Dīva, kas ir vysu ļaužu un it sevišķi ticeigūs Pesteitōjs.
11 Šytū sludynoj un mōci! 12 Un lai nivīns tevis nasmōdej tova jaunuma dēļ. Esi pats ticeigajim pīmārs vōrdūs, dorbūs, mīlesteibā, ticeibā un ceisteibā. 13 Koleidz es aizīšu, tu veļtej sevi prīškā laseišonai, pamūdynōšonai un pamōceišonai. 14 Naesi nūlaideigs žēlesteibas dōvonā, kas tevī ir, kas tev pravītōjuma vōrdu deļ caur presbiteru rūku uzlikšonu ir dūta. 15 Tamā strōdoj, tamā dzeivoj, lai tovas sekmes visim byutu radzamas. 16 Uzmoni pats sevi un mōceibu, palīc tamā nagrūzeits. Jo tu šytū dareisi, tad tu izglōbsi pats sevi un sovus klauseitōjus.
Daži atkritīs maldu mācībās
1 Gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības un pievērsīsies maldu gariem un dēmonu mācībām, 2 ko izplatīs liekulīgi meļi, kuru sirdsapziņā iededzināta zīme. 3 Viņi aizliegs precēties, liks atturēties no ēdiena, ko Dievs ir radījis, lai tie, kas tic un ir atzinuši patiesību, to uzņem ar pateicību. 4 It viss, ko Dievs radījis, ir labs un ar pateicību saņemams, un nekas nav jāatmet, 5 jo tas viss tiek svētīts caur Dieva vārdu un lūgšanu.
Labs Kristus kalps
6 To visu brāļiem mācīdams, tu būsi labs Kristus Jēzus kalps, un tava barība būs ticības vārdi un labā mācība, kurai tu seko. 7 Izvairies no pasaulīgām vecu sievu pļāpām. Vingrini sevi dievbijībā, 8 jo miesīgā vingrināšana ir visai maz noderīga, bet dievbijība ir noderīga visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums. 9 Uzticami un pilnīgi atzīstami ir šie vārdi. 10 Tādēļ mēs arī nopūlamies un cīnāmies, jo ceram uz dzīvo Dievu, kas ir glābējs visiem cilvēkiem – it īpaši ticīgajiem. 11 Sludini to un māci. 12 Neviens lai tevi nenicina tavas jaunības dēļ, topi paraugs ticīgajiem savos vārdos, dzīvē, mīlestībā, ticībā, šķīstībā. 13 Līdz manai atnākšanai pievērsies lasīšanai, uzmundrināšanai un mācīšanai. 14 Neesi nevērīgs pret dāvanu, ko esi saņēmis ar pravietojumu brīdī, kad presbiteri tev uzlika rokas. 15 Par to rūpējies, tam visam nododies, lai tavas pūles būtu redzamas visiem. 16 Esi apzinīgs pret sevi un mācību, pie tā paliec, jo, tā darīdams, tu izglābsi gan sevi, gan savus klausītājus.
