Pashas svētki
(2Ķēn 23:21–23)1 Jošijāhu Jeruzālemē rīkoja Kunga Pashas svētkus – pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā kāva Pashas jēru. 2 Viņš noteica priesteriem pienākumus un mudināja viņus kalpot Kunga namā. 3 Viņš sacīja levītiem, kas svēti Kungam un māca visu Israēlu: “Lieciet svēto šķirstu templī, ko uzcēlis Sālamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, – tas vairs nav jānēsā uz pleciem! Kalpojiet Kungam, savam Dievam, un viņa tautai Israēlam! 4 Lai visi ir gatavi pēc iedalījuma tēvu namos, pēc Israēla ķēniņa Dāvida un viņa dēla Sālamana priekšrakstiem. 5 Nostājieties svētvietā pēc jūsu brāļu, vienkāršo ļaužu, tēvu namu vienībām un pēc levītu tēvu namu vienībām. 6 Kaujiet Pashas jēru, svētījieties paši un sagatavojiet to saviem tuvākajiem – dariet, kā Mozus noteicis Kunga vārdā!”
7 Jošijāhu dāvināja visiem klātesošajiem no tautas sīklopus Pashas upurim – trīsdesmit tūkstošus jēru un kazlēnu un trīs tūkstošus vēršu – tas bija no ķēniņa īpašuma. 8 Arī augstmaņi labprātīgi dāvināja tautai, priesteriem un levītiem – Dieva nama pārvaldnieki Hilkija, Zeharjahu un Jehiēls deva priesteriem divus tūkstošus seši simti sīklopu un trīs simti vēršu Pashas upurim. 9 Arī brāļi Kenanjāhu, Šemaja, Netanēls, kā arī levītu augstmaņi Hašabjāhu, Jeiēls un Jehozābāds dāvināja levītiem piecus tūkstošus sīklopu un piecus simtus vēršu Pashas upurim. 10 Kad kalpošanai viss bija gatavs, priesteri nostājās savās vietās un levīti savās vienībās, kā ķēniņš bija pavēlējis. 11 Tie kāva Pashas jēru, priesteri ņēma un slacīja asinis, bet levīti dīrāja ādas. 12 Tie atlika malā sadedzināmos upurus, lai dotu tos ļaužu tēvu namu vienībām, kuras tos upurētu Kungam, kā rakstīts Mozus grāmatā. Tāpat darīja ar vēršiem. 13 Pashas jēru tie cepa uz uguns, kā noteikts, bet svētīto daļu vārīja katlos, podos un bļodās un naski nesa visiem ļaudīm. 14 Pēc tam viņi gatavoja sev un priesteriem, jo priesteri, Ārona dēli, upurēja sadedzināmos upurus un taukus līdz pat naktij. Tāpēc levīti gatavoja sev un arī priesteriem, Ārona dēliem. 15 Dziedātāji, Āsāfa dēli, nostājās savās vietās, kā bija pavēlējis Dāvids, Āsāfs, Hēmāns un ķēniņa redzētājs Jedūtūns. Pie visiem vārtiem stāvēja vārtu sargi, tiem nevajadzēja pārtraukt darbu, jo levīti, viņu brāļi, gatavoja arī viņiem. 16 Todien tika nostiprināta kalpošana Kungam, svinēti Pashas svētki un upurēti sadedzināmie upuri uz Kunga altāra, kā pavēlējis ķēniņš Jošijāhu. 17 Tolaik israēlieši, kas nāca uz Pashas svētkiem, septiņas dienas svinēja Neraudzētās maizes svētkus. 18 Pashas svētki tā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla dienām. Neviens Israēla ķēniņš nebija tā svinējis Pashas svētkus, kā Jošijāhu kopā ar priesteriem, levītiem, visu Jūdu, no Israēla sanākušajiem un Jeruzālemes iemītniekiem. 19 Šī Pasha tika svinēta Jošijāhu astoņpadsmitajā valdīšanas gadā.
Jošijāhu nāve
(2Ķēn 23:28–30)20 Vēlāk, kad Jošijāhu bija atjaunojis templi, Ēģiptes ķēniņš Neho devās karot uz Karkemīšu pie Eifrātas. Jošijāhu izgāja viņam pretī, 21 bet tas sūtīja vēstnešus teikt: “Kas tev pret mani, Jūdas ķēniņ?! Šoreiz neesmu nācis pret tevi, bet pret tiem, ar kuriem man ir karš. Dievs man ir teicis, lai nekavējos, tāpēc nenostājies pret Dievu, kurš ir ar mani, ka tas tevi neiznīdē!” 22 Bet Jošijāhu neatkāpās. Pārģērbies nepazīstams, viņš devās pret to karā. Jošijāhu neklausījās Neho vārdos, kas bija nākuši no Dieva mutes, un devās kaujā Megido līdzenumā.
23 Loka šāvēji sašāva ķēniņu Jošijāhu, un viņš teica saviem kalpiem: “Vediet mani projām, jo esmu stipri ievainots.” 24 Viņa kalpi to izcēla no ratiem, lika citos ratos un atveda uz Jeruzālemi. Viņš nomira un tika apbedīts savu tēvu kapenēs. Visa Jūda un Jeruzāleme apraudāja Jošijāhu.
25 Jeremija sacerēja raudu dziesmu par Jošijāhu – visi dziedātāji un dziedātājas līdz pat šai dienai apdzied Jošijāhu žēlabu dziesmās. Israēlā tas kļuvis par paradumu un aprakstīts žēlabu dziesmās.
26 Pārējie Jošijāhu darbi un viņa uzticība tam, kas rakstīts Kunga bauslībā, 27 redzi, no pirmā līdz pēdējam aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā!
