Holoferns laipni uzņem Judīti
1 Holoferns viņai sacīja: “Esi droša, sieviete, nebīsties savā sirdī, jo es nedaru ļaunu nevienam, kas pats no sava prāta grib kalpot visas zemes ķēniņam Nebūkadnecaram. 2 Bet tava tauta, kas apdzīvo kalnieni, – ja viņi nebūtu mani muļķojuši, es pret viņiem šķēpu nebūtu pacēlis, bet viņi paši sev to dara. 3 Tagad stāsti man, kādēļ aizbēgi no viņiem un kādēļ esi atnākusi pie manis. Tu taču esi nokļuvusi drošībā; esi moža, šonakt tu dzīvosi un arī pēc tam, 4 jo nav neviena, kas tev darītu pāri, bet tev darīs tikai labu, kā tas ir ar mana ķēniņa Nebūkadnecara kalpiem.”
Judītes padoms Holofernam
5 Judīte viņam sacīja: “Pieņem savas kalpones sakāmo. Lai tava kalpone runā tavā priekšā, un melus nevēstīšu savam kungam šajā naktī. 6 Ja tu cieši ievērosi savas kalpones vārdus, Dievs beigās darīs vienu darbu caur tevi, un mans Kungs neatkāpsies no sava darāmā. 7 Lai dzīvo visas zemes ķēniņš Nebūkadnecars, un lai dzīvs ir viņa spēks! Viņš tevi ir sūtījis labot ik dvēseli, jo caur tevi viņam kalpo ne vien cilvēki, bet arī zvēri laukā un lopi un putni debesīs dzīvos zem Nebūkadnecara un visa viņa nama varas tava spēka dēļ. 8 Mēs esam dzirdējuši par tavu gudrību un tava prāta viltību, un visai zemei ir pavēstīts, ka tu vienīgais esi labs visā ķēniņvalstī, stiprs gudrībā un apbrīnojams kara mākslā. 9 Tagad par to, ko runāja Ahiors tavā sapulcē: mēs dzirdējām viņa sacīto, jo Betulijas vīri viņu atstāja dzīvu, un viņš tiem pavēstīja visu, ko runāja pie tevis. 10 Tādēļ, valdniek, kungs, neatstāj viņa sacīto bez ievērības, bet liec to savā sirdī, ka viņš bija patiess, jo mūsu tauta nevar tikt sodīta – zobens neko neiespēj pret viņiem, ja vien viņi nav grēkojuši pret savu Dievu. 11 Un, lai mans kungs netiek atsists un nepiedzīvo neveiksmi un viņam neuzbrūk nāve, tad klausies: viņus ir pārņēmis grēks, ar ko tie ir sadusmojuši savu Dievu, darīdami to, ko neklājas. 12 Kad viņiem sāka trūkt pārtikas un izsīka ūdens, viņi nolēma mesties virsū lopiem un visu, ko Dievs viņiem ar saviem likumiem aizliedzis ēst, viņi nolēma lietot kā pārtiku. 13 Graudu pirmaugļus un vīna desmito tiesu, un eļļas, kas tika iesvētītas un taupītas priesteriem, kuri Jeruzālemē stājas mūsu Dieva priekšā, – viņi nolēma lietot pārtikai to visu, kam neviena roka no tautas nedrīkst pat pieskarties. 14 Viņi ir nosūtījuši vēstnešus uz Jeruzālemi, arī tur dzīvojošie tāpat ir rīkojušies, lai tie atvestu atļauju tā darīt no vecajo sapulces. 15 Un notiks tā. Tikko viņiem to paziņos un viņi tā darīs, tajā pašā dienā viņi tiks atdoti tev pazušanai. 16 Kad es, tava kalpone, to visu uzzināju, es bēgu prom no viņiem, un Dievs mani sūtīja pie tevis paveikt kopā ar tevi tādas lietas, kuru dēļ visa zeme brīnīsies, kur vien par to dzirdēs, 17 jo tava kalpone ir dievbijīga un kalpo debesu Dievam dienu un nakti. Un tagad es palikšu ar tevi, mans kungs, un katru nakti tava kalpone izies ielejā, un es pielūgšu Dievu, un viņš man pasacīs, kad viņi savu apgrēcību ir darījuši. 18 Atnākusi es tev to pateikšu, un tu iziesi ar visu savu spēku, un nebūs neviena no viņiem, kas tev stāsies pretī. 19 Pēc tam es tevi izvedīšu pa vidu Jūdejai, līdz tu nonāksi līdz pat Jeruzālemei, un nolikšu tavu ratu kāpsli viņu vidū, un tu aizvedīsi viņus kā avis, kam nav gana, un suns pat neieriesies tev pretī, jo man tas ir atklāts pēc mana pravietojuma un man tas ir paziņots, un es esmu sūtīta to paziņot tev.” 20 Viņas vārdi patika Holofernam un visiem viņa kalpotājiem, un tie brīnījās par viņas gudrību un sacīja: 21 “No zemes vienas malas līdz otrai nav viņai līdzīgas sievietes daiļumā un vārdu sapratnē.” 22 Un Holoferns viņai sacīja: “Dievs ir labi darījis, sūtīdams tevi pie manas tautas kļūt mūsu rokās par spēku, bet tam, kas muļķo manu kungu, par pazudināšanu. 23 Tu esi pievilcīga izskata un laba savos vārdos. Ja vien tu darīsi, kā tu teici, tavs Dievs būs mūsu Dievs un tu sēdēsi ķēniņa Nebūkadnecara namā un būsi daudzināta visā zemē.”
