IX.
K. Jezus padora vasalu oklu nu dzimšonas.
1 Īdams garum, Jys īraudzeja oklu nu dzimšonas cylvāku. 2 Mōcekli vaicōja nu Jō saceidami: Mōceitōj, kas ir sagrākōjis, ka jys okls pīdzyma, — jys pats vai jō dzymdynōtōji? 3 Jezus atbiļdēja: Ni jys sagrākōja, ni jō dzymdynōtōji, bet gon, lai pi jō pasarōdeitu Dīva dorbi. 4 Maņ ir jōizpylda Tō dorbi, kurs Mani syuteja, koleidz vēļ dīna; atīs nakts, kad nivīns navarēs strōdōt. 5 Koleidz Es asmu pasaulī, Es asmu pasauļa gaisma.
6 Šytū pasacejis, Jys nūspļōve uz zemes, pagatavōja jōvu, patrīpe ar tū oklajam acis un saceja: 7 Ej un nūsamozgoj mōrkā Siloe, tys nūzeimoj: Syuteitais. Tys aizgōjis nūsamozgōja un atgōja atpakaļ redzeigs. 8 Kaimini un tī, kas agrōk redzēja jū ubogojūt, saceja: Vai šytys navā tys, kas agrōk sēdēja un ubogōja? 9 Citi saceja: Jys ir tys pats. Citi otkon: Nē, jys tikai tam leidzeigs izaskota. Jys pats apgolvōja: Es asmu tys pats. 10 Tad jī nu jō vaicōja: Kai tad tev atsadadareja acis? 11 Jys atbiļdēja: Tys cylvāks, kuru sauc Jezus, sataiseja dubļus, uzklōja maņ tūs uz acim un saceja: Ej un Siloe (mōrkā) nūsamozgoj. Es aizgōju, nūsamozgōju un palyku redzeigs. 12 Un tī nu jō vaicōja: Kur Jys ir? Tys atbiļdēja: Es nazynu.
13 Tad tū, kas beja okls, aizvede uz farizejim. 14 Tei dīna, kurā Jezus sataiseja dubļus un atdareja jam acis vaļā, beja sabata dīna. 15 Ari farizeji taipat vaicōja, kai jys asūt ticis redzeigs. Jys tim stōsteja: Jys uzklōja maņ uz acim dubļus, nūsamozgōju, un tagad radzu. 16 Daži nu farizejim saceja: Šytys cylvāks navā nu Dīva. Jys tadei nasvētej sabata. Citi otkon saceja: Kai tad grēcinīks var taidus breinumus dareit? Un tai storp jim izacēle streidi. 17 Tōdēļ jī otkon teice naredzeigajam: Kū tu soki par Tū, kas tev atdareja acis? Jys atbiļdēja: Jys ir pravīts.
18 Jūdi tūmār naticēja, ka jys beja okls un palyka redzeigs, koleidz jī naatsauce izvasalōtō dzymdynōtōjus. 19 Tad jī vaicōja tūs, saceidami: Vai šytys ir tys jyusu dāls, par kuru sokot, ka okls pīdzyma? Kai tad tagad jys redz? 20 Dzymdynōtōji atbiļdēja un saceja: Mes zynom, ka šytys ir myusu dāls, zynom taipat, ka jys okls pīdzyma. 21 Bet kai tys nūtyka, ka jys tagad redz, tō mes nazynom; nazynom ari, kas jū redzeigu padareja. Vaicojit jō poša, jys ir pylngadeigs, lai runoj par sevi pats. 22 Tai atbiļdēja jō dzymdynōtōji, jo beidōs jūdu. Jūdi tadei beja nūlāmuši izslēgt nu synagogas ikvīnu, kas izzeitu, ka Jys ir Kristus. 23 Tōdēļ tad dzymdynōtōji saceja: Jys ir pylngadeigs, vaicojit jō poša.
