Israēla izpostīšana
1 Es redzēju Kungu stāvam pār altāri, un viņš teica: “Sasit velvi, ka notrīc sliekšņi,
brucini uz galvas tiem visiem,
un tos, kas paliks pāri,
es ar zobenu apkaušu,
ka neviens no tiem neizmuks,
ka neviens no tiem neglābsies!
2 Kaut tie līdz šeolam aizraktos,
no turienes mana roka tos paņems!
Kaut tie uzkāptu debesīs,
tur es tos sadabūšu!
3 Kaut tie paslēptos Karmela kalnā,
tur sameklēšu un paņemšu viņus!
Kaut no manām acīm tie jūras dibenā noslēptos,
tur čūskai es vēlēšu sakost viņus!
4 Kaut tie aizietu gūstā savu naidnieku priekšā,
tur zobenam vēlēšu nokaut viņus,
es likšu savu aci pār tiem uz ļaunu, ne labu!”
5 Kungs, Pulku Kungs,
pieskaras zemei, ka tā kūst,
ka sēro visi tās iemītnieki,
ka tā visa ceļas kā Nīla
un pārplūst kā Nīla Ēģiptē,
6 kas savas istabas debesīs ceļ,
kas savam mājoklim uz zemes liek pamatu,
kas jūras ūdeņiem uzsauc
un tos izlej pār zemes vaigu –
Kungs ir viņa vārds!
7 “Vai ne kā Kūšas dēli jūs man esat, Israēla dēli?”
saka Kungs.
“Vai ne Israēlu es izvedu no Ēģiptes zemes
un filistiešus no Kaftoras, un aramiešus no Kīras?
8 Redzi, Kunga Dieva acis pār jūsu ķēniņvalsti –
es iznīcināšu to no zemes virsas!
Vien Jēkaba namu nīcināt es nenīcināšu! –
saka Kungs.
9 Jo, redzi, es pavēlēšu,
un Israēla nams izbirs starp visām tautām –
kā sieku šūpojot, ka nenokrīt zemē ne grauds!
10 No zobena mirs visi manas tautas grēcinieki,
kas saka: nenāks un negadīsies mums nekas ļauns!
Dāvida nama atjaunošana
(Apd 15:16–17)11 Todien es uzsliešu Dāvida būdu, kas sakritusi,
sakopšu tās zarus; kas nogāzts, sasliešu,
atkal uzcelšu kā senās dienās!
12 Tādēļ, lai tie iemantotu Edoma atlikumu
un visas tautas, pār kurām ir saukts mans vārds! –
saka Kungs, kas visu to izdarīs.
13 Redzi, nāk dienas, saka Kungs,
kad arājs ražas vācēju panāks
un vīnspiedējs to, kas sēj sēklu,
un kalni no saldvīna pilēs, pakalni pludos no tā!
14 Es atvedīšu atpakaļ savas tautas Israēla gūstekņus,
tie uzcels sagrautās pilsētas un dzīvos tur,
un stādīs vīnadārzus un dzers vīnu,
dēstīs dārzus un ēdīs to augļus!
15 Es viņus iestādīšu pašu zemē,
neviens tos vairs neizraus no savas zemes,
ko es tiem esmu devis!” saka Kungs, tavs Dievs.
Israēla izpostīšana
1 Es redzēju Kungu stāvam pār altāri, un viņš teica: “Sasit velvi, ka notrīc sliekšņi,
brucini uz galvas tiem visiem,
un tos, kas paliks pāri,
es ar zobenu apkaušu,
ka neviens no tiem neizmuks,
ka neviens no tiem neglābsies!
2 Kaut tie līdz šeolam aizraktos,
no turienes mana roka tos paņems!
Kaut tie uzkāptu debesīs,
tur es tos sadabūšu!
3 Kaut tie paslēptos Karmela kalnā,
tur sameklēšu un paņemšu viņus!
Kaut no manām acīm tie jūras dibenā noslēptos,
tur čūskai es vēlēšu sakost viņus!
4 Kaut tie aizietu gūstā savu naidnieku priekšā,
tur zobenam vēlēšu nokaut viņus,
es likšu savu aci pār tiem uz ļaunu, ne labu!”
5 Kungs, Pulku Kungs,
pieskaras zemei, ka tā kūst,
ka sēro visi tās iemītnieki,
ka tā visa ceļas kā Nīla
un pārplūst kā Nīla Ēģiptē,
6 kas savas istabas debesīs ceļ,
kas savam mājoklim uz zemes liek pamatu,
kas jūras ūdeņiem uzsauc
un tos izlej pār zemes vaigu –
Kungs ir viņa vārds!
7 “Vai ne kā Kūšas dēli jūs man esat, Israēla dēli?”
saka Kungs.
“Vai ne Israēlu es izvedu no Ēģiptes zemes
un filistiešus no Kaftoras, un aramiešus no Kīras?
8 Redzi, Kunga Dieva acis pār jūsu ķēniņvalsti –
es iznīcināšu to no zemes virsas!
Vien Jēkaba namu nīcināt es nenīcināšu! –
saka Kungs.
9 Jo, redzi, es pavēlēšu,
un Israēla nams izbirs starp visām tautām –
kā sieku šūpojot, ka nenokrīt zemē ne grauds!
10 No zobena mirs visi manas tautas grēcinieki,
kas saka: nenāks un negadīsies mums nekas ļauns!
Dāvida nama atjaunošana
(Apd 15:16–17)11 Todien es uzsliešu Dāvida būdu, kas sakritusi,
sakopšu tās zarus; kas nogāzts, sasliešu,
atkal uzcelšu kā senās dienās!
12 Tādēļ, lai tie iemantotu Edoma atlikumu
un visas tautas, pār kurām ir saukts mans vārds! –
saka Kungs, kas visu to izdarīs.
13 Redzi, nāk dienas, saka Kungs,
kad arājs ražas vācēju panāks
un vīnspiedējs to, kas sēj sēklu,
un kalni no saldvīna pilēs, pakalni pludos no tā!
14 Es atvedīšu atpakaļ savas tautas Israēla gūstekņus,
tie uzcels sagrautās pilsētas un dzīvos tur,
un stādīs vīnadārzus un dzers vīnu,
dēstīs dārzus un ēdīs to augļus!
15 Es viņus iestādīšu pašu zemē,
neviens tos vairs neizraus no savas zemes,
ko es tiem esmu devis!” saka Kungs, tavs Dievs.
