1 Pēc visu seno gudrības tāds lūkosies
un pravietojumiem veltīsies.
2 Viņš saglabās atmiņā to,
ko izklāstījuši vīri ar vārdu,
un iedziļināsies līdzību pavērsienos.
3 Viņš lūkos izdibināt to,
kas sakāmvārdos apslēpts,
un pievērsīsies grūti atminamām līdzībām.
4 Diženo vidū viņš kalpos,
vadoņu priekšā būs redzams,
pārstaigās svešzemju tautas,
gan labu, gan ļaunu cilvēkos pieredzējis.
5 Savu sirdi viņš veltīs, lai agri no rīta
būtu ar Kungu, savu Radītāju:
viņš lūgsies Visuaugstākā priekšā,
lūgsnā vērs lūpas
un lūgsies par saviem grēkiem.
6 Ja Kungs, Visudiženais, tā vēlēsies,
ar izpratnes garu viņu piepildīs;
no viņa straumēm plūdīs gudri izteicieni,
un viņš suminās Kungu lūdzoties.
7 Viņa apņēmību un izpratni Kungs vadīs pa taisnu ceļu,
un Kunga noslēpumos viņš gremdēsies.
8 Viņā atklāsies mācoties saņemtās zinības,
un ar Kunga derības bauslību viņš leposies.
9 Daudzi cildinās viņa izpratni –
tā neizdzēšami paliek līdz pat mūžībai,
viņa piemiņa nezudīs,
vārds dzīvos no paaudzes paaudzē,
10 tautas stāstīs par viņa gudrību
un sapulcējušies teiks viņa slavu.
11 Ja garš būs viņa mūžs, pēc viņa paliks vārds,
par tūkstoš citiem izcilāks;
ja atdusēsies – viņam būs gana.
Slava Kungam: viss Kunga darītais ir labs
12 Vēl man ir padomā stāstāmais.
Kā pilnmēness esmu pārpilns.
13 Ieklausieties, mani svētbijīgie dēli,
un plaukstiet kā rozes, kas ūdens straumei aug līdzās,
14 smaržojiet jauku smaržu kā vīraks,
ziediem kā lilijas ziediet,
izplatiet smaržu, cildiniet Kungu dziesmām
un pateicieties par visu, ko viņš ir darījis!
15 Teiciet viņa vārda diženumu,
suminiet, teikdami viņa slavu
ar dziesmām uz lūpām, ar cītarām,
un suminot jums jāteic tā:
16 “Ko Kungs ir darījis, tas viss ir ļoti labs,
ko pavēlējis – viss notiek, kad pienācis laiks.”
Nav jāsaka: “Kas tas tāds ir?”, “Kādēļ gan tā?” –
viss izrādīsies vajadzīgs, kad būs pienācis laiks.
17 Viens viņa vārds – un ūdens nostājās kā valnis,
viņš ierunājas – un uzkrājās ūdeņi,
18 viņš izrīko – un notiek viss,
kas viņam labpatīk,
un nav neviena, kas aizēnotu viņa glābiņu.
19 Viņa priekšā ikkatra darītais,
nekas nav apslēpts viņa acīm;
20 viņš raugās no mūžības mūžībā,
it nekas nevar viņu pārsteigt.
21 Nav jāsaka: “Kas tas tāds ir?”, “Kādēļ gan tā?” –
it visu vajadzēs īstajā brīdī.
22 Viņa svētība ir pārklājusi zemi kā upe,
to piesūcinājusi tāpat kā pali;
23 bet tautas mantos viņa dusmas,
tāpat kā ūdeņus viņš pārvērta par sāli.
24 Kā svētajiem Kunga ceļi ir taisni,
tā bauslības neievērotājiem tie ir klupšanas iemesls;
25 kā labajiem viņš ir radījis labu no iesākuma,
tā ļaunais ir grēciniekiem.
26 Visa nepieciešamā pamats cilvēka dzīvē:
ūdens un uguns, un dzelzs,
sāls, kviešu milti un piens,
medus, vīnogu asinis,
olīvu eļļa un apģērbs –
27 dievbijīgajiem tas viss nāk par labu,
bet pārvēršas par ļaunu grēciniekiem.
28 Ir aukas, radītas atmaksai,
par pātagotājām rīkstēm viņš ir darījis tās savā niknumā;
beigu laikā izpaudīsies to spēks
un remdēs sava Radītāja niknumu.
29 Uguns un krusa, bads un nāve –
tas viss ir radīts atmaksai.
30 Nezvēru zobi, skorpioni un odzes,
un zobens, kas ar iznīcību bezdievīgajiem atmaksā,
31 pēc viņa pavēles līksmosies,
kad vajadzība būs – virs zemes būs gatavībā
un, pienākot savam brīdim,
neliegsies paklausīt vārdu.
32 Tādēļ tā izlēmu sākumā,
apcerēju un rakstīju:
33 “Viss Kunga darītais ir labs,” –
par visu vajadzīgo viņš parūpēsies īstajā brīdī,
34 un nav jāsaka: “Tas ir sliktāks nekā tas,” –
jo viss būs novērtējams īstajā brīdī,
35 bet tagad ar savām lūpām dziediet no visas sirds
un teiciet Kunga vārdu!