24 Tad jī otkon atsauce klōt tū cylvāku, kas agrōk beja okls, un jam saceja: Dūd Dīvam gūdu! Mes zynom, ka Tys cylvāks ir grēcinīks. 25 Jys atbiļdēja: Vai Jys ir grēcinīks, tō gon es nazynu, es zynu tik tū, ka agrōk beju okls, bet tagad radzu. 26 Tad jī otkon vaicōja: Kū Jys tev dareja? Kai Jys tev atdareja acis? 27 Tys atbiļdēja: Es jau jums tū stōsteju, bet jyus nasaklausejot. Kōpēc otkon tū grybat dzērdēt? Laikam, ari jyus grybat palikt par Jō mōceklim? 28 Tī izasmīdami jam saceja: Esi tu par Jō mōcekli, mes asam Moizeša mōcekli. 29 Mes zynom, ka Dīvs Moizešam runōja, bet nu kurīnes šytys ir, nazynom.
30 Tys cylvāks atsasauce un jim saceja: Tys ir sovaidi, ka jyus nazynot, nu kurīnes Jys ir, bet Jys tadei atdareja maņ acis. 31 Mes gon zynom, ka Dīvs grēcinīku naizklausa, bet, jo kas gūdynoj Dīvu un pylda Jō vaļu, tō izklausa. 32 Nu pasauļa sōkuma navā dzērdāts, ka kas oklū nu dzimšonas padareitu redzeigu. 33 Jo Tys nabyutu nu Dīva, tad Jys nikō navarātu padareit. 34 Tī jam atbiļdēja: Tu pylns grāku esi dzimis un vēļ myusus mōci? Un jī izgryude jū ōrā.
35 Jezus, izdzērdis, ka tī izgryude jū ōrā, pi satikšonas jam saceja: Vai tu tici ikš Dīva Dāla? 36 Tys atbyldādams saceja: Kungs, kurs Tys ir, ka es jam tycātu? 37 Jezus atbiļdēja: Tu tadei uz Jō skotīs; kas ar tevi runoj, Tys ir. 38 Jys īsasauce: Kungs, es tycu, un, pakreitūt pi zemes, Jū pagūdynōja. 39 Tad Jezus saceja: Es atgōju uz šū zemi tīsōtu, ka oklī radzātu, bet tī, kas redz, palyktu okli. 40 Farizeji, kas pi Jō beja, tū dzērdādami, vaicōja: Laikam, ari mes asam okli? 41 Jezus tim atbiļdēja: Jo jyus byutu okli, tad jums nabyutu grāka. Bet jyus sokot: Mes asam redzeigi, tai tad jyusu grāks palīk.
Aklā vīra dziedināšana
1 Garām iedams, viņš ieraudzīja cilvēku, kas bija akls kopš dzimšanas. 2 Mācekļi viņam jautāja: “Rabi, kurš ir grēkojis – viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš piedzimis akls?” 3 Jēzus atbildēja: “Nedz šis ir grēkojis, nedz viņa vecāki, bet tas ir tādēļ, lai viņā atklātos Dieva darbi. 4 Kamēr ir diena, mums jādara tā darbi, kas mani sūtījis; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt. 5 Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.” 6 To pateicis, viņš spļāva zemē un no siekalām sataisīja dubļu piku, ar to iezieda neredzīgā acis 7 un sacīja: “Ej, nomazgājies Sīloāmas (kas tiek tulkots: sūtītais) dīķī!” Un viņš aizgāja un nomazgājās, un atnāca redzīgs. 8 Tad kaimiņi un tie, kas viņu bija redzējuši agrāk ubagojam, sacīja: “Vai šis nav tas, kurš sēž un ubago?” 9 Citi sacīja: “Tas ir viņš.” Citi: “Nē, bet viņam līdzīgs.” Bet viņš pats sacīja: “Es tas esmu.” 10 Tad tie viņam jautāja: “Kā tad tavas acis atvērās?” 11 Viņš atbildēja: “Cilvēks, vārdā Jēzus, sataisīja dubļu piku, uzzieda man uz acīm un sacīja: ej uz Sīloāmu un nomazgājies. Es aizgāju, nomazgājos un tagad varu redzēt.” 12 Tie viņam jautāja: “Kur viņš ir?” Viņš teica: “Es nezinu.”