Pashas svētki
(2Ķēn 23:21–23)1 Jošijāhu Jeruzālemē rīkoja Kunga Pashas svētkus – pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā kāva Pashas jēru. 2 Viņš noteica priesteriem pienākumus un mudināja viņus kalpot Kunga namā. 3 Viņš sacīja levītiem, kas svēti Kungam un māca visu Israēlu: “Lieciet svēto šķirstu templī, ko uzcēlis Sālamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, – tas vairs nav jānēsā uz pleciem! Kalpojiet Kungam, savam Dievam, un viņa tautai Israēlam! 4 Lai visi ir gatavi pēc iedalījuma tēvu namos, pēc Israēla ķēniņa Dāvida un viņa dēla Sālamana priekšrakstiem. 5 Nostājieties svētvietā pēc jūsu brāļu, vienkāršo ļaužu, tēvu namu vienībām un pēc levītu tēvu namu vienībām. 6 Kaujiet Pashas jēru, svētījieties paši un sagatavojiet to saviem tuvākajiem – dariet, kā Mozus noteicis Kunga vārdā!”
7 Jošijāhu dāvināja visiem klātesošajiem no tautas sīklopus Pashas upurim – trīsdesmit tūkstošus jēru un kazlēnu un trīs tūkstošus vēršu – tas bija no ķēniņa īpašuma. 8 Arī augstmaņi labprātīgi dāvināja tautai, priesteriem un levītiem – Dieva nama pārvaldnieki Hilkija, Zeharjahu un Jehiēls deva priesteriem divus tūkstošus seši simti sīklopu un trīs simti vēršu Pashas upurim. 9 Arī brāļi Kenanjāhu, Šemaja, Netanēls, kā arī levītu augstmaņi Hašabjāhu, Jeiēls un Jehozābāds dāvināja levītiem piecus tūkstošus sīklopu un piecus simtus vēršu Pashas upurim. 10 Kad kalpošanai viss bija gatavs, priesteri nostājās savās vietās un levīti savās vienībās, kā ķēniņš bija pavēlējis. 11 Tie kāva Pashas jēru, priesteri ņēma un slacīja asinis, bet levīti dīrāja ādas. 12 Tie atlika malā sadedzināmos upurus, lai dotu tos ļaužu tēvu namu vienībām, kuras tos upurētu Kungam, kā rakstīts Mozus grāmatā. Tāpat darīja ar vēršiem. 13 Pashas jēru tie cepa uz uguns, kā noteikts, bet svētīto daļu vārīja katlos, podos un bļodās un naski nesa visiem ļaudīm. 14 Pēc tam viņi gatavoja sev un priesteriem, jo priesteri, Ārona dēli, upurēja sadedzināmos upurus un taukus līdz pat naktij. Tāpēc levīti gatavoja sev un arī priesteriem, Ārona dēliem. 15 Dziedātāji, Āsāfa dēli, nostājās savās vietās, kā bija pavēlējis Dāvids, Āsāfs, Hēmāns un ķēniņa redzētājs Jedūtūns. Pie visiem vārtiem stāvēja vārtu sargi, tiem nevajadzēja pārtraukt darbu, jo levīti, viņu brāļi, gatavoja arī viņiem. 16 Todien tika nostiprināta kalpošana Kungam, svinēti Pashas svētki un upurēti sadedzināmie upuri uz Kunga altāra, kā pavēlējis ķēniņš Jošijāhu. 17 Tolaik israēlieši, kas nāca uz Pashas svētkiem, septiņas dienas svinēja Neraudzētās maizes svētkus. 18 Pashas svētki tā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla dienām. Neviens Israēla ķēniņš nebija tā svinējis Pashas svētkus, kā Jošijāhu kopā ar priesteriem, levītiem, visu Jūdu, no Israēla sanākušajiem un Jeruzālemes iemītniekiem. 19 Šī Pasha tika svinēta Jošijāhu astoņpadsmitajā valdīšanas gadā.
Jošijāhu nāve
(2Ķēn 23:28–30)20 Vēlāk, kad Jošijāhu bija atjaunojis templi, Ēģiptes ķēniņš Neho devās karot uz Karkemīšu pie Eifrātas. Jošijāhu izgāja viņam pretī, 21 bet tas sūtīja vēstnešus teikt: “Kas tev pret mani, Jūdas ķēniņ?! Šoreiz neesmu nācis pret tevi, bet pret tiem, ar kuriem man ir karš. Dievs man ir teicis, lai nekavējos, tāpēc nenostājies pret Dievu, kurš ir ar mani, ka tas tevi neiznīdē!” 22 Bet Jošijāhu neatkāpās. Pārģērbies nepazīstams, viņš devās pret to karā. Jošijāhu neklausījās Neho vārdos, kas bija nākuši no Dieva mutes, un devās kaujā Megido līdzenumā.
23 Loka šāvēji sašāva ķēniņu Jošijāhu, un viņš teica saviem kalpiem: “Vediet mani projām, jo esmu stipri ievainots.” 24 Viņa kalpi to izcēla no ratiem, lika citos ratos un atveda uz Jeruzālemi. Viņš nomira un tika apbedīts savu tēvu kapenēs. Visa Jūda un Jeruzāleme apraudāja Jošijāhu.
25 Jeremija sacerēja raudu dziesmu par Jošijāhu – visi dziedātāji un dziedātājas līdz pat šai dienai apdzied Jošijāhu žēlabu dziesmās. Israēlā tas kļuvis par paradumu un aprakstīts žēlabu dziesmās.
26 Pārējie Jošijāhu darbi un viņa uzticība tam, kas rakstīts Kunga bauslībā, 27 redzi, no pirmā līdz pēdējam aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā!