Holoferns laipni uzņem Judīti
1 Holoferns viņai sacīja: “Esi droša, sieviete, nebīsties savā sirdī, jo es nedaru ļaunu nevienam, kas pats no sava prāta grib kalpot visas zemes ķēniņam Nebūkadnecaram. 2 Bet tava tauta, kas apdzīvo kalnieni, – ja viņi nebūtu mani muļķojuši, es pret viņiem šķēpu nebūtu pacēlis, bet viņi paši sev to dara. 3 Tagad stāsti man, kādēļ aizbēgi no viņiem un kādēļ esi atnākusi pie manis. Tu taču esi nokļuvusi drošībā; esi moža, šonakt tu dzīvosi un arī pēc tam, 4 jo nav neviena, kas tev darītu pāri, bet tev darīs tikai labu, kā tas ir ar mana ķēniņa Nebūkadnecara kalpiem.”
Judītes padoms Holofernam
5 Judīte viņam sacīja: “Pieņem savas kalpones sakāmo. Lai tava kalpone runā tavā priekšā, un melus nevēstīšu savam kungam šajā naktī. 6 Ja tu cieši ievērosi savas kalpones vārdus, Dievs beigās darīs vienu darbu caur tevi, un mans Kungs neatkāpsies no sava darāmā. 7 Lai dzīvo visas zemes ķēniņš Nebūkadnecars, un lai dzīvs ir viņa spēks! Viņš tevi ir sūtījis labot ik dvēseli, jo caur tevi viņam kalpo ne vien cilvēki, bet arī zvēri laukā un lopi un putni debesīs dzīvos zem Nebūkadnecara un visa viņa nama varas tava spēka dēļ. 8 Mēs esam dzirdējuši par tavu gudrību un tava prāta viltību, un visai zemei ir pavēstīts, ka tu vienīgais esi labs visā ķēniņvalstī, stiprs gudrībā un apbrīnojams kara mākslā. 9 Tagad par to, ko runāja Ahiors tavā sapulcē: mēs dzirdējām viņa sacīto, jo Betulijas vīri viņu atstāja dzīvu, un viņš tiem pavēstīja visu, ko runāja pie tevis. 10 Tādēļ, valdniek, kungs, neatstāj viņa sacīto bez ievērības, bet liec to savā sirdī, ka viņš bija patiess, jo mūsu tauta nevar tikt sodīta – zobens neko neiespēj pret viņiem, ja vien viņi nav grēkojuši pret savu Dievu. 11 Un, lai mans kungs netiek atsists un nepiedzīvo neveiksmi un viņam neuzbrūk nāve, tad klausies: viņus ir pārņēmis grēks, ar ko tie ir sadusmojuši savu Dievu, darīdami to, ko neklājas. 12 Kad viņiem sāka trūkt pārtikas un izsīka ūdens, viņi nolēma mesties virsū lopiem un visu, ko Dievs viņiem ar saviem likumiem aizliedzis ēst, viņi nolēma lietot kā pārtiku. 13 Graudu pirmaugļus un vīna desmito tiesu, un eļļas, kas tika iesvētītas un taupītas priesteriem, kuri Jeruzālemē stājas mūsu Dieva priekšā, – viņi nolēma lietot pārtikai to visu, kam neviena roka no tautas nedrīkst pat pieskarties. 14 Viņi ir nosūtījuši vēstnešus uz Jeruzālemi, arī tur dzīvojošie tāpat ir rīkojušies, lai tie atvestu atļauju tā darīt no vecajo sapulces. 15 Un notiks tā. Tikko viņiem to paziņos un viņi tā darīs, tajā pašā dienā viņi tiks atdoti tev pazušanai. 16 Kad es, tava kalpone, to visu uzzināju, es bēgu prom no viņiem, un Dievs mani sūtīja pie tevis paveikt kopā ar tevi tādas lietas, kuru dēļ visa zeme brīnīsies, kur vien par to dzirdēs, 17 jo tava kalpone ir dievbijīga un kalpo debesu Dievam dienu un nakti. Un tagad es palikšu ar tevi, mans kungs, un katru nakti tava kalpone izies ielejā, un es pielūgšu Dievu, un viņš man pasacīs, kad viņi savu apgrēcību ir darījuši. 18 Atnākusi es tev to pateikšu, un tu iziesi ar visu savu spēku, un nebūs neviena no viņiem, kas tev stāsies pretī. 19 Pēc tam es tevi izvedīšu pa vidu Jūdejai, līdz tu nonāksi līdz pat Jeruzālemei, un nolikšu tavu ratu kāpsli viņu vidū, un tu aizvedīsi viņus kā avis, kam nav gana, un suns pat neieriesies tev pretī, jo man tas ir atklāts pēc mana pravietojuma un man tas ir paziņots, un es esmu sūtīta to paziņot tev.” 20 Viņas vārdi patika Holofernam un visiem viņa kalpotājiem, un tie brīnījās par viņas gudrību un sacīja: 21 “No zemes vienas malas līdz otrai nav viņai līdzīgas sievietes daiļumā un vārdu sapratnē.” 22 Un Holoferns viņai sacīja: “Dievs ir labi darījis, sūtīdams tevi pie manas tautas kļūt mūsu rokās par spēku, bet tam, kas muļķo manu kungu, par pazudināšanu. 23 Tu esi pievilcīga izskata un laba savos vārdos. Ja vien tu darīsi, kā tu teici, tavs Dievs būs mūsu Dievs un tu sēdēsi ķēniņa Nebūkadnecara namā un būsi daudzināta visā zemē.”