1 Pēc visu seno gudrības tāds lūkosies
un pravietojumiem veltīsies.
2 Viņš saglabās atmiņā to,
ko izklāstījuši vīri ar vārdu,
un iedziļināsies līdzību pavērsienos.
3 Viņš lūkos izdibināt to,
kas sakāmvārdos apslēpts,
un pievērsīsies grūti atminamām līdzībām.
4 Diženo vidū viņš kalpos,
vadoņu priekšā būs redzams,
pārstaigās svešzemju tautas,
gan labu, gan ļaunu cilvēkos pieredzējis.
5 Savu sirdi viņš veltīs, lai agri no rīta
būtu ar Kungu, savu Radītāju:
viņš lūgsies Visuaugstākā priekšā,
lūgsnā vērs lūpas
un lūgsies par saviem grēkiem.
6 Ja Kungs, Visudiženais, tā vēlēsies,
ar izpratnes garu viņu piepildīs;
no viņa straumēm plūdīs gudri izteicieni,
un viņš suminās Kungu lūdzoties.
7 Viņa apņēmību un izpratni Kungs vadīs pa taisnu ceļu,
un Kunga noslēpumos viņš gremdēsies.
8 Viņā atklāsies mācoties saņemtās zinības,
un ar Kunga derības bauslību viņš leposies.
9 Daudzi cildinās viņa izpratni –
tā neizdzēšami paliek līdz pat mūžībai,
viņa piemiņa nezudīs,
vārds dzīvos no paaudzes paaudzē,
10 tautas stāstīs par viņa gudrību
un sapulcējušies teiks viņa slavu.
11 Ja garš būs viņa mūžs, pēc viņa paliks vārds,
par tūkstoš citiem izcilāks;
ja atdusēsies – viņam būs gana.
Slava Kungam: viss Kunga darītais ir labs
12 Vēl man ir padomā stāstāmais.
Kā pilnmēness esmu pārpilns.
13 Ieklausieties, mani svētbijīgie dēli,
un plaukstiet kā rozes, kas ūdens straumei aug līdzās,
14 smaržojiet jauku smaržu kā vīraks,
ziediem kā lilijas ziediet,
izplatiet smaržu, cildiniet Kungu dziesmām
un pateicieties par visu, ko viņš ir darījis!
15 Teiciet viņa vārda diženumu,
suminiet, teikdami viņa slavu
ar dziesmām uz lūpām, ar cītarām,
un suminot jums jāteic tā:
16 “Ko Kungs ir darījis, tas viss ir ļoti labs,
ko pavēlējis – viss notiek, kad pienācis laiks.”
Nav jāsaka: “Kas tas tāds ir?”, “Kādēļ gan tā?” –
viss izrādīsies vajadzīgs, kad būs pienācis laiks.
17 Viens viņa vārds – un ūdens nostājās kā valnis,
viņš ierunājas – un uzkrājās ūdeņi,
18 viņš izrīko – un notiek viss,
kas viņam labpatīk,
un nav neviena, kas aizēnotu viņa glābiņu.
19 Viņa priekšā ikkatra darītais,
nekas nav apslēpts viņa acīm;
20 viņš raugās no mūžības mūžībā,
it nekas nevar viņu pārsteigt.
21 Nav jāsaka: “Kas tas tāds ir?”, “Kādēļ gan tā?” –
it visu vajadzēs īstajā brīdī.
22 Viņa svētība ir pārklājusi zemi kā upe,
to piesūcinājusi tāpat kā pali;
23 bet tautas mantos viņa dusmas,
tāpat kā ūdeņus viņš pārvērta par sāli.
24 Kā svētajiem Kunga ceļi ir taisni,
tā bauslības neievērotājiem tie ir klupšanas iemesls;
25 kā labajiem viņš ir radījis labu no iesākuma,
tā ļaunais ir grēciniekiem.
26 Visa nepieciešamā pamats cilvēka dzīvē:
ūdens un uguns, un dzelzs,
sāls, kviešu milti un piens,
medus, vīnogu asinis,
olīvu eļļa un apģērbs –
27 dievbijīgajiem tas viss nāk par labu,
bet pārvēršas par ļaunu grēciniekiem.
28 Ir aukas, radītas atmaksai,
par pātagotājām rīkstēm viņš ir darījis tās savā niknumā;
beigu laikā izpaudīsies to spēks
un remdēs sava Radītāja niknumu.
29 Uguns un krusa, bads un nāve –
tas viss ir radīts atmaksai.
30 Nezvēru zobi, skorpioni un odzes,
un zobens, kas ar iznīcību bezdievīgajiem atmaksā,
31 pēc viņa pavēles līksmosies,
kad vajadzība būs – virs zemes būs gatavībā
un, pienākot savam brīdim,
neliegsies paklausīt vārdu.
32 Tādēļ tā izlēmu sākumā,
apcerēju un rakstīju:
33 “Viss Kunga darītais ir labs,” –
par visu vajadzīgo viņš parūpēsies īstajā brīdī,
34 un nav jāsaka: “Tas ir sliktāks nekā tas,” –
jo viss būs novērtējams īstajā brīdī,
35 bet tagad ar savām lūpām dziediet no visas sirds
un teiciet Kunga vārdu!