Otrais redzējums: četri ragi un četri kalēji
1 Es pacēlu acis, skatījos, un redzi – četri ragi! 2 Tad es teicu eņģelim, kas runāja ar mani: kas tie tādi? – Un viņš man atbildēja: tie ir ragi, kas izdzenāja Jūdu, Israēlu un Jeruzālemi.
3 Tad Kungs man parādīja četrus kalējus, 4 un es jautāju: ko tie grasās darīt? – Un viņš teica: ragi izdzenājuši Jūdu, tā ka neviens pat neuzdrīkstas pacelt galvu; tad nu šie nāk aizbiedēt tos, nāk aplauzt ragus tautām, kas ceļ savus ragus pret Jūdas zemi, lai to izdzenātu!
Trešais redzējums: vīrs ar mērauklu
5 Es pacēlu acis, skatījos, un redzi – stāv kāds vīrs ar mērauklu rokā. 6 Es jautāju: kurp tu ej? – Un viņš man teica: uzmērīt Jeruzālemi, lai raudzītu, cik tā plata un gara. 7 Un redzi, eņģelis, kas ar mani runāja, devās prom, un kāds cits eņģelis nāca tam pretī 8 un sacīja: skrien un saki tam jauneklim:
Jeruzāleme stāvēs vaļā
aiz ļaužu un lopu daudzuma.
9 Es būšu tur! –
saka Kungs,
uguns mūris būs apkārt,
godam es būšu tajā!
Aicinājums trimdiniekiem
10 Ai-ai-ai – bēdziet
no ziemeļu zemes! –
saka Kungs,
jo kā četrus debesu vējus
es esmu jūs iztrenkājis! –
saka Kungs.
11 Vai, Ciāna!
Glābies, Bābeles meitas piemitēja!
12 Jo tā saka Pulku Kungs –
goda dēļ viņš sūtījis mani
pie tautām, kas jūs aplaupījušas,
jo, kas aizskar jūs,
tas aizskar viņa acuraugu:
13 redzi nu – es šūpošu savu roku pār viņiem,
un viņi paši kļūs laupījums tiem, kas viņiem vergojuši! –
tad jūs zināsiet, ka mani sūtījis Pulku Kungs.
14 Dziedi un līksmojies, Ciānas meita!
Jo, redzi, es nāku,
es mitīšu pie tevis! –
saka Kungs.
15 Todien daudzas tautas nāks Kunga pulkā
un būs man par tautu,
Es mitīšu pie tevis –
tad tu zināsi, ka mani pie tevis sūtījis Pulku Kungs!
16 Kungs mantos Jūdu –
tā būs viņa daļa svētajā zemē,
un viņš atkal izraudzīs Jeruzālemi!
17 Kuš! – visa radība, Kunga priekšā,
viņš uzmodies sava svētuma mājoklī!
Otrais redzējums: četri ragi un četri kalēji
1 Es pacēlu acis, skatījos, un redzi – četri ragi! 2 Tad es teicu eņģelim, kas runāja ar mani: kas tie tādi? – Un viņš man atbildēja: tie ir ragi, kas izdzenāja Jūdu, Israēlu un Jeruzālemi.
3 Tad Kungs man parādīja četrus kalējus, 4 un es jautāju: ko tie grasās darīt? – Un viņš teica: ragi izdzenājuši Jūdu, tā ka neviens pat neuzdrīkstas pacelt galvu; tad nu šie nāk aizbiedēt tos, nāk aplauzt ragus tautām, kas ceļ savus ragus pret Jūdas zemi, lai to izdzenātu!
Trešais redzējums: vīrs ar mērauklu
5 Es pacēlu acis, skatījos, un redzi – stāv kāds vīrs ar mērauklu rokā. 6 Es jautāju: kurp tu ej? – Un viņš man teica: uzmērīt Jeruzālemi, lai raudzītu, cik tā plata un gara. 7 Un redzi, eņģelis, kas ar mani runāja, devās prom, un kāds cits eņģelis nāca tam pretī 8 un sacīja: skrien un saki tam jauneklim:
Jeruzāleme stāvēs vaļā
aiz ļaužu un lopu daudzuma.
9 Es būšu tur! –
saka Kungs,
uguns mūris būs apkārt,
godam es būšu tajā!
Aicinājums trimdiniekiem
10 Ai-ai-ai – bēdziet
no ziemeļu zemes! –
saka Kungs,
jo kā četrus debesu vējus
es esmu jūs iztrenkājis! –
saka Kungs.
11 Vai, Ciāna!
Glābies, Bābeles meitas piemitēja!
12 Jo tā saka Pulku Kungs –
goda dēļ viņš sūtījis mani
pie tautām, kas jūs aplaupījušas,
jo, kas aizskar jūs,
tas aizskar viņa acuraugu:
13 redzi nu – es šūpošu savu roku pār viņiem,
un viņi paši kļūs laupījums tiem, kas viņiem vergojuši! –
tad jūs zināsiet, ka mani sūtījis Pulku Kungs.
14 Dziedi un līksmojies, Ciānas meita!
Jo, redzi, es nāku,
es mitīšu pie tevis! –
saka Kungs.
15 Todien daudzas tautas nāks Kunga pulkā
un būs man par tautu,
Es mitīšu pie tevis –
tad tu zināsi, ka mani pie tevis sūtījis Pulku Kungs!
16 Kungs mantos Jūdu –
tā būs viņa daļa svētajā zemē,
un viņš atkal izraudzīs Jeruzālemi!
17 Kuš! – visa radība, Kunga priekšā,
viņš uzmodies sava svētuma mājoklī!
