Hāmāns apņemas iznīcināt jūdus
1 Pēc tam ķēniņš Ahasvērs cēla godā agāgieti Hāmānu, Hamdāta dēlu, paaugstināja viņu un lika viņa sēdekli augstāk par visiem augstmaņiem, kas bija ar viņu. 2 Visi ķēniņa kalpi, kas bija ķēniņa galmā, liecās un klanījās viņa priekšā, jo tā bija vēlējis ķēniņš, taču Mordohajs ne liecās, ne klanījās. 3 Un ķēniņa kalpi galmā teica Mordohajam: “Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?” 4 Tā viņi runāja dienu no dienas, bet Mordohajs viņos neklausījās, un tie to pastāstīja Hāmānam, lai redzētu, vai Mordohajs varēs attaisnoties ar to, ka viņš ir jūds, kā viņš tiem bija stāstījis. 5 Un Hāmāns redzēja, ka Mordohajs viņa priekšā nedz liecas, nedz klanās, un Hāmāns pielija dusmām. 6 Taču tikai nogalēt Mordohaju viņam šķita par maz, jo viņam bija stāstīts, no kādas tautas ir Mordohajs, un Hāmāns gribēja iznīdēt Mordohaja tautu, visus jūdus visā Ahasvēra valstī. 7 Pirmajā, nīsāna, mēnesī, ķēniņa Ahasvēra divpadsmitajā valdīšanas gadā, Hāmāna priekšā tika mestas lozes, sauktas pūr, dienu no dienas un mēnesi pēc mēneša, līdz pat divpadsmitajam, adāra, mēnesim.
8 Un Hāmāns teica ķēniņam Ahasvēram: “Ir viena tauta, izkliedēta starp visām tavas valsts novadu tautām, bet tā ir nošķīrusies, tās likumi atšķiras no citu tautu likumiem, un tā neievēro ķēniņa likumus, un ķēniņam nav vērts to pieciest. 9 Ja tas ķēniņam tīk, lai top rakstīts, ka tie tiek izdeldēti, un es iesvēršu mantziņiem desmit tūkstošus talantu sudraba, ka tie nonāk ķēniņa dārgumu krātuvē.” 10 Tad ķēniņš noņēma no rokas savu zīmoggredzenu un iedeva agāgietim Hāmānam, Hamdāta dēlam, jūdu ienaidniekam. 11 Ķēniņš teica Hāmānam: “Lai tev tiek dots sudrabs un tā tauta – dari ar to, kā tev tīk.” 12 Un pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā tika sasaukti ķēniņa rakstveži, un visu, ko Hāmāns pavēlēja, tie ar rakstu norādīja ķēniņa satrapiem un vietvalžiem katrā pavalstī un visu tautu augstmaņiem visās pavalstīs – ikvienai pavalstij tās rakstībā un ikvienai tautai tās valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvēra vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmoggredzenu. 13 Uz visām provincēm ar skrējējiem tika sūtītas vēstules, lai vienā dienā – divpadsmitā, adāra, mēneša trīspadsmitajā dienā taptu iznīdēti, nokauti un izdeldēti visi jūdi no zēna līdz vecim un bērni un sievietes – kas tiem laupāms, lai tiktu izlaupīts! 14 Rakstītais tika pasludināts par likumu visām pavalstīm un darīts zināms visām tautām, lai tās šai dienai būtu gatavas. 15 Skrējēji devās prom steigā, kā ķēniņš pavēlēja. Šis likums tika izdots galvaspilsētā Sūsās. Ķēniņš un Hāmāns sēdās, lai sadzertu, bet Sūsas pilsētā izcēlās satraukums.
Hāmāns apņemas iznīcināt jūdus
1 Pēc tam ķēniņš Ahasvērs cēla godā agāgieti Hāmānu, Hamdāta dēlu, paaugstināja viņu un lika viņa sēdekli augstāk par visiem augstmaņiem, kas bija ar viņu. 2 Visi ķēniņa kalpi, kas bija ķēniņa galmā, liecās un klanījās viņa priekšā, jo tā bija vēlējis ķēniņš, taču Mordohajs ne liecās, ne klanījās. 3 Un ķēniņa kalpi galmā teica Mordohajam: “Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?” 4 Tā viņi runāja dienu no dienas, bet Mordohajs viņos neklausījās, un tie to pastāstīja Hāmānam, lai redzētu, vai Mordohajs varēs attaisnoties ar to, ka viņš ir jūds, kā viņš tiem bija stāstījis. 5 Un Hāmāns redzēja, ka Mordohajs viņa priekšā nedz liecas, nedz klanās, un Hāmāns pielija dusmām. 6 Taču tikai nogalēt Mordohaju viņam šķita par maz, jo viņam bija stāstīts, no kādas tautas ir Mordohajs, un Hāmāns gribēja iznīdēt Mordohaja tautu, visus jūdus visā Ahasvēra valstī. 7 Pirmajā, nīsāna, mēnesī, ķēniņa Ahasvēra divpadsmitajā valdīšanas gadā, Hāmāna priekšā tika mestas lozes, sauktas pūr, dienu no dienas un mēnesi pēc mēneša, līdz pat divpadsmitajam, adāra, mēnesim.
8 Un Hāmāns teica ķēniņam Ahasvēram: “Ir viena tauta, izkliedēta starp visām tavas valsts novadu tautām, bet tā ir nošķīrusies, tās likumi atšķiras no citu tautu likumiem, un tā neievēro ķēniņa likumus, un ķēniņam nav vērts to pieciest. 9 Ja tas ķēniņam tīk, lai top rakstīts, ka tie tiek izdeldēti, un es iesvēršu mantziņiem desmit tūkstošus talantu sudraba, ka tie nonāk ķēniņa dārgumu krātuvē.” 10 Tad ķēniņš noņēma no rokas savu zīmoggredzenu un iedeva agāgietim Hāmānam, Hamdāta dēlam, jūdu ienaidniekam. 11 Ķēniņš teica Hāmānam: “Lai tev tiek dots sudrabs un tā tauta – dari ar to, kā tev tīk.” 12 Un pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā tika sasaukti ķēniņa rakstveži, un visu, ko Hāmāns pavēlēja, tie ar rakstu norādīja ķēniņa satrapiem un vietvalžiem katrā pavalstī un visu tautu augstmaņiem visās pavalstīs – ikvienai pavalstij tās rakstībā un ikvienai tautai tās valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvēra vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmoggredzenu. 13 Uz visām provincēm ar skrējējiem tika sūtītas vēstules, lai vienā dienā – divpadsmitā, adāra, mēneša trīspadsmitajā dienā taptu iznīdēti, nokauti un izdeldēti visi jūdi no zēna līdz vecim un bērni un sievietes – kas tiem laupāms, lai tiktu izlaupīts! 14 Rakstītais tika pasludināts par likumu visām pavalstīm un darīts zināms visām tautām, lai tās šai dienai būtu gatavas. 15 Skrējēji devās prom steigā, kā ķēniņš pavēlēja. Šis likums tika izdots galvaspilsētā Sūsās. Ķēniņš un Hāmāns sēdās, lai sadzertu, bet Sūsas pilsētā izcēlās satraukums.