Farizeji iztaujā dziedināto
13 Tad tie viņu, kas reiz bija akls, veda pie farizejiem. 14 Jo tā diena, kad Jēzus sataisīja dubļu piku un atdarīja viņam acis, bija sabats. 15 Tad arī farizeji viņam jautāja, kā viņš kļuvis redzīgs. Viņš tiem sacīja: “Viņš uzlika man uz acīm dubļu piku, es nomazgājos, un nu es redzu.” 16 Daži farizeji teica: “Šis cilvēks nav no Dieva, jo viņš neievēro sabatu.” Bet citi sacīja: “Kā gan grēcīgs cilvēks varētu darīt tādas zīmes?” Un viņu vidū izcēlās šķelšanās. 17 Tad viņi atkal sacīja aklajam: “Ko tu saki par viņu, ka viņš atdarījis tavas acis?” Tas teica: “Viņš ir pravietis.” 18 Bet jūdi neticēja, ka viņš bijis akls un tapis redzīgs, kamēr nebija atsaukuši viņa vecākus. 19 Tiem viņi jautāja: “Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka viņš akls piedzimis? Kā tad viņš tagad redz?” 20 Viņa vecāki atbildēja un sacīja: “Mēs zinām, ka viņš ir mūsu dēls un ka viņš piedzimis akls. 21 Bet, kā viņš tagad spēj redzēt, mēs nezinām, un, kurš atdarījis viņa acis, to mēs arī nezinām. Jautājiet viņam, viņš ir pieaudzis, viņš runās par sevi pats.” 22 Tā teica viņa vecāki, jo viņi baidījās no jūdiem, tādēļ ka jūdi bija norunājuši izslēgt no sinagogas ikvienu, kas viņu apliecinātu par Kristu. 23 Tādēļ viņa vecāki sacīja: “Viņš ir pieaudzis, jautājiet viņam pašam.” 24 Tad viņi otrreiz pasauca to, kas bija akls bijis, un viņam sacīja: “Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis cilvēks ir grēcinieks.” 25 Viņš atbildēja: “Nezinu, vai viņš ir grēcinieks, vienu gan es zinu: es, aklais, tagad redzu.” 26 Tad tie viņam jautāja: “Ko viņš tev darīja? Kā viņš atdarīja tavas acis?” 27 Viņš tiem atbildēja: “Es jums jau teicu, bet jūs neklausījāties. Kādēļ gribat to vēlreiz dzirdēt? Vai arī jūs gribat kļūt par viņa mācekļiem?” 28 Tad tie viņu nolamāja un sacīja: “Tu esi viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi. 29 Mēs zinām, ka ar Mozu ir runājis Dievs, bet par šo mēs nezinām, no kurienes viņš ir.” 30 Tas cilvēks viņiem atbildēja: “Tieši tas ir pārsteidzoši, ka jūs nezināt, no kurienes viņš ir, bet viņš atdarīja manas acis. 31 Mēs zinām, ka grēciniekus Dievs neuzklausa, bet, ja kāds ir dievbijīgs un dara Dieva gribu, tādu viņš uzklausa. 32 Nemūžam nav dzirdēts, ka kāds būtu atdarījis acis tādam, kas akls kopš dzimšanas. 33 Ja viņš nebūtu no Dieva, viņš neko nevarētu darīt.” 34 Tie viņam atbildēja: “Tu viscaur grēkos esi dzimis, un tu mūs mācīsi?” Tad tie viņu izdzina ārā.
Par farizeju garīgo aklumu
35 Jēzus, izdzirdējis, ka tie viņu izdzinuši ārā, atrada viņu un teica: “Vai tu tici Cilvēka Dēlam ?” 36 Tas jautāja: “Bet kurš tad tas ir, Kungs, lai es ticētu viņam?” 37 Jēzus viņam teica: “Tu esi viņu redzējis, un tas, kas ar tevi runā, ir viņš.” 38 Tad tas teica: “Es ticu, Kungs!” – un viņu pielūdza. 39 Un Jēzus sacīja: “Es esmu nācis šajā pasaulē spriest tiesu – lai neredzīgie redzētu un redzīgie taptu akli.” 40 Daži farizeji, kas ar viņu tur bija, to dzirdēja un viņam jautāja: “Vai tad arī mēs esam akli?” 41 Jēzus tiem sacīja: “Ja jūs būtu akli, tad jums nebūtu grēka, bet jūs sakāt: mēs redzam. Un jūsu grēks paliek.”
